Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS
Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.
Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība
“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.
Loģisks risinājums izpildītājiem
Priekšrocība, ko dod projektēšanas birojs, ir tāda, ka ražotājam vai jauna produkta radītājam nav jātērē līdzekļi un laiks projektētāja meklēšanai, darbā pieņemšanai, apmācīšanai, darba vietas nodrošināšanai, motivēšanai un tā tālāk. “Ja cilvēks pats nav projektēšanas inženieris nozarē, viņam nav nekādu rīku, lai noteiktu, vai viņš ir nolīdzis labu projektētāju. Vienīgais kontroles brīdis ir projekta realizācijas beigās, kad rezultāts var arī neapmierināt. Nerunājot par naudu, tas var izrādīties arī laikietilpīgi, bet laiks biznesā ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors,” tā K. Rimkus, piebilstot, ka turēt lielu inženieru komandu štatā ir ekskluzīvi un ir jāspēj nodrošināt vienmērīgu darba slodzi.
Pārslodzes izdedzina, bet dīkstāves degradē. Proti, vērtīgi ir nodrošināt inženieri ar interesantu darbu, jo radoši cilvēki visās sfērās ir izvēlīgi. Jo labāks inženieris, jo lielāka darbu dažādība ir nepieciešama, lai saglabātu motivāciju un speciālistu noturētu pie sevis. K. Rimkus arī norāda, ka projektēšanas birojā apvienojas grupa inženieru, kuri ir izcili savā arodā, un viņu komandas priekšrocība ir tā, ka radoši viņi spēj vairāk nekā viens cilvēks.
Lētāk pasūtītājiem
Projektēšanas pakalpojums kā ārpakalpojums dod iespēju augstas raudzes speciālistiem nodrošināt regulāru darbu, pasargājot kā no pārslodzēm, kas veidotos, ja vienam cilvēkam būtu jāizstrādā sarežģīta iekārta, tā arī no dīkstāves, kas parādās kā problēma, ja atsevišķs uzņēmums darbā pieņēmis projektētāju, bet pēc iekārtas radīšanas sāk gudrot, ko cilvēkam uzticēt. “Ja skatāmies reālās izmaksas, tad viennozīmīgi secināms, ka ārpakalpojumā šo speciālistu pakalpojumu apmaksa ir būtiski lētāka. Proti, rēķinot potenciālās izmaksas vienā vai otrā gadījumā, uzņēmumu vadība bieži neņem vērā izdevumus, kas nepieciešami attiecīga speciālista rekrutēšanai, apmācībai, darba vietas nodrošināšanai.
Rezultātā, sarēķinot visas izmaksas, bieži nākas secināt, ka ārpakalpojumā konkrētas kvalifikācijas speciālista pakalpojumu izmantošana izmaksā būtiski lētāk, tostarp tādēļ, ka tiek izslēgti dažādi neprognozēti riski, ko jau attiecīgi uzņemas ārpakalpojuma sniedzējs. Visbeidzot – spējīgs darbinieks jau pēc trīs, četriem gadiem meklēs kaut ko jaunu, lai attīstītos, un aizies ar visām zināšanām, ko ieguvis uzņēmumā. Būtībā diezgan droši var apgalvot, ka pat attiecībā uz tiešajām projektēšanas darbu izmaksām ir skaidrs, ka ārpakalpojuma izmantošana kopumā izmaksās lētāk, pat nerunājot par darba kvalitāti, ietekmi uz ražošanu, ekspluatācijas izmaksām, jo skaidrs, ka viens vai daži inženieri nevar mēroties kompetencē ar profesionālu projektētāju komandu,” tā K. Rimkus, piebilstot, ka jau šobrīd sarunās ar klientiem novēro sapratni, ka nav jēgas algot štata projektētājus. “Birojs atrod efektīvākus risinājumus nekā viens cilvēks, turklāt pasūtītājam neveido izmaksas brīžos, kad projektētāja iesaiste nav vajadzīga. Jāpiebilst, ka ne vienmēr ir tā, ka klienti nāk pie mums inženieru trūkuma dēļ. Nereti runa ir par specifisku kompetenču buķeti, kas jau pēc definīcijas paredz darboties trīs, četru vai pat piecu projektētāju komandai,” par ikdienu stāsta K. Rimkus.
