Komplekso minerālmēslu ražotājs un vairumtirgotājs NPK Terminālis iekļuvis 100 izcilāko Latvijas eksportētāju vidū.

Teju pusotra gada garumā Latvijas eksporta atbalsta kustība The Red Jackets veica eksportējošo uzņēmumu zīmolu izvērtēšanu, veidojot izcilāko Latvijas eksportētāju TOP 100. 20. jūnijā, apbalvošanas ceremonijas laikā 25 uzņēmumi no 100 saņems godalgojumu un titulu The Red Jackets, kura izvērtēšanā piedalīsies kustības līdzautori, partneri un atbalstītāji no valsts, privātā un nevalstiskā sektora.

Lai iekļūtu simts izcilāko eksportētāju vidū, uzņēmumam bija jāatbilst vairākiem žūrijas izvirzītajiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apgrozījumam gadā jāpārsniedz pusmiljonu latu, tāpat uzņēmumam un tā zīmolam jābūt radītam un dibinātam Latvijā. Projektā tika iesaistīta Latvijas Banka, Latvijas Ekonomikas ministrija, kredītriska vadības uzņēmums Coface Latvia, vadošais eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmums Baltijā GatewayBaltic, reklāmas aģentūra DDB, zīmolu ligzda MATKA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

SIA NPK Expert specializējas specifisku komplekso minerālmēslu ķīmisko formulu izstrādē dažādos pasaules reģionos.

Uzņēmumā ir izstrādātas aptuveni 150 dažādas minerālmēslu formulas, kas tiek eksportētas uz Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm, Skandināviju un Eiropas Savienību. NPK Expert maisījumus izmanto arī Latvijas zemnieku saimniecībās un Liepājas futbola laukumos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Manto pieredzi

NPK Expert pirms pāris gadiem tapa kā jauns zīmols minerālmēslu ražotājam NPK terminālis. Tas startēja Kurzemes biznesa inkubatorā kā eksperimentāls uzņēmums nišas produktu – mazo minerālmēslu iepakojumu ražošanai un jaunu formulu izstrādei. Tagad NPK Expert ir atdalījies no mātes uzņēmuma, atpērkot visu minerālmēslu biznesu un pārņemot iestrādes ķīmisko formulu veidošanā futbola, golfa laukumu, kafijas un banānu plantāciju mēslošanai. Pērn eksporta ģeogrāfijā bijušas sešas valstis: Zambija, Dominikāna, Malāvija, ASV, Zviedrija un Lietuva. Mātes uzņēmumam palikusi transporta un loģistikas sadaļa, stāsta NPK Expert valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Ģirts Cēlājs. Uzņēmumā ir tikai daži darbinieki, kuru vidējais vecums ir tikai 35 gadi, taču visi ir augstas kvalifikācijas speciālisti, apgalvo īpašnieks. Piemēram, ražošanas vadītājs ir atnācis no lielākā konkurenta – uzņēmuma Arvi Fertis Lietuvā. Šogad eksports paplašinājies, Liepājā radīto formulu maisījumi ceļojuši jau uz 12 valstīm, tostarp par veiksmi Ģ. Cēlājs nosauc tirgus iekarošanu Beninā, Kuveitā, Vjetnamā. Noieta valstīs tiek veidotas pārstāvniecības, pārsvarā sadarbībā ar vietējā kapitāla turētājiem, agronomiem.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla SIA Special Assets izveidots jauna loģistikas un industrijas centra izveidei.

Uzņēmums reģistrēts Liepājā, tā pamatkapitāls ir 470 tūkst.Ls. Uzņēmuma dalībnieki sākotnēji bija SIA NPK Expert (5,32%) un SIA NPK terminālis (94,68%), taču pašlaik uzņēmums pilnībā pieder Krievijas valstspiederīgajam, Šveicē dzīvojošajam Rustamam Aleksenko. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Ģirts Cēlājs.

Uzņēmuma izveide saistīta ar jaunu projektu, kas paredz modernizēt pašreizējo minerālmēslu ražošanas kompleksu, Db.lv pastāstīja Ģ. Cēlājs. Jau sagatavots un iesniegts izskatīšanai LIAA projekta pieteikums, izvērtēšana varētu noslēgties nākamā gada sākumā. Ja tiks iegūts ES finansiāls atbalsts, plānots modernizēt padomju laika rūpniecisko kompleksu, izveidojot vairākas nomas teritorijas gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuru darbība tā vai citādi būtu saistīta ar minerālmēslu biznesu.

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegta pret tirgotāju SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA Tineo, ēkas attīstītāju SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi.

Kā šodien žurnālistiem pastāstīja zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks, tāpat Rīgas apgabaltiesā tiks iesniegts pieteikums par šīs prasības nodrošināšanu - kustamas un nekustamas mantas apķīlāšanu, bet šis pieteikums nebūs vērsts pret Rīgas domi. Alliks papildināja, ka šodien no rīta esot iesniegti arī dokumenti Ģenerālprokuratūrā.

