Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus
Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.
Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.