Starptautiskā darba pieredze – biroja pamats
“No inženiera par galveno inženieri uzņēmumā Aerodium, pēc tam par tehnisko direktoru. Sešu gadu laikā esmu projektējis desmitiem vēja tuneļu, esmu strādājis starptautiskā vidē – gan Ķīnā, gan ASV, gan Eiropā. Nozare līdz pandēmijas sākumam man bija jau labi zināma, bet līdz ar tās sākumu mainījās tirgus tendences un nāca jaunas vēsmas, tāpēc nolēmu pilnībā nodoties savam projektēšanas birojam, kurā līdz tam brīdim darbojos vienatnē. Ātri vien paziņas no industrijas, uzzinot manu pakalpojumu pieejamību, prasīja palīdzību, un tā pusgada laikā organiski izaugām līdz 5 cilvēku komandai, neraugoties uz pandēmiju un visiem ierobežojumiem.
Patlaban deviņu inženieru komanda strādā pie vairākiem projektiem, bet 2023. gada garumā K. Rimkus cer birojā piesaistīt vēl vairāk inženieru, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem aug. Tā starptautiskā pieredze, kas bijusi, projektējot vēja tuneļus, devusi sapratni par starptautiskām prasībām gan pret iekārtu konstrukciju, gan pret dizainu un lielu un sarežģītu projektu realizāciju kopumā. Proti, visam ir jābūt tādā kvalitātē, ka iekārta ir saliekama otrā pasaules malā. “Nevar būt situācija, ka uztaisām iekārtu, bet ASV tā jāpielabo. Visam jābūt perfekti, un tā ir labā skola un zināšanas, ar kurām no vertikāliem vēja tuneļiem Aerodium sākām darbu pie dažādu nozaru projektu realizācijas,” atklāj K. Rimkus.
Projektētāju birojs pirmo divu pastāvēšanas gadu laikā gājis visdažādākajos virzienos – sākot no ražošanas aprīkojuma izstrādes Latvijas rūpniecības uzņēmumiem un beidzot ar tādām specifiskām iekārtām kā pašapkalpošanās burkānu sulas spiede, paneļu montāžas līnijas un vairāki ar militāro nozari saistīti produkti.
Ar pieredzi atrast speciālistus
Inženieri, kā izrādās, ir dažādi ne tikai pēc specializācijas, bet arī dalās projektēšanas un ražošanas inženieros. Proti, vieni spēj radīt iekārtas, ražošanas tehnoloģijas, un viņu darbs ir vairāk radošs, bet otri realizē pirmo izgudrojumus, ievieš ražošanā, kontrolē un uzrauga precīzu tehnoloģiju izpildi. Abu veidu inženieri tirgū ir vajadzīgi, tikai projektētāji ir lielāks deficīts.
“Būdams Aerodium galvenais inženieris, piecu gadu laikā esmu intervējis vismaz 200 projektēšanas inženieru kandidātu. Labi, ja viens no 20 kvalificējas par projektētāju. Te nav stāsts par to, ka inženieri nebūtu derīgi, bet gan par to, ka projektēšanas inženierim ir vēl papildu latiņa. Projektētājam ir jāspēj izgudrot mašīnas, jāpārzina tehnoloģiskie procesi un dažādi risinājumi. Projektētājam ir vēl radošā dimensija, proti, spēja izdomāt jaunus un inovatīvus risinājumus. Tā ir latiņa, ko celt augstāk! Nav gluži tā, ka uzreiz pēc augstskolas inženieris ir gatavs projektētājs. Tas nozīmē gan papildu zināšanu apgūšanas procesu, gan spēju radoši domāt, gan spēju lauzt stereotipus. Ne visi šo latiņu sasniedz,” norāda K. Rimkus. Pāris gadu laikā WEMPS birojam ir izdevies izveidot deviņu inženieru komandu un nogludināt rutīnas problēmas, pieņemot visdažādākos pasūtījumus. Pie katra uzdevuma strādā vismaz divi inženieri, tas ir tā sauktais četru acu princips. Savukārt iekšējo izaugsmi garantē komandas dažādība specializācijā. “Mūsu inženieri ir no visdažādākajām nozarēm un summāri apvieno ļoti plašu pieredzi,” saka K. Rimkus.
