Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Trešdien Tautas partijas valdē darbu sācis Mareks Segliņš. Mareks Segliņš ieņem Aigara Štokenberga vietu, kuru no partijas izslēdza 19.oktobrī par šķeltniecisku darbību, Db.lv informēja TP Saeimas frakcijas preses sekretāre Una Pušpūra.

Tautas partijas statūti paredz, ka Tautas partijas valdi ievēl Tautas partijas kongresā. Ja kāds no Tautas partijas valdes locekļiem beidz pildīt darbu valdē, viņa vietā stājas nākamais visvairāk balsu saņēmušais kandidāts. Pēc partijas 9.kongresa 2006. gada 9. decembrī pēc balsu skaita uzreiz pēc Aigara Štokenberga ir Mareks Segliņš.

Mareks Segliņš ir Tautas partijas biedrs no partijas dibināšanas, savulaik bijis Iekšlietu ministrs, tagad ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs.

Tautas partijas valdē ir 11 locekļi – partijas priekšsēdētājs un desmit valdes locekļi. Valdes locekļu vēlēšanās ievēlēti visvairāk balsu saņēmušie kandidāti. Valdes sēdēs ar balsstiesībām piedalās TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un TP Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns 12. decembrī Tautas partijas birojā iesniedzis vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas.

Ekonomikas glābšanas programma, viņaprāt, esot saturiski absurda, stabilitāti un attīstību neveicinoša paša būtībā.

"Politisko un tautsaimniecisko prioritāšu apzināšanās, personālpolitikas jautājumi, sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas un nacionāli konservatīvas politikas vērtības, stils komunikācijai ar sabiedrību, sociālo un politisko partneru atbildīga izvēle, tautsaimniecības stratēģijas un reģionālpolitikas jautājumi, koķetēšana ar nacionāli konservatīvas ideoloģijas pretiniekiem, jautājums – kas mēs esam – demokrātiska vai autoritāra partija: tie ir jautājumi, kuri ir bijuši mūsu diskusiju, viedokļu sadursmju pamatā visu šo laiku, man atrodoties Tautas partijas biedru vidū, valdē, frakcijā, kongresos un konferencēs (kamēr tādas bija).

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izbeigusi Tautas partijas maksātnespējas procesu. Tas nozīmē, ka viens no kreditoriem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas vēlējās no partijas piedzīt vairāk nekā 1,03 milj. Ls, visticamāk šo naudas summu nevarēs piedzīt. Tiesas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, DB uzzināja tiesā

Visticamāk pēc šī tiesas lēmuma Tautas partijas maksātnespējas administrators Valerijs Andrejevs vērsīsies Uzņēmumu reģistrā, kas attiecīgi svītros partiju no saraksta. V.Andrejevs arī iesniedza tiesā pieteikumu, kurā lūdza izbeigt maksātnespējas procesu, jo partijai neesot nedz līdzekļu, nedz arī mantas, ko varētu pārdot un tādējādi apmierināt kreditoru prasījumus. Jāmin, ka kopumā bija pieteikušies divi kreditori.

DB jau rakstīja, ka Rīgas Centra rajona tiesa pagājušā gada 12.decembrī ierosināja Tautas partijas maksātnespējas procesa lietu. Pieteikums izskatīšanai pieņemts 9.decembrī. Iepriekš tiesa maksātnespējas pieteikumu atstāja bez virzības, kā arī norādīja, ka Tautas partijai ir jāiesniedz pamatojums, kāpēc par maksātnespējas pieteikumu tiesā tā biedrus informējusi e-pasta vēstulēs un ar publikāciju Latvijas Vēstnesī.

Šobrīd Tautas partijas valdē nav skatīts jautājums par finanšu ministra Ata Slaktera atbilstību ieņemamajam amatam.

Skaļākās runas par A. Slaktera nekompetenci un neatbilstību finanšu ministra postenim sākās pēc viņa intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television, kurā A. Slakteris demonstrēja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas. Pats M. Segliņš pēc kolēģa uzstāšanās Bloomberg pieņēma lēmumu turpmāk intervijas sniegt tikai latviski.

Iepriekš gan arī Tautas partijas biedri ir bijuši nepatīkami pārsteigti par A. Slaktera rīcību. Viņa divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā, pēc atsevišķu partijas biedru domām, atstāja negatīvu iespaidu uz partijas tēlu, ziņoja Diena. Šie partijas biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties. Jāatzīmē, ka 12. decembrī Tautas partijas birojā vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas, iesniedza UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.

Tautas partijai nav pieņemama ultimatīvā steiga, ar kādu Valdis Dombrovskis un Einārs Repše vēlas iegūt piekrišanu valdībā akceptējamai nodomu vēstulei ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tādēļ Tautas partija pagaidām neatbalstīs nodomu vēstules parakstīšanu.

Par to žurnālistus informēja Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Tautas partija uzskata, lai spertu tik nopietnus soļus gan valsts izdevumu samazināšanā, nodokļu ieviešanā, gan valsts pārvaldes samazināšanā, nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts,» teikts Tautas partijas valdes paziņojumā.

Iepriekš pret vēstules parakstīšanu iebilda arī ZZS, taču, kā teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pirms koalīcijas padomes sēdes šī politiskā spēka valde tomēr nolēmusi nodomu vēstuli atbalstīt.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Tautas skaitīšanas otrā posma pirmajās dienās tautas skaitītāji visā Latvijā saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs. Tautas skaitīšanas otrais posms ilgs līdz 31.maijam. Tā laikā tautas skaitītājiem jāapmeklē vairāk nekā 870 tūkst. mājokļu. Savukārt pirmajā posmā internetā saskaitījās vairāk nekā 650 tūkst. cilvēku.

Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis norāda: «Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas.»

Es neesmu Tautas partijas valdes loceklis, es esmu vēl arvien Tautas partijas ierindas biedrs un plānoju tāds arī palikt, ar šādu tekstu interviju Latvijas Radio uzsāka Andris Šķēle.

"Visvieglāk ir runāt tiem, kas nav bijuši klāt un atradušies stipri tālu un varbūt bijuši nodarbināti ar citām domām. Tautas partijas kongresā bija ļoti saturīgas debates. Ļoti spilgta, moderna un aicinoša runa bija Helēnai Demakovai, ļoti precīzs un diplomātisks bija Māris Riekstiņš, kā vienmēr sauss, bet skaitļos nežēlīgi precīzs bija Edmunds Krastiņš. Man ļoti žēl, ka tie notikumi, kas ir bijuši ap manu personu, ir guvuši šādu ievērību, jo tie bija vismaznozīmīgākie notikumi šajā kongresā," atbildot uz jautājumu par Vairas Vīķes-Freibergas pausto viedokli, ka Tautas partijas kongresā bija novērojams milzīgs partijas pašapmierinājums, kā arī tas, ka Tautas partija bija un paliek Andra Šķēles partija, bet, lai nomierinātu sabiedrību visos līdzšinējos grēkos, tiek vainots Aigars Kalvītis, norāda Andris Šķēle.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?