Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.
Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.
Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).
Visās Baltijas valstīs vērojama tendence, ka turīgo bankas klientu aktīvu struktūrā vēsrtspapīri veido ievērojami lielāku daļu (30% Latvijā, 44% Igaunijā un 57% Lietuvā), nekā vidēji citām privātpersonām (8% Latvijā, 4% Igaunijā, 5% Lietuvā). Savukārt, raugoties uz klientu finanšu aktīvu pieauguma tendencēm 2014.gadā, redzams – turīgo bankas klientu aktīvu vērtība kopumā augusi straujāk nekā citiem bankas klientiem, lielāko pieaugumu (18,5%) sasniedzot Lietuvā, kam seko Latvija (14,6% vērtības pieaugums) un Igaunija (11,4% vērtības pieaugums). Savukārt citu klientu aktīvu apjoms piedzīvojis tikai vidēji 8,6% pieaugumu.
Kopumā visās Baltijas valstīs privātpersonu vidējais uzņemto finanšu saistību apjoms ievērojami pārsniedz turīgo bankas klientu saistību apjomu. Latvijā privātpersonu uzņemtās saistības veido vidēji 8 reizes lielāku īpatsvaru viņu kopējā finanšu aktīvu struktūrā nekā tas ir turīgajiem bankas klientiem. Arī Igaunijā šī atšķirība ir 8 reizes liela, savukārt Lietuvā privātpersonu saistību apjoms viņu kopējā finanšu aktīvu struktūrā ir tikai 2 reizes lielāks nekā tas ir turīgākajiem bankas klientiem.
Turīgākie bankas klienti norēķinoties ar karti gada laikā (pēc 2014.gada datiem) iztērē vidēji 12% no sava aktīvu apjoma. Latvijā tas ir 13% jeb 23 tūkstošus eiro, Igaunijā 7% jeb 16 tūkstošus eiro un Lietuvā 16% jeb 25 tūkstošus eiro. Savukārt citu privātpersonu bankas karšu tēriņu paradumi liecina, ka gada laikā tiek iztērēta pat divas reizes lielāka summa, nekā kopumā uzkrāta bankā. Latvijā tie sasniedz 213% jeb 5,5 tūkstošus eiro, Igaunijā 177% jeb 6,5 tūkstošus eiro, savukārt Lietuvā – 137% jeb 4,6 tūkstošus eiro. Igaunijā un Latvijā turīgāko bankas klientu izdevumi bieži pārsniedz to regulāros ienākumus (117% Igaunijā un 106% Latvijā), kas skaidrojams ar faktu, ka šiem klientiem visai bieži būtisku finanšu resursu īpatsvaru veido neregulāri ienākumi un salīdzinoši lieli naudas uzkrājumi. Savukārt Lietuvā turīgo klientu un citu privātpersonu tēriņi pret regulārajiem ienākumiem ir procentuāli līdzvērtīgi – 85% tūrīgo klientu vidū un 87% citu privātpersonu vidū.
Kopumā turīgie bankas klienti biežāk nekā citas privātpersonas vidēji izmanto Swedbank apdrošināšanas produktus. Populārākie apdrošināšanas produkti turīgo bankas klientu vidū ir īpašuma apdrošināšana, kam seko uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un apdrošināšana ģimenes atbalstam. Savukārt privātpersonas vidēji visbiežāk izvēlas īpašuma apdrošināšanu, kam seko Kasko apdrošināšana automašīnai un privātā dzīvības apdrošināšana.
Kopumā visās Baltijas valstīs turīgo bankas klientu vidū kartes visbiežāk tiek izmantotas ceļojumu tēriņiem, savukārt privātpersonu vidū – pārtikas iegādei. Latvijā populārākais karšu norēķinu mērķis pēc ceļošanas izdevumiem (67%) ir maksājumi restorānos (60%), pārtikas iegāde (57%), kā arī izdevumi veselībai (45%). Savukārt Latvijas privātpersonas uzreiz pēc pārtikas iegādes (49%) visbiežāk ar kartēm norēķinās par veselības izdevumiem (33%) un maltītēm restorānos (29%). Interesanti, ka luksus preču iegādē vislielākais karšu norēķinu īpatsvars turīgo bankas klientu vidū ir Igaunijā (41%), kam seko Lietuva (34%) un Latvija (28%).
Turīgo bankas klientu vidū dominē luksus klases auto zīmolu izvēle – BMW, Lexus, Audi, Volvo un Mercedes Benz. Visbiežāk turīgo klientu lietošanā esošie auto nav vecāki par 4 gadiem. Savukārt privātpersonas ikdienā pārvietojas ar vidēji 7 gadus veciem auto, priekšroku dodot tādiem zīmoliem kā Volvo, Volkswagen, Toyota, BMW un Audi.