Praktiskā sadarbība
Jautāts par praktiskiem darbiem, ko WEMPS veikuši, K. Rimkus norāda, ka diemžēl lielāko daļu projektu un paveikto darbu nav atļauts publicēt. Interesantākais no tiem, par kuriem drīkst runāt, ir vētras simulators Beat-The-Storm, ko projektētāji radījuši latviešu uzņēmumam Storm Adventures. Iekārta šobrīd jau atrodas Dānijā Universe zinātnes centrā. Tas ir pasaulē pirmais vēja tunelis , kas paredzēts cilvēkiem, kuriem ir vēlme drošos apstākļos izjust reāla orkāna spēku, vienlaicīgi nodrošinot arī šādas iekārtas komerciālu ekspluatāciju, un līdz ar to tiek iegūta pavisam cita mēroga un pielietojuma plašuma iekārta. “Stāsts par šo projektu ir ar skaidru biznesa pamatu un parāda praktisku ražotāja un inženieru sadarbību, proti, projekts ir pasūtītāja īpašums, un viņš to var multiplicēt, cik eksemplāros vien nepieciešams, gūstot plānoto peļņu,” norāda K. Rimkus.
“Sākotnēji klients atnāk pie mums ar ideju un produkta vīziju, tad, protams, sākas tehniskie ierobežojumi un iespējas, ko labāk zinās inženieri. Galvenais ierobežojums ir aerodinamiskā forma – gaiss neplūdīs, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā to definē fizikas likumi. Konkrētajā projektā sākām ar aerodinamiskiem aprēķiniem un mēģinājām klienta vēlmes ielikt vajadzīgajos mēros. Analizējām aprēķina rezultātus un mēģinājām apvienot funkcionālu produktu ar tehniskajām prasībām. Pēc aerodinamiskās formas darbs turpinās pie tehniskajiem risinājumiem, kur nepieciešams vienlaikus žonglēt ar daudz dažādām un savstarpēji konfliktējošām prasībām, kā lēta ražošana, viegla montāža, racionāla transportējamība, dizains un eleganti risinājumi, ilgmūžība un citi faktori, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunu produktu. Vienlaikus mums ik brīdi jāņem vērā galveno faktoru – jebkura jaunā produkta izstrādes mērķis ir tā biznesa veiksme jeb iespēja maksimāli daudz pārdot. Kas mums kā inženieriem rada papildu izaicinājumu – radīt klienta vēlmēm atbilstošu produktu, vienlaikus nodrošinot tā pārdošanas potenciālu. Zīmējām uz tāfeles, modelējām datorā, domājām un apsvērām dažādus risinājumus, kamēr nonācām līdz konkrētam risinājumam, kad visas galvenās prasības tika apmierinātas,” par darbu pie vētras simulatora Beat-The-Storm atceras K. Rimkus, piebilstot, ka, lai izveidotu tik kompleksu iekārtu kā vēja tunelis, turklāt tādu, kas paredzēta drošai ekspluatācijai cilvēkiem, ir nepieciešama ļoti dažāda inženieru ekspertīze.
Bez aerodinamikas vajadzīgas nesošās konstrukcijas, izmantojot gan stiklu, gan metālu, nepieciešami dažādi mehānismi, kā arī drošības risinājumi. Tieši šāds projekts parāda liela inženieru pulka ar atšķirīgu pieredzi priekšrocības. Ir iespējams rast risinājumus, sākot no sarežģītām konveijeru sistēmām un būvkonstrukcijām un beidzot ar smalkiem un augstas precizitātes mehānismiem. “Daudzkārt man ir jautāts, kāda ir WEMPS specializācija, un te ir grūti sniegt vienkāršu atbildi. Īsumā – specializējamies uz sarežģītu un kompleksu produktu izstrādi. Latvija ir neliels tirgus, un mums nav iespējas specializēties vienā šaurā tirgus nišā. Tas pieprasa spēju realizēt dažādus un atšķirīgus projektus un noved pie multifunkcionālas augstas raudzes inženieru komandas, kādi mēs esam. Šī plašā specializācija un vēlme papildināt zināšanas liek arī meklēt izaicinājumus, jo vienveidīgs darbs radošus prātus var garlaikot. Šī uzņēmuma puzle saliekas pati no sevis un pati tiecas pēc pilnības, jo tāda ir WEMPS iecere,” tā biroja jēgu raksturo K. Rimkus.
#1/6
Vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus.
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
