AS Swedbank pērn nopelnījusi 102 miljonus eiro, salīdzinot ar 103 miljoniem eiro miljoniem 2012.gadā, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.
Kopējie bankas ieņēmumi 2013.gadā palielinājās par 10%. Savukārt izdevumi palielinājās par 8%, kas iekļauj arī papildu izdevumus eiro ieviešanas projektam. Izdevumu/ienākumu koeficients 2013.gadā ir 42%.
Swedbank aktīvo klientu skaits Latvijā palielinājās par 37 tūkstošiem.
Klientu depozītu apjoms pagājušā gada laikā palielinājās par 17%. Depozītu apjoma pieaugums saistīts gan ar finanšu paradumu maiņu, gan vēlmi pāriet uz eiro ērtāk. Uz 2013.gada beigām depozītu apjoms bija 3,295 miljardi eiro.
Swedbank jaunā finansējuma apjoms pērn turpināja pieaugt un sasniedza 681 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. No tiem 567 miljoni eiro piešķirti uzņēmumiem, savukārt 114 miljoni eiro – privātpersonām. Swedbank uzņēmumu finansēšanā galvenās prioritātes ir ražošana, lauksaimniecība un tirdzniecība. Kopējais neto kredītportfelis 4.ceturksnī vēl samazinājās par 8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko arvien ietekmē pārlieko saistību samazināšanās ekonomikā un uzņēmumu piesardzība investīciju veikšanā. Uz 2013.gada beigām kredītportfeļa apjoms ir 3,299 miljardi eiro.
Problemātisko kredītu bruto apjoms turpināja samazināties, uz gada beigām sarūkot līdz 241 miljonam eiro (2012.gada beigās tas bija 514 miljoni eiro. Kopējā kredītu kvalitāte kļūst spēcīgāka, pieaugot zema riska finansējuma apjomiem, skaidro bankas pārstāvji.
Pērn klienti aktīvāk izmantoja iespēju visus jautājumus nokārtot attālināti, filiāli ikdienas finanšu vajadzībām izmantojot kā pēdējo alternatīvu. Piemēram, decembrī 94,4% latu iemaksu tika veiktas bankomātos. 2013.gadā kopumā tikai 7,5% no tām notika filiālēs. Kartes arvien vairāk lieto kā pamata norēķinu līdzekli. Karšu darījumos decembrī 77% jau bija norēķini, nevis kartes izmantošana skaidras naudas izņemšanai vai iemaksai bankomātos.
Klientu izvēle par labu digitālajiem bankas kanāliem sekmēja arī ērtāku pāreju uz eiro. Piemēram, rindas filiālēs ap 2013./2014.gadu miju rezultātā bija trīs reizes mazākas, nekā prognozēts iepriekš. Arī kopā ar TNS veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju (66%) un uzņēmēju (64%) atzīst, ka pāreja uz eiro bijusi ērta. Turklāt aptauja parāda, ka pozitīvs vērtējums ir cieši saistīts ar finanšu paradumiem – naudas glabāšanu kontā un bezskaidras naudas norēķiniem ikdienā.
«Galvenais projekts visai sabiedrībai pērn bija eiro ieviešana. Klientu ieradumu maiņa veicinājusi arī ērtāku pāreju uz eiro. Vairums klientu ir atklājuši, ka vairs nav atkarīgi no bankas darba laika - tagad jebkurā diennakts laikā var ne tikai veikt maksājumus, bet arī pieteikt karti, noslēgt līgumus. Līgumu slēgšana internetbankā palielinājās par 45%. Arī šogad pieaugs šo pakalpojumu skaits, kurus var izmantot 24 stundas 7 dienas nedēļā. Savukārt šā gada izaicinājumi pamatā saistīti ar joprojām zemu pieprasījumu pēc kredītiem, kā arī maksātnespējas regulējuma izmaiņām. Izmaiņas visvairāk ietekmēs nākotnes kredītņēmējus, jo bankas būs spiestas padarīt stingrākus kreditēšanas nosacījumus, lai pasargātu noguldītāju naudu. Sevišķi tas varētu skart jaunās ģimenes un mazos uzņēmumus, kuriem var būtiski pieaugt pirmā iemaksa kredīta saņemšanai. Vēl viens izaicinājums ir darba efektivitātes nodrošināšana laikā, kad tikai retais izmanto banku vēsturiski ierastā veidā – apmeklējot filiāli. Atbilde uz klientu jaunām vajadzībām ir mūsdienu bankas modelis, ko šogad turpināsim veidot,» saka Māris Mančinskis, Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā.