Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apmierinātību ar iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, aptaujas veikšanai pieaicināts pētnieciskais uzņēmums - sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, informē VID.

SKDS šī gada novembrī un decembrī aptaujās vismaz 1700 nodokļu maksātājus. Aptauja tiks veikta gan klātienē atsevišķos klientu apkalpošanas centros un personu dzīves vietās visā Latvijā, gan elektroniski.

Tādējādi šī gada novembrī un decembrī nejauši izvēlētas juridiskās personas saņems savā e-pastā pētījumu centra SKDS izsūtītu uzaicinājumu piedalīties VID klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumā un saiti uz aptaujas anketu.

2014.gada novembrī un decembrī SKDS veiks arī VID muitas iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumu, aptaujājot klientus atsevišķos muitas kontroles punktos un elektroniski, nosūtot uzaicinājumus piedalīties aptaujā nejauši izvēlētiem juridisko personu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Sākot ar šo nedēļu visi Latvijas mazie un mikro uzņēmumi, kuri Uzņēmumu reģistram ir norādījuši savas e-pasta adreses, saņems uzaicinājumu piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa alternatīvu variantiem un uzņēmuma darbību apgrūtinošajiem faktoriem, informē Ekonomikas ministrijā.

Uzņēmēju viedoklis būs viens no kritērijiem, nosakot piemērotākos nodokļa modeļus mazajam biznesam (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem. Aptauju veic Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

«Šī ir jauna pieredze Latvijā, jo normatīvā regulējuma modeļa izvēle tiek balstīta plašā, tostarp uzņēmēju vajadzību izpētē. Šī ir iecerēta kā ļoti apjomīga aptauja. Tajā iespēja paust savu viedokli par piemērotāko nodokļu modeli būs 71 tūkstotim Latvijas mazo uzņēmēju, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro,» saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību un pieejamo banku finansējumu, uzņēmēju noskaņojumā nav vērojami uzlabojumi, liecina jaunākais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uzņēmēju noskaņojums sasniedzis 50,65 punktu robežu, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes.

Lai arī uzņēmēju optimisms turpina kristies jau ceturto ceturksni, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, tomēr tas vēl aizvien saglabājas piesardzīga optimisma līmenī. 2014. gada pirmajā ceturksnī Citadele Index vērtība samazinājās par 0,61 punktu. Indeksa vērtība, kas pārsniedz 50 punktus, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Lai arī šī gada pirmajā ceturksnī tagadnes indeksa vērtība ir piedzīvojusi vidēji lielu vērtības samazinājumu, noslīdot zem 50 punktu robežas, un šobrīd sasniedz 48,82 punktus, nākamā pusgada prognozes liecina par uzņēmēju piesardzīgu optimismu. Nākotnes indeksa vērtība ir pieaugusi par 0,84 punktiem un šobrīd ir 52,48 punkti.

Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas samērā pasīvi un pagaidām ir veikuši vien nelielus priekšdarbus, gandrīz piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju vēl tikai plāno apzināt savus dažādās vietās atliktos skaidras naudas uzkrājumus, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes.

Gatavojoties pārejai uz eiro, vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām. Gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī līdzcilvēku informēšanai par eiro ieviešanas procesu. Vecāka gada gājuma ģimenes locekļiem nacionālās valūtas maiņu ir izskaidrojuši 34%, savukārt ar bērniem šo tēmu pārrunājuši 31% respondentu.

«Līdz eiro ieviešanai iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Iedzīvotājiem daudz svarīgāka šķiet savu ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā (33%) un vecā naudas maka nomaiņa pret jaunu (22%). Vien neliela daļa ir paspējuši apkopot savus matračos vai zeķēs noslēptos skaidras naudas līdzekļus. Savukārt savu uzkrājumu un ieguldījumu pārskatīšanu plāno veikt tikai 14% iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanas procesu uztver kā samērā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste,» norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.

Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Fragments no intervijas

Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?

Mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījuma centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 36% iedzīvotāju pēdējā gada laikā no kāda uzņēmuma nav iegādājušies preces vai pakalpojumus, jo nav varējuši ar to sazināties vai nav saņēmuši savlaicīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju šādu situāciju ir pieredzējuši vairākas reizes.

Aptaujātie atzīst, ka ļoti novērtētu, ja nesazvanītā uzņēmuma pārstāvis vēlāk sazinātos ar klientu, lai noskaidrotu viņa vēlmes un vajadzības. Pozitīvi šādu uzņēmuma rīcību vērtētu gandrīz 82% Latvijas iedzīvotāju.

"Aptaujas dati spilgti parāda, cik būtiska loma ir labai klientu apkalpošanai, jo tas tiešā veidā var ietekmēt uzņēmuma ienākumus. Proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs meklēs citu konkrētās preces pārdevēju vai kāda pakalpojuma sniedzēju, ja nevarēs ātri un ērti sazināties ar sākotnēji nolūkoto uzņēmumu," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ikvienam uzņēmumam arī ir jāapzinās, ka viens neatbildēts potenciālā klienta zvans vai uzdotais jautājumus e-pastā tam izmaksās aptuveni 120 eiro, kā liecina "SKDS" veiktā uzņēmēju aptauja. Diemžēl daudzi uzņēmumi šos jautājumus palaiž garām, jo tikai 18% Latvijas uzņēmumu pastāv ienākošo klientu jautājumu uzskaite."

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Kamēr Eiropā 40 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jau pašlaik izmanto mākoņskaitļošanas pakalpojumus, Latvijā tos lieto tikai 13 %, liecina izpētes kompānijas Ipsos Mori šā gada sākumā veiktā aptauja un SKDS apkopotās atbildes. Liela daļa Eiropas MVU aktīvi lieto attālās darba virsmas (44 %), datu apmaiņu mākonī (21 %) un citus pakalpojumus.

Starptautiskās izpētes kompānijas Ipsos Mori veiktajā Eiropas mēroga MVU aptaujā par IT risinājumu ietekmi uz biznesa problēmu risināšanu un darba vidi uzņēmumu iekšienē atklājās, ka 91 % darbinieku ir pieeja darba informācijai arī privātajā e-pastā vai ar datu apmaiņas risinājumu starpniecību. Biznesa informācijas pieejamība ārpus darbavietas kopā ar mobilo ierīču lielo popularitāti izskaidro to, ka 23 % darbinieku regulāri izmanto iespēju strādāt ārpus ierastajām darba stundām un vēl 31 % to dara neregulāri. Kopā 83 % darbinieku norādīja, ka ir sasniedzami ārpus darba stundām.

Tomēr Ipsos Mori aptaujā vairums darbinieku atzina, ka viņi ir labi sabalansējuši darbu un privāto dzīvi (65 %), nedaudz vairāk nekā pusei norādot, ka viņiem ir gana daudz laika, ko veltīt ģimenei un ārpus darba aktivitātēm.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “SKDS” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja liecina, ka viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā aptuveni 123 eiro.

Pirms diviem gadiem uzņēmēji atzina, ka neatbildēts klienta jautājums tiem izmaksā aptuveni 60 eiro.

Pandēmijas laikā klientu apkalpošanas loma ir būtiski pieaugusi, it īpaši ņemot vērā, ka daudzas preces un pakalpojumus klienti var iegādāties tikai attālināti. “Tele2” un “SKDS” veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visbiežāk uzņēmumi klientu jautājumus saņem telefoniski (76,6%), e-pastā (60,6%) un sociālajos tīklos (23,6%).

