Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Taivāna jau drīzumā plāno investēt Lietuvā 200 miljonus ASV dolāru (177 miljoni eiro), trešdien paziņoja Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs Ēriks Huans.

"Taivāna veido investīciju fondu ar sākotnējo finansējumu 200 miljoni ASV dolāru, lai ieguldītu ilgtermiņa attīstībai Lietuvas nozarēs, kas ir stratēģiski nozīmīgas gan Lietuvai, gan Taivānai," preses konferencē sacīja Huans.

Viņš informēja, ka stratēģisko investīciju fondu dibinās Taivānas Nacionālais attīstības fonds un privātā sektora kompānijas.

"Fondam ir liela pieredze un zināšanas progresīvo nozaru attīstībā," sacīja Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs.

Investīciju pakete ir daļa no Taivānas rīcības plāna ekonomisko saišu ar Lietuvu attīstīšanai, reaģējot uz Ķīnas spiedienu, kuru Taibei raksturojusi kā līdz šim nepieredzēta mēroga, kā arī nodēvējusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Taivānas Pārtikas un medikamentu administrācijas eksperti veic Lietuvas olu, piena un zivju ražotāju auditu.

Nākamo divu nedēļu laikā eksperti analizēs, kā ir izpildītas Taivānas prasības trīs piena pārstrādes, trīs zivju pārstrādes un vienā olu ražotnē, trešdien informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Taivānas atbildīgās institūcijas analizē papildu dzīvnieku un pārtikas drošuma pārbaudes liellopa eksportam. Gaidāms, ka novērtējums tiks pabeigts tuvākajā laikā.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests iepriekš paziņojis, ka vairāk nekā 20 Lietuvas kompānijas izteikušas vēlmi eksportēt piena, zivju, olu un gaļas produkciju uz Taivānu.

Pērn Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība, cenšoties stiprināt Lietuvas un Taivānas attiecības, bet rudenī plānota Lietuvas tirdzniecības pārstāvniecības atvēršana Taibei.

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Eiropas Savienība (ES) trešdien brīdināja, ka ir "gatava stāties pretī" Ķīnai, ja apstiprināsies Lietuvas sūdzības, ka Pekina bloķē tās eksportu.

"ES ir saņēmusi informāciju, ka Ķīnas muita nepieņem Lietuvas kravas un tiek noraidīti Lietuvas pieteikumi importam," norādīts ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska kopīgajā paziņojumā.

Viņi norādīja, ka ES ievāc vairāk informācijas un ir lūgusi Ķīnas varasiestādēm sniegt drīzu skaidrojumu par situāciju.

"ES ir gatava stāties pretī jebkāda veida politiskam spiedienam un piespiedu pasākumiem, kas vērsti pret kādu no dalībvalstīm," uzsvērts paziņojumā.

"Ķīnas divpusējo attiecību veidošana ar atsevišķām dalībvalstīm ietekmē arī kopējās ES un Ķīnas attiecības," tajā piebilsts.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.