Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums ierosināt gaļas produktu ražotāja «'Gaļas Meistars'» maksātnespējas procesu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir ķīmisko un pārtikas vielu tirgotājs SIA «HIM LAT».

Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar kompānijas vadību.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa maksātnespējas procesa lietu skatīs šā gada 14.novembrī, plkst.10.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka šā gada 13.septembrī ir apturēta kompānijas saimnieciskā darbība un saskaņā ar pēdējiem Valsts ieņēmuma dienesta datiem uzņēmumam šā gada 7.oktobrī bija 914 454 eiro nodokļu parāds valstij.

2017.gadā «Gaļas Meistars» strādāja ar 4,608 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 916 040 eiro.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka uzņēmums ir reģistrēts 2015.gadā un tā pamatkapitāls ir 6000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Sergejs Gromovs.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Brančs ne vienmēr restorānu saimniekiem nes peļņu, toties tas ir labi noskaņots reklāmas instruments

Mūsdienās biznesā stāvēt uz vietas nozīmē atpalikt. Tas attiecas arī uz vienu no restorānu biznesa šķautnēm – t.s. branču jeb vēlajām brokastīm. Tās pēc vasaras pārtraukuma sāk zaļot tieši rudenī un laika gaitā augušas garumā, plašumā, vērienā un cenas ziņā.

Turklāt, sasparojoties lielai konkurencei, ar pāris uzkodu platēm, viesnīcu tipa vai bezpersoniskām brokastīm vairs ļaužu masu nepiesaistīsi. Toties paši branči savā uzvaras gājienā nav apstājušies. To piedāvājums ir plašs, taču ar nosacījumu, ka restorāna saimnieks un ēdiena gatavošanas meistars nāk klajā ar saviem knifiņiem un katra šāda maltīte ir viņu individualitātes izpausme. Par to DB pārliecinājās, uzrunājot trīs popularitāti iekarojušas sabiedriskās ēdināšanas vietas.