“Līdzīgu uzņēmēju aptauju mēs veicām pirms diviem gadiem. Tas, ko varam šo gadu laikā novērot – klienti ir kļuvuši uzņēmumiem daudz vērtīgāki. Protams, ka lielu iespaidu ir atstājusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kas likuši vairāk apzināt katra klienta iespējamo pienesumu vai tieši pretēji – zaudējumu,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Kā redzams no pētījuma, tad attīstījušies arī uzņēmumi, jo šobrīd jau 18% uzņēmumu ieviesta ienākošo klientu jautājumu uzskaite un attiecīgi ir pieejami dati par to, vai konkrēto klientu ir izdevies apkalpot. Pirms diviem gadiem šādu uzņēmumu bija tikai 13%.”

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja liecina, ka 44% uzņēmēju atbildes uz gandrīz visiem klientu jautājumiem, kas saņemti digitālajos kanālos, sniedz diennakts laikā.

Taču iedzīvotāju jeb klientu ekspektācijas ir daudz augstākas, proti, 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumam uz uzdoto jautājumu būtu jāreaģē vienas stundas laikā, bet 36% – ka tas jāizdara 1-4 stundu laikā.

Pandēmijas laikā, kas līdzi sev nesis dažādus ierobežojumus, attālinātā saziņa ar klientiem kļuvusi daudz būtiskāka – daudzām uzņēmējdarbības nozarēm tā pat ir faktiski vienīgā komunikācija ar klientu. Dati arī rāda, ka pandēmijas laikā ienākošo jautājumu skaits pieaudzis par 38%. Tas protams, rada savus izaicinājumus, jo klienti vēlas saņemt tikpat labu apkalpošanu kā klātienē, savukārt uzņēmumiem ir jāpārplāno savi resursi un darbība, lai šāda līmeņa apkalpošanu nodrošinātu.

Pēc iedzīvotāju domām, galvenie šķēršļi bankas kredīta saņemšanai ir pārāk mazi ienākumi aizņēmuma ņemšanai, banku pieprasītās garantijas, kā arī augstas kredītlikmes, - šādus rezultātus atklāj pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Aptaujātajiem iedzīvotājiem tika vaicāts, kas, viņuprāt, ir trīs galvenie šķēršļi, lai saņemtu bankas kredītus. Visvairāk jeb 57,6% minēja pārāk mazus ienākumus kredīta ņemšanai, 50,4% norādīja banku pieprasītās garantijas, piemēram, nodrošinājums, ķīla. Savukārt 49,1% atzīmēja augstas kredītlikmes.

Vairāk nekā ceturtā daļa izvaicāto jeb 26,5% kā šķērsli minēja banku vispārējo kredītpolitiku, 20,26% norādīja sarežģītu kredīta saņemšanas procedūru, 10,4% atzīmēja neskaidrības likumdošanā, bet 9,5% uzskata, ka nepietiek informācijas par dažādu kredītu saņemšanas iespējām. Pārāk īsu kredīta atmaksas termiņu kā šķērsli minējuši 5,7% izvaicāto, bet 5,6% atzīmējuši ierobežotu kredīta apjomu.

Gadījumā, ja nāktos zaudēt regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni četrus mēnešus, liecina SKDS un ERGO Drošības indeksa aptauja.

Salīdzinājumam – mājsaimniecību ilgtspēja Igaunijā saskaņā ar iedzīvotāju pašnovērtējumu ir 5 mēneši, bet Lietuvā – 7.

Tajā pašā laikā to iedzīvotāju skaits kas kopumā uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem visās trijās valstīs ir līdzīgs – Lietuvā 43%, Igaunijā 45%, bet Latvijā pat nedaudz augstāks – 48%. Arī apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga, lai arī lietuvieši ir nedaudz priekšā pārējām Baltijas valstīm – drošumspējas indekss šajā aspektā Lietuvai ir 6.74, Igaunijai 6.26, bet Latvijai 6.12 (10 punktu skalā).

ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji 10 punktu skalā savu spēju kontrolēt dzīvi novērtējuši ar 6,52, Igaunijas iedzīvotāji – ar 7,03, bet iedzīvotāji Lietuvā – ar 7,48. Trešdaļai Latvijas un tikpat Igaunijas iedzīvotāju ir skaidri plāni un ieceres attiecībā uz ienākumiem, un viņi ir pārliecināti par to, ka zina, kas viņu dzīvē notiks. Lietuvas iedzīvotājiem šī pārliecība ir nedaudz lielāka – 42%.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto priekšroku dod nebanku kredītiem, jo atzīst, ka aizņemties bankā ir pārāk sarežģīti, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Šos kredītus iedzīvotāji izvēlas arī tāpēc, ka bankās ir pārāk ilgi jāgaida aizdevuma piešķiršana - tā norādījis 41% respondentu. Bet 30% aptaujāto atzīst, ka bankās nav iespējams aizņemties tik mazu summu.

Turpretī 27% norādījuši, ka banka aizdevumu nemaz nebūtu piešķīrusi.

SKDS pētījuma dati arīdzan parāda, ka lielākā daļa jeb vismaz 60% kredītņēmēju būtu aizņēmušies tāpat, ja tirgū nebūtu nebanku kreditēšanas uzņēmumu.

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers speciālistu veiktā analīze par ārvalstu praksi identificē risku, ka var rasties situācija, ka patērētāji izvēlēsies aizņemties kādā citā valstī, izmantojot iespējas, ko sniedz elektroniskie saziņas līdzekļi - brīva pieeja internetam.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS».

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 56% respondentu.

«Šogad veiktais pētījums parāda, ka ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir izmantojuši kāda finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pakalpojumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. Sagaidāms, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstību šī tendence arvien pieaugs,» prognozē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (56%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (40%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (33%).

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa ziņā Latvija ir tuvu tam, lai kļūtu par enerģijas eksportētāju, raugoties gada griezumā. Turklāt mēs šim slieksnim esam vistuvāk no visām Baltijas valstīm. AS “Augstsprieguma tīkls” dati par 2023. gadu parāda, ka Latvija pērn vairāk nekā 88% valsts patēriņa nosedza ar vietējo ģenerāciju .

Lietuvā šis skaitlis bija vien 46.6%, bet Igaunijā – 57.4%. Latvijā jau tagad mēdz būt mēneši, kuros saražojam vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Tas, galvenokārt, pateicoties hidroelektrostacijām.

Latvija un Baltija var kļūt par nozīmīgu “zaļās enerģijas līci”

Kopā Baltijas reģionā no atjaunīgajiem dabas resursiem ir iespējams ražot pat līdz septiņām reizēm vairāk elektroenerģijas nekā tiek ražots šobrīd. Mums ir vējš, saule, biomasa, ūdens. Tas nozīmē, ka laika gaitā tieši elektroenerģija var kļūt par Latvijas un visa reģiona vienu no svarīgākajām eksporta “precēm”. Ja Ziemeļjūra ir slavena ar naftas ieguvēm, Baltijas potenciāls ir atjaunīgā enerģija.

Pētījumu aģentūras SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka divas trešdaļas aptaujāto (67%) uzskata, ka Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akcijas vajadzētu iekļaut biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. Savukārt puse iedzīvotāju (49%) vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro: «Iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret ideju kotēt biržā valsts lielos uzņēmumus norāda uz sabiedrības augošo interesi par dažādiem uzkrāšanas un investēšanas veidiem un, iespējams, arī pieaugošu apzināšanos, ka katra paša atbildība ir rūpes par savas nākotnes labklājības nodrošināšanu. Tas nozīmē arī to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji labprāt ieguldītu savus brīvos līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Šādas idejas realizēšana var veicināt jaunu vietējo investoru rašanos, jo iedzīvotājiem būtu iespēja ieguldīt uzņēmumos, kuri tiem ir labi zināmi, un kuru darbība tiem ir ne tikai saprotama, bet tai ir iespēja arī vieglāk sekot līdzi.»