Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

“Tele2” jau piekto gadu kopā ar kādu no Latvijas māksliniecēm rada īpašu Ziemassvētku galda spēli, investējot kopumā gandrīz 300 000 eiro.

Šogad “Tele2” radījis īpašu Ziemassvētku “Brīnumzemes bingo”, kurai dizainu veidojusi vairāku bērnu grāmatu autore un ilustratore, “Tele2” darbiniece Marika Marcinkus.

Iepriekšējos gados uz Ziemassvētkiem Elita Patmalniece radīja īpašu “Saulgriežu Riču Raču” dizainu, Kristīne Luīze Avotiņa ilustrēja “Sapņu Cirku”, Ilvita Didrihsone – “Pasaku meža Domino”, Elīna Sanda Zaķe – “Svētku atmiņas spēli”.

“Mūsu darbinieku vidū ir kolēģi ar ļoti dažādiem hobijiem un talantiem. Marika Marcinkus ir vairāku lielisku bērnu grāmatu autore un arī ilustratore, tādēļ šogad aicinājām talkā Mariku, kura ir piebiedrojusies tādu Latvijā zināmu mākslinieču pulkam kā Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa un citām, kas dizainējušas īpašās “Tele2” Ziemassvētku galda spēles,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Ņemot vērā, ka mūsu ikdienā tehnoloģijas ieņem arvien būtiskāku vietu, mēs Ziemassvētku laikā cenšamies radīt spēles un aktivitātes, kas ļauj ģimenes locekļiem atslēgties no tehnoloģijām un pavadīt laiku kopā. Vienlaicīgi šis ir arī veids, kā cilvēkus iepazīstināt ar Latvijas mākslas pasauli, parādot, cik koša un interesanta tā ir.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" naktī uz trešdienu, 5.martu atslēgs pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā, informē uzņēmumā.

Šī pāreja noslēdz aptuveni gadu ilgušo projektu, kura mērķis bija pakāpeniski aizstāt novecojušo 3G tehnoloģiju ar jaunākām un efektīvākām alternatīvām.

"Tele2" pārstāvji norāda, ka turpmāk klienti balss zvaniem galvenokārt izmantos 4G un 5G tīklu, lietojot VoLTE tehnoloģiju. Tāpat visiem klientiem ir pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļauj veikt balss zvanus WiFi tīklā. VoLTE un VoWiFi tehnoloģijas klientiem ir pieejamas bez maksas.

Savukārt klienti, kuri mobilo tālruni izmanto tikai zvanīšanai un nelieto mobilo internetu, varēs turpināt izmantot esošos telefonus, jo šie zvani tiks veikti 2G tīklā.

Pēc kompānijā minētā, pārejas posmā "Tele2" ir informējusi klientus, kuru telefoni atbalsta tikai 2G un 3G tehnoloģiju, vai arī kuriem ir iekārtas ar 3G SIM kartēm.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar sociālo uzņēmumu “EMU” ir digitalizējusi skolu pašnovērtējuma sistēmu.

Tā ļaus visām Latvijas skolām bez maksas ērti aizpildīt ikgadējo skolu pašnovērtējumu un pašvaldību izglītības pārvaldēm daudz ērtāk gan komunicēt, gan analizēt datus par viņu pārraudzībā esošajām mācību iestādēm.

Kā atzīmē “Tele2”, šobrīd ir izstrādāta pašnovērtējuma sistēmas testa versija, kuru jau izmanto Ogres novada Izglītības pārvalde, un sagaidāms, ka no nākamā gada to darīs arī citu pašvaldību izglītības pārvaldes Latvijā. Kopumā Latvijā ir 42 pašvaldību izglītības pārvaldes.

“Skolu pašnovērtējumu digitalizācija ir vēl viens solis, lai sakārtotu izglītības sistēmu Latvijā. Tas ne tikai skolām atvieglos pašnovērtējumu gatavošanu, bet arī taupīs laiku un standartizēs sniegto informāciju un kvalitātes kritērijus valsts mērogā, kas pēc tam pašvaldību izglītības pārvaldēm ļaus arī viegli analizēt un salīdzināt iegūtos datus. Tas ir īpaši būtiski vecākiem, kuriem līdz šim bieži nebija pieejama viegli uztverama informācija par skolām. Mēs vēlamies, lai vecāki saprot, ka katra skola ir laba un spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tādējādi šī datu pieejamība un vizualizācija ļaus atklāt skolu stiprās puses un unikalitāti, un sekmēs objektīvu skatu uz izglītības kvalitāti Latvijā,” stāsta “EMU” vadītājs Jānis Erts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad savā attīstībā plāno investēt vairāk nekā 20 miljonus. eiro.

Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā atzīst uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 300 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1000 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā pagājušajā gadā, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu jau vairāk nekā 90 % Latvijas teritorijas,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” pieslēgs optiskajam tīklam visas savas mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Darbi jau ir uzsākti un tiks pabeigti aptuveni pusotra gada laikā. Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 150 000 eiro.

“Tele2” jau ir pieslēgusi bāzes stacijas optiskajam pārraides tīklam Latvijas lielākajās pilsētās un stratēģiski svarīgākajos centros.

“Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, un bezvadu pārraides līniju izbūve blīvā pilsētvidē ir sarežģīta, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir efektīvs risinājums. Tas ļauj atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2024. gadā sasniedza 179,6 milj. eiro, kas ir par 1,8 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati. Par 8,2 % palielinājās investīcijas attīstībā, sasniedzot 20,9 milj. eiro, un pārliecinoši lielākā daļa no tām tika novirzīta mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatpakalpojumiem, kā arī stabili augošajam klientu skaitam, kas šobrīd sasniedzis vairāk nekā 1 miljonu. Jau vairākus gadus pēc kārtas “Tele2” ir saglabājis arī pozīciju kā mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējs, pie kura no citiem operatoriem ar savu numuru pārnākuši visvairāk klientu.

“Aizvadītais gads vērtējams kā visnotaļ sekmīgs, jo uzņēmums turpināja savu izaugsmi. Tas attiecas gan uz finanšu un citiem uzņēmējdarbības rādītājiem, gan arī mūsu pakalpojumu un mobilo sakaru tīkla attīstību. Aizvadīto gadu noslēdzām ar vairāk nekā 700 5G bāzes stacijām, kas ļauj mums nodrošināt plašāko 5G pārklājumu Latvijā. Tāpat pabeidzām datu pamattīkla modernizāciju, kas ļauj uzlabot mūsu tīkla drošību un stabilitāti, kā arī palielināt dažādu procesu automatizāciju,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Raugoties uz šo gadu, mēs turpināsim veikt vērienīgas investīcijas, kas pārsniegs 20 milj. eiro un tiks novirzītas mobilo sakaru tīkla un jaunu produktu, pakalpojumu attīstībā.”

Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

“iliad Group”, kura 2024. gadā kļuva par lielāko “Tele2” grupas akcionāru, mākslīgā intelekta (MI) attīstībā Eiropā ieguldīs 3 miljardus eiro.

Minētā naudas summa tiks ieguldīta MI infrastruktūrā (datu centros un skaitļošanas jaudā), pētniecībā un lietojumprogrammu izstrādē. Par to tika paziņots Parīzē notiekošajā Mākslīgā intelekta samitā.

“iliad Group” meitasuzņēmums “OpCore”, kas pārvalda 13 datu centrus, ieguldīs 2,5 miljardus eiro, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā Eiropas līderis hipermēroga datu centros, kas īpaši paredzēti mākslīgā intelekta skaitļošanas resursiem. Partnerībā ar privātā kapitāla fondu “InfraVia” tiks nodrošināti simtiem megavatu jaudas jau tuvākajā laikā, bet ilgtermiņā plānots sasniegt vairāku gigavatu apjomu visā Eiropā.

Savukārt ar kompānijas “Scaleway” starpniecību “iliad Group” jau piedāvā lielāko komerciāli pieejamo MI skaitļošanas jaudu Eiropā ar gandrīz 5000 augstākās klases grafiskajiem procesoriem, kas paredzēti MI modeļu treniņam un izmantošanai.

Izskatās, ka valsts sarunas ar Telia par uzņēmumu LMT un Tet nākotni un piederību ir nonākušas pilnīgā strupceļā. Ir 2025. gada marts, bet nav nekas dzirdēts par valsts apņēmību izpirkt Telia vai abu akcionāru paritāti apvienotā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienošana ir vismaz iepauzēta.

Lai arī citu valstu piemēri liecina, ka mobilo un fiksēto operatoru saplūšana ir dabiska attīstība, Latvijā abi uzņēmumi turpinās kanibalizēt viens otru vēl kādu laiku. Šī situācija turpinās nest zaudējumus abiem akcionāriem.

Latvija turpinās darīt to, kas tai izdodas vislabāk - plānot un vēlreiz plānot, arī šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad stratēģiskas nozīmes uzņēmumu nākotni ietekmē pareizi lēmumi un to savlaicīgums.

Ir dažādi piemēri, kur daudz kas notiek ilgstoši un vajag plānot atkal un atkal. Žogi, migrācijas politika, tomēr tādas lietas, kas nes peļņu un reizē daļēji ir aizsardzības joma, ir tikai dažas. Labākais piemērs ir uzņēmumu Tet un LMT apvienošana, atpirkšana, kotēšana biržā un vēl 27 dažādi varianti, ko iesākt ar šiem diviem Latvijas mēroga telekomunikāciju milžiem.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

“Tele2” sadarbībā ar Zviedrijas vadošo q-commerce jeb ātrās piegādes uzņēmumu “foodora” sācis ēdienu piegādi ar droniem Stokholmas piepilsētās Vērmdē un Gustavsbergā.

Dronu piegādes galvenā zona ir aptuveni 10 km diametrā, un lidojuma ilgums ir aptuveni 10 minūtes, savukārt kopējais piegādes laiks nepārsniedz 30 minūtes.

Dronus izstrādājis Norvēģijas uzņēmums “Aviant”, un tie ir paredzēti mazu un vidēja izmēra kravu piegādēm. Tuvākajā laikā šie droni tiks izmantoti ne tikai ēdiena, bet arī pārtikas preču piegādēm. Lai izmantotu šo pakalpojumu, klientiem ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas ļauj pārbaudīt, vai piegādes adrese atbilst dronu piegādes iespējām konkrētajā teritorijā.

Šī sadarbība, kurā tiek izmantoti elektriskie droni, ir nozīmīgs solis ne tikai ātrākām un efektīvākām preču piegādēm, bet ir arī videi draudzīgs risinājums, jo tā samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Ēdienu piegāde ar droniem ir iespējama, pateicoties 5G mobilo sakaru tīklam, kas nodrošina stabilu un drošu savienojumu dronu vadībai.