Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Igaunijas Swedbank savas Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumu akcijas pārdos Zviedrijas finanšu grupai Swedbank AB, tādējādi Latvijas un Lietuvas Swedbank pozīcija grupā būs tāda pati, kāda tā patlaban ir Igaunijas Swedbank, informēja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Swedbank AB Finanšu daļas vadītājs Erki Rāsuke stāstīja, ka, raugoties no kapitāla pārvaldības viedokļa, grupai ir efektīvāk konsolidēt Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus ar mātes uzņēmumu Swedbank AB, jo tādējādi tiks izveidota efektīvāka un vienkāršāka vide kapitāla pārvaldībai, kā arī tiks vienkāršota uzraudzības pasākumu veikšana.

Ar jaunās struktūras stāšanos spēkā Igaunijas Swedbank kapitalizācijas līmenis kļūs nevajadzīgi augsts, tādēļ, lai pazeminātu bankas ilgtermiņa kapitāla koeficentus, tās akciju kapitāls Igaunijā tiks samazināts, anulējot 517 835 300 akcijas.

Pēc darījuma noslēgšanas un iecerētās kapitāla samazināšanas Igaunijas Swedbank kapitāla pietiekamības rādītājs konsolidētā veidā būs 20% un pašai par sevi 15%. Igaunijas Swedbank jaunais akciju kapitāla apmērs būs 85 miljoni eiro (60 miljoni latu). Paredzēts, ka darījumu noformēšana tiks pabeigta šā gada 1.jūlijā.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 63,8 miljoni latu, kas ir četras reizes mazāk nekā 2009.gada attiecīgā laika periodā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi deviņos mēnešos bija 65,4 miljoni latu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs deviņos mēnešos samazinājās par 12,1% - līdz 4,097 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 11,5% un šogad 30.septembrī bija 3,958 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī Swedbank Baltijā strādāja ar 43 miljonu latu peļņu, kas pamatā saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem. Latvijā Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem trešajā ceturksnī ir palielinājusies par 5%, salīdzinot ar otro ceturksni, un šajā periodā sasniedza 21,2 miljonus latu.

Zemgales apgabaltiesa izsludinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA Daudznozaru kompānija Daugava veikala, ēdnīcas un fermas izsoli, informēja AS Swedbanka pārstāvji.

Izsole notiks 1.augustā. Izsolāmās fermas Birzes sākumcena ir 125 700 lati, savukārt otra īpašuma - Gāle, kur ietilpst ēdnīca un veikals, - sākumcena ir 79 800 lati. Abi īpašumi atrodas Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā un to īpašnieks ir Aigars Vaivars.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 10.jūnijā atcēla Daugava valdes priekšsēdētāja Vaivara prasību lietā pret AS Swedbank par ķīlas tiesību izlietošanas apstrīdēšanu, līdz ar to bankai ir iespējas pārdot Vaivara īpašumus.

Kā norādīja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska, pēc pēdējās bankas tikšanās ar Vaivaru «ir sasniegta sākotnējā vienošanās par abpusēji pieņemamu risinājumu un ir cerība, ka konstruktīvs rezultāts pēc vairākus mēnešus ilgstošām sarunām tiks sasniegts».

Swedbank Latvija 2015. gadā pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 57 miljonu eiro peļņu (salīdzinoši ar 59 miljoniem eiro attiecīgajā periodā pērn), informē kredītiestāde.

«Lai arī pastāv neskaidrība par Grieķijas statusu eirozonā un turpinās ekonomiskā lejupslīde Krievijā, Latvijas ekonomika turpina mēreni augt. Mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojums ir salīdzinoši stabils, un vairākas pazīmes liecina par investīciju aktivitātes kāpumu un augošu pieprasījumu pēc kredītiem. Tas ļāvis mums stabilizēt savu kredītportfeli. Šajā bezprecedenta zemu procenta likmju situācijā ieguvēji ir kredītņēmēji, tomēr tā neiepriecina noguldītājus. Swedbank, līdzīgi kā vairums banku, ir apņēmusies nepiemērot negatīvas likmes depozītiem,» saka Māris Mančinskis, Swedbank Latvija vadītājs.

Kredītportfeļa apjoms, salīdzinot ar 2014. gada 31. decembri, ir palicis nemainīgs, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 1%, galvenokārt pateicoties kredītu pieprasījumam, ko veicinājusi stabila ekonomiskā situācija Latvijā. Otrajā ceturksnī pozitīvas tendences bija vērojamas uzņēmumu kreditēšanā, līzingā un privātpersonu finansēšanā. Jauno kredītu apjoms 2015. gada pirmajā pusgadā sasniedza 425 miljonus eiro, salīdzinot ar 268 miljoniem eiro attiecīgajā periodā pirms gada. 2015. gada 31. martā Swedbank Latvija kreditēšanas tirgus daļa bija 21% (22% - 2014. gada 31. decembrī)

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Svētdienas notikumi, kad Swedbank klienti pastiprināti izmantojuši šīs bankas pakalpojumus pēc tam, kad izplatījās baumas par iespējamām Swedbank problēmām, bankai neradīs nekādus likviditātes riskus. Banka ir pielāgojusi savu stratēģiju un ir labākā situācijā, lai izmantotu Baltijas iespējas.

Tā Dow Jones Newswire norādījuši Swedbank Zviedrijas komunikācijas centra direktors Tomass Baktemans un Swedbank vadītāja Baltijas valstīs Birgite Bonesena.

Swedbank lēš, ka pagājušajā nedēļas nogalē bankas klienti kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 15 miljonus latu, kas ir septiņas reizes vairāk nekā parasti.

Baktemans norāda, ka Swedbank aktīvi strādā, lai nodrošinātu pieejamu naudu visos tās Latvijas bankomātos, kā arī bankas darbiniekiem dots uzdevums nomierināt klientus. Viņš arī informēja, ka saistībā ar notikušo Swedbank cieši sadarbojas ar Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kā arī citām Zviedrijas bankām Latvijā.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.