Lietuva turpinās agresīvu tranzīta politiku arī nākotnē, un vienoties par sadarbību, kas vestu pie Latvijas ostu attīstības, neizdosies, tādēļ ar steigu nepieciešama Latvijas dzelzceļa elektrifikācija posmā Rīga–Daugavpils
Ar šādiem secinājumiem Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēdē, kas notika Rīgas brīvostas pārvaldē, klajā nāca trīs Latvijas lielāko ostu un Latvijas dzelzceļa vadība, norādot, ka Lietuvas negribīgie centieni atjaunot nojaukto Liepājas–Romnas dzelceļa posmu notiek paralēli lēmumam par Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kurai jānoslēdzas 2022. gadā. Dzelzceļa elektrifikācija abu valstu gadījumā ļauj samazināt kravu pārvadājumu izmaksas līdz 20% un var būtiski mainīt operatoru izvēli par labu Latvijas ostām vai, tieši otrādi, – Klaipēdu Lietuvā.
Tranzīta cerība
«Latvijas dzelzceļa pārvadājumi ir efektīvi. Mums ir labāks piedāvājums nekā igauņiem un labāks nekā lietuviešiem. Uzdevums ir pabeigt pašreizējo elektrifikāciju Baltkrievijas virzienā, kas ir mūsu tranzīta cerība. Elektrifikācija dod līdz 20% lielu līdzekļu ekonomiju iepretī dīzeļvilcieniem, un tās ir tarifa iespējas. Lietuvieši, uzzinot par mūsu plānu, arī uzsāka darbus pie dzelzceļa elektrifikācijas uz Klaipēdu,» klātesošajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas. Jautāts par iespējamo dzelzceļa posma atjaunošanu, kas pirms 10 gadiem nojaukts Lietuvā, A. Strakšas uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir noslēdzies iepirkums un līnijas atjaunošanas darbi sāksies, tomēr cerēt uz Lietuvas valsts sadarbību tranzīta jomā ir velti arī turpmākajā desmitgadē.
«Esmu piedalījies neskaitāmās tikšanās reizēs ar Lietuvas dažāda līmeņa pārstāvjiem. Es neticu, ka tuvākajā nākotnē mēs vienosimies par tranzīta noteikumiem. Lietuva ir uzlikusi ķepu kravu plūsmai par pusmiljardu eiro un negrasās to mainīt,» deputātiem teica A. Strakšas.
Kā LDz pārstāvim, tā arī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu vadībai ir zināms par Krievijas iekšzemes politiku – pēc iespējas vairāk kravu pārkraut savās ostās, tādēļ šobrīd cerības izlīdzināt kravu apjoma zaudējumus Austrumos, ir vienīgi iegūstot kravas Baltkrievijā un Ziemeļukrainā, kā arī apkalpojot divas Zīda ceļa līnijas, kas iet caur šīm valstīm. Lai pretendētu uz kravām, ir nepieciešama konkurētspēja visos posmos – gan dzelzceļā, gan ostās.
Visu rakstu lasiet 15. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!