Starp Latvijas ekonomikas nozarēm vairāk nekā vienu miljardu eiro 2023. gadā spēja nopelnīt tirdzniecība, savukārt, rēķinot uz vienu konkrētajā sfērā strādājošo uzņēmumu, pelnošākā ir azartspēļu nozare.
To rāda SIA Lursoft IT pētījums par 10 500 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus. Dati rāda, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa trešo gadu turpinājusi sarukt - ja 2021. gadā uzņēmumu kopējā peļņa bija 5,9 miljardi eiro un 2022. gadā 5,5 miljardi eiro, tad 2023. gadā tā ir sarukusi līdz 4,7 miljardiem eiro.
Ietekmes faktoru kokteilis
“Pēdējo gadu peļņas rādītājus ir ietekmējusi ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī Latvijā un Eiropā pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas laika helihoptera nauda, kas radīja nebijušu inflāciju, ko pēcāk sāka dzēst ar paaugstinātām kredītlikmēm. Paralēli - Krievijas iebrukums Ukrainā lika ievērojami mainīt loģistikas ķēdes un Latvijā sākotnēji ievērojami sadārdzināja gan energoresursus, gan dažādu ķīmisko elementu, sākot ar metāliem, beidzot ar minerālmēsliem, cenas. Sekojoši gan Covid laikā, gan pēc tā Latvijas kopējā ekonomiskā izaugsme neatbilda publiski pieejamiem nozaru finanšu rādītājiem, jo, izņemot farmācijas un vēl dažas nozares, kopumā vērojama savdabīga stagnācija,” kopējo ainu vērtē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.
Viņš norāda, ka ietekmes faktoru kokteilis ir izraisījis strukturālas izmaiņas ne tikai pelnošāko uzņēmumu vidū, bet arī nozaru segmentā. “Ir nozares un uzņēmumi, kuru peļņas apmēru ietekmēja Latvijā pieņemtie lēmumi, bet ir tādi, kurus daudz vairāk ietekmē ārpus Latvijas robežām pieņemto lēmumu sekas,” skaidro A. Brūvelis. Viņš norāda, ka, piemēram, produkcijas eksportētāji visvairāk ir izjutuši tieši ekonomiskās aktivitātes sarukumu citās Eiropas valstīs. “Eiropas Centrālā banka (arī citu valstu centrālās bankas) pēc 2022. gada pieredzētā straujā inflācijas lēciena aizsāka tās dzēšanu, paaugstinot procentlikmes, kā rezultātā tika slāpēts viens no daudzu valstu tautsaimniecību dzinējiem — infrastruktūras būvniecība, rekonstrukcija, renovācija, darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kas savukārt ietekmēja šo sektoru ar materiāliem apgādājošās nozares ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, tostarp arī tos, kuri strādāja Latvijā,” secina A. Brūvelis.
Visu rakstu lasiet 1.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.