Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.
Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.
Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.
Sporta klubi vērš valdības uzmanību, ka pašlaik aizliegtie treniņi sporta klubos nav komandu sporta veids, kur ir nepārtraukts kontakts. Grupu nodarbības sporta klubos notiek organizēti ar iepriekšēju pierakstu vai reģistrāciju, trenera vadībā un uzraudzībā, zāles kapacitāte ir samazināta, lai varētu ievērot 2 metru distanci, lietotais inventārs tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, treniņu paklājiņš tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, daudzos sporta klubos kā obligāta prasība ir personīgais dvielis, ko uzliek un paklājiņa, lai būtu vēl mazāka saskarsme ar inventāru.
Lai novērstu sporta klubu apmeklētāju un darbinieku ciešu saskari kluba telpās un ģērbtuvēs, šajās telpās ir obligāta prasība lietot sejas maskas gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Un, kā uzsver klubu pārstāvji, atšķirībā no lielajiem mazumtirdzniecības centriem klubi ir pietiekam mazi, lai darbinieki gribētu un spētu kontrolēt šīs prasības pilnīgu ievērošanu.
“Kopš sporta klubi ir atsākuši savu darbību pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma, no atbildīgajām Latvijas institūcijām nav saņemta oficiāla informācija, ka kādā no sporta klubiem ir konstatēti Covid-19 gadījumi vai bijušas aizdomas par inficēšanos ar Covid-19 vīrusu,” uzsver G.Kuzņecovs. “No sporta klubu atvēršanas brīža pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma sporta klubi ir veikuši visus preventīvos drošības pasākumus Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas nolūkos un ieguldījuši apjomīgu darbu, resursus un finanses, lai nodrošinātu drošu vidi sporta klubos tā apmeklētājiem un darbiniekiem, ņemot vērā gan valstī noteiktās vