Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile cer uz tenisa attīstību Valmieras pusē.

Bestes tenisa korti, kuru izveidē investēti aptuveni 150 000 eiro, Kocēnos tika atklāti pērn septembrī.

Kortos ir mākslīgās zāles segums un atbilstoša apsilde arī aukstajā laikā. Korta durvis vērtas kā ilggadējiem tenisa entuziastiem, tā katram, kurš vēlas iemēģināt roku šajā sporta veidā. Bestes tenisa korti ir vietējās tenisa treneres Ivetas Brūniņas - Builes īstenotais sapnis viņas vairāk nekā 20 gadu ilgajā karjerā, ierādot tenisa spēli bērniem un jauniešiem.

"Es esmu tenisa trenere, kura visu mūžu strādājusi šajā jomā un visu laiku no kāda esmu īrējusi laukumus. Tas ne vienmēr ir patīkams pasākums un vienmēr gribas, lai pašam ir savs un tad vairāk var arī attīstīties. Jau vismaz desmit gadus bija plāns par savu laukumu, jau iepriekš bijām izstrādājuši dažādus biznesa plānus. Zvaigznes sakrita un nolēmām,ka nepieciešams kaut ko darīt," stāsta tenisa trenere I.Brūniņa – Buile.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Latvijas sportiste Diāna Dadzīte otrdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs uzstādīja jaunu paralimpisko rekordu F-55 medicīnas grupā un izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanas sacensībās.

Dadzītei labākais metiens padevās ceturtajā piegājienā, kad šķēps aizmests 24,22 metru tālumā, kas ir jauns paralimpiskais rekords F-55 medicīnas grupā.

Šķēpmešanā startēja arī sportistes no F-56 medicīnas grupas. Uzvaru ar jaunu pasaules rekordu 24,50 metri svinēja Irānas pārstāve Hašemije Motagiani Moavi. Sudraba godalga ar 24,39 metrus tālu metienu brazīlietei Raisai Rošai Mačado.

Latvijas pārstāve otrajā un piektajā mēģinājumā palika bez rezultāta. Pirmajā piegājienā viņa rīku raidīja 23,98 metru tālumā, trešajā - 23,68 metri, savukārt sestajā mēģinājumā sasniegti 23,34 metri.

Dadzīte pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēlēs uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu 23,26 metri.

Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Igaunijas parlamenta Kultūras lietu komisija apstiprināja kultūras ministres Heidi Purgas ierosinājumu Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR televīzijas jaunās ēkas būvniecību finansēt kā nacionālas nozīmes kultūras ēku.

Komisijas priekšsēdētāja Heljo Pikhofa teica, ka starptautisku publiskā iepirkuma konkursu varēs izsludināt, kad Kultūras fonds apstiprinās lēmumu finansēt jaunās televīzijas ēkas būvniecību.

Komisijas vicepriekšsēdētājs Teniss Lukass atgādināja, ka pašreizējā ERR televīzijas ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, apdraud cilvēkus un nolietojuma dēļ arī rada milzu slogu ERR budžetam. Lukass uzsvēra, ka jauno ēku vajadzētu pabeigt 2027.gadā.

15.maijā ministre prezentēs finansējuma projektu Kultūras fonda padomei.

2021.gadā Igaunijas parlaments apstiprināja nacionālas nozīmes kultūras būvju rangu, kurā ir piecas ēkas. Šogad martā pieņemts likums paredz finansēt citas nacionālas nozīmes kultūras ēkas būvniecību, ja tas neietekmē rangā jau iekļauto objektu pabeigšanu.

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Sporta centri varēs saņemt atbalstu Covid-19 krīzes radītā apgrozījuma krituma kompensācijai – paredz jaunā valsts atbalsta programma, informē Finanšu ministrija.

To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un kompensācija uzņēmējiem būs pieejama pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Līdz šim ilgstošā dīkstāvē esošos iekštelpu sporta klubus, halles, baseinus un fitnesa centrus piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa, bet sporta centros darbinieku skaits parasti ir mazs. Ar jauno programmu nozares uzņēmumiem būs iespēja gūt atbalstu par zaudējumiem, kas radušies ilgstošo darbības ierobežojumu dēļ.

Atbalstu varēs saņemt sporta centri – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, publiskas lietošanas peldbaseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 m2.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» uzsācis jaunu daudzdzīvokļu projektu «Pagalms 2.0» VEF apkaimē, tā tapšanā tiks investēti 10 miljoni eiro.

Projektā «Pagalms 2.0» īpaša uzmanība tiks veltīta vides ilgtspējas risinājumiem, piemēram, tajā iedzīvotājiem būs iespēja nodarboties ar urbāno dārzniecību (urban gardening), kā arī vides ekoloģijas nolūkos projektā tiks izveidota lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma.

«Esam sākuši dzīvokļu pārdošanu Rīgai pavisam neraksturīgā dzīvojamo namu koncepta projektā, kādi tiek radīti arī citās Eiropas lielākajās pilsētās. Tajā būs labiekārtota infrastruktūra aktīva dzīvesveida piekritējiem - basketbola laukums, galda teniss, vairāki desmiti velo novietņu. Tāpat māju iedzīvotāji varēs nodarboties ar videi draudzīgu saimniekošanu pilsētā – projektā tiks ierīkota atsevišķa teritorija garšaugu dārziņu iekopšanai,» stāsta «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» uzsācis projekta «Pagalms 2.0» pirmās daudzdzīvokļu mājas būvniecību VEF apkaimē.

Kopējais investīciju apjoms šajā projektā sasniegs 10 miljonus eiro. Projekta pirmo māju paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā.

Projekts «Pagalms 2.0» atradīsies Rīgā, Turaidas ielā 4 starp Gaisa un J. Zemitāna tiltu, un to veidos trīs piecstāvu nami ar 189 dzīvokļiem. Mājokļu cenas jaunajā projektā sāksies no 70 000 eiro.

Īpaša uzmanība projekta īstenošanā tiks veltīta vides ilgtspējas risinājumu īstenošanai. Iedzīvotājiem būs iespēja nodarboties ar urbāno dārzniecību, teritorijā būs pieejama komposta vieta bioloģisko atkritumu savākšanai. Vides ekoloģijas nolūkos projektā tiks izveidota lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma. Tāpat arī teritorijā paredzētas apjomīgas labiekārtotas zaļās zonas ar lapenēm un bērnu rotaļu laukumiem, basketbola laukums, āra galda teniss, kā arī vairāki desmiti velonovietņu.

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Tallinā tiks būvēta jau otrā «Hilton» viesnīca.

Starptautiskā viesnīcu ķēde «Hilton» parakstījusi sadarbības līgumu par trīs zvaigžņu viesnīcas «Hampton by Hilton» atvēršanu Tallinā ēkā, kas tiks uzbūvēta bijušā kinoteātra «Eha» un pašreizējā iepirkšanās centra vietā, paziņojis iecerētās viesnīcas operators «Apex Alliance Hotel Management».

Tā būs pirmā «Hampton by Hilton» viesnīca Baltijas valstīs.

Pašlaik Tallinā ir viena «Hilton» viesnīca - 2016.gada jūnijā atklātā «Hilton Tallinn Park Hotel».

«Apex Alliance Hotel Management» pašlaik pārvalda sešas «Hilton» un «Marriott» zīmolu viesnīcas Latvijā, Lietuvā un Rumānijā. Kompānijas mērķis ir kļūt par lielāko un visbiežāk ieteikto viesnīcu operatoru Centrālajā un Austrumeiropā. Pašlaik kompānija ir parakstījusi 15 sadarbības līgumus par deviņu jaunu viesnīcu atklāšanu tuvākajā laikā.

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.