Advokāti paskaidroja, ka par šo prasību valsts nodeva cietušajiem nebūs jāmaksā, bet par konkrētas summas piedziņu no katra atbildētāja lems tiesa.

Advokāti, kas ir iesaistīti kustībā Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!, norādīja, ka informāciju par prasītājiem, proti, cietušajiem, viņi neatklās, jo tā ir sensitīva informācija. Tomēr Gobzems papildināja, ka viens no klientiem ir izteicis vēlmi savu vārdu publicēt. Gobzems uzsvēra, ka patlaban notiek mēģinājumi uz cietušajiem izdarīt spiedienu, mēģinot viņus iebiedēt, pārliecināt nerīkoties, norādot, ka cietušo vārdus mēģinās pasargāt.

Latvijas minerālmēslojuma ražotājs NPK Expert sadarbībā ar amerikāņu izgudrotāju Alanu Amronu (Alan Amron) radījuši izgudrojumu, kas varētu nest ievērojamus uzlabojumus lauksaimniecībā visā pasaulē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunais izgudrojums SMART FERTILIZERS TM ir ierasto minerālmēslojuma izejvielu kombinācija, kas paver jaunas iespējas efektīvākai augsnes bagātināšanai. Izgudrotāji Ģirts Cēlājs (NPK Expert) un Alans Amrons ir iesnieguši produkta risinājumu patentēšanai ASV, tāpēc plašāks skaidrojums par izgudrojumu vēl netiek atklāts. Šobrīd abi izgudrotāji strādā pie tā, lai iepazīstinātu ASV izplatītājus ar SMART FERTILIZERS TM produkta prototipiem.

Šā gada 13. februārī NPK Expert valdes priekšsēdētājs Ģirts Cēlājs un amerikāņu izgudrotājs Alans Amrons dosies uz Sanfrancisko un Atlantu, ASV, lai ar Amerikas vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu vadību pārrunātu plaša patēriņa minerālmēslu maisījumu izplatīšanu.

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus, ko var panākt veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, (piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru), kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē a/s Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs (kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro) un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks 

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski...

Ģ. Cēlājs kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīcijas ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs. Viņš kā būtiskāko Latvijas trūkums redz izpratnes trūkumu, kam seko nepareiza rīcība.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Minerālmēslu ražotāja SIA NPK TERMINĀLIS Liepājas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 2. februārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Grīzupes iela 8, Liepāja, liecina Lursoft dati. Komercreģistrā uzņēmums ierakstīts 2006.gada jūnijā un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 71,1 tūkstotis eiro.

Uzņēmuma darbības veids ir minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana.

Lursoft dati liecina, ka 2014.gada novembrī pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

2014.gadā kompānijas apgrozījums bija 75,8 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 696,9 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 14 darbinieki.

Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Jānis Riba.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izvirzījuši kandidātus balvas Gada investors ’16 nominācijām par ieguldījumu investīciju nozares veicināšanā Latvijā. Uzvarētāju paziņošana kopā ar investīciju nozares gada apskatu notiks 26. janvārī.

Apbalvojumus astoņās nominācijās saņems privāto personu investīciju un juridisko personu investīciju sektora investori.

Apbalvojuma Gada investors ’16 Gada investīcijas kategorijā privātajiem investoriem nominēts Vjačeslavs Nebogatihs par investīciju pasaulē pirmajā anonīmajā tērzēšanas aplikācijā Anti Chat, Jānis Bergs par investīciju precīzu iekštelpu karšu projektā Indoorvu, Matīss Ansviesulis par investīciju Suit Story - luksus apartamentiem paredzētā platformā, Anatolijs Prohorovs par ieguldījumu mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks, Maksims Koržanovs par investīciju inovatīvā nekustamo īpašumu pārvaldes risinājumā Rention un Ģirts Cēlājs par investīciju Bro Creation Drums uzņēmumā, kas specializējas akustisko bungu koka stīpu un elektro stīpu ražošanā.

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Noslēgusies uzņēmuma SIA NPK Expert saražotās produkcijas iekraušana handymax klases kuģī Saga Wind (garums 199,22 m, DW 47053 tonnas), kas ir lielākā līdz šim pārkrautā krava pakoto preču kategorijā Liepājas ostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Izpildītais kravas apjoms ~ 21 tūkst. tonnu minerālmēslu. Pēc kravas pilnīgas uzkraušanas ostas 44. piestātnē, ko apsaimnieko LSEZ SIA Ekers Stividors LP, tas dosies uz Dualas ostu Kamerūnā un tālāk uz Čadu (Āfrikā). SIA NPK Expert vadītājs Ģirts Cēlājs skaidro, ka tas ir specifisks minerālmēslu maisījums, kas tiks izmantots kokvilnas audzēšanai un uzņēmums nodrošina aptuveni 70% no nepieciešamā minerālmēslu daudzuma kokvilnas audzēšanai.

Sarežģītā pakoto preču iekraušana paveikta aptuveni 7 dienu laikā – divreiz ātrāk nekā sākotnēji plānots.

«Jāturpina attīstīt dažādas sarežģītas kravu grupas, ko iespējams pārkraut Liepājas ostā. Šodienas notikums ir izcils piemērs tam, ka Liepājas unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir jāizmanto un nākotnē īpaši jāstrādā pie tā, lai pilsētas potenciāls tiktu izmantots arvien plašāk. Piemēram, mūsu gadījumā - transportētas izejvielas no Urāliem, kas pārstrādātas klientam nepieciešamajā produktā Liepājā, tiek īsā laikā nogādāta galamērķī – pat Āfrikas vidienē – Čadā,» saka Ģ.Cēlājs.

Lai Liepājas jaunradītajam suvenīram - kokteilim Amber City - panāktu aptuveni vienādu cenu visās tirdzniecības vietās, tūrisma uzņēmēji cer noslēgt vienošanos ar alkohola vairumtirgotājiem par vienotu vairumcenu kokteiļa sastāvdaļām.

«Alkohola piegādes cenas katram bāram vai restorānam ir savādākas. Jāpanāk, lai kokteilļa Amber City sastāvdaļu cenas būtu visiem vienādas, lai tā būtu labākā cena, kāda parasti ir tikai lielākajam bāram pēc apgrozījuma,» DB sacīja Coyote Fly īpašnieks, uzņēmējs Ģirts Cēlājs.

Kokteiļa Amber City autors ir bārmenis un Latvijas bārmeņu federācijas priekšsēdis Raitis Akerblūms. Nākamās divas nedēļas viņš apmācīs Liepājas bārmeņus kokteiļa pagatavošanā, lai visās tirdzniecības vietās kokteilis būtu ar vienādām garšas īpašībām. Īpašais Liepājas kokteilis tika radīts, vairākus mēnešus dažādiem bārmeņiem eksperimentējot un meklējot pilsētai raksturīgāko recepti. Idejas iniciatore ir Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska. Dzēriena autors iecerējis kokteilī apvienot klasiskās Liepājas vērtības - jūru, liepas un dzintara latviešus, kas krogū sēž. Receptē ir četras sastāvdaļas: gaišais rums Bacardi Superior (20 g), rabarberu liķieris De Kuyper Sour Rhubarb (40 g), plūškoka ziedu sīrups (10 g), ābolu sula (40 g), ko samaisa labi atdzesētā glāzē un rotā ar fizāli, kurš mazliet atgādina liepas ziedu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā reģionālo biznesa ideju konkursa Biznesa ekspresis Kurzemes finālā uzvarējusi ideja par ekoloģiski audzētu un kaltētu circeņu izmantošanu pārtikas produktu ražošanā, informēja konkursa organizatoru pārstāve Sabīne Dzene.

13.decembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisinājās biznesa ideju konkursa Kurzemes fināls. Par konkursa uzvarētāju Kurzemes plānošanas reģionā kļuva Egija Gitendorfa ar savu biznesa ideju, kas paredz ražot pārtikas produktu ar augstu olbaltumvielu, dzelzs, B12 vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu, izmantojot ekoloģiski audzētus un kaltētus circeņus. Idejas autore ieguva 5000 eiro savas idejas īstenošanai.

«Ir liels prieks, jo Latvijā šāda produkta nav, turklāt ir gūts novērtējums no žūrijas - ir saņemta ne tikai pirmā vieta, bet arī simpātiju balva. Tas ir liels gods un būs man kā impulss darboties uz priekšu, jo arī citi saskata šai idejai nākotni,» izteicās Gitendorfa.

Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina īstenot "zaļā koridora" principu un mazināt banku birokrātiju, norāda asociācijas pārstāvji.

"The Red Jackets" tikusies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Finanšu nozaru asociāciju, lai apspriestu "zaļā koridora" iniciatīvu eksportspējīgiem uzņēmumiem, tomēr patlaban šie uzņēmumi saskaras ar pārspīlētu banku birokrātiju vienkāršos ikdienas darījumos, tā kavējot biznesa procesus.

"The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss informē, ka asociācija strādā pie tā, lai pašmāju ražotāju, tirgotāju, eksportētāju un būtībā jebkuru citu nopietni strādājošu uzņēmumu vajadzības Latvijā tiktu sadzirdētas. "Mūsu biedru vadīti, esam iniciējuši šīs trīspusējās sarunas, lai nonāktu pie optimāla risinājuma visām pusēm," piebilda M.Tiknuss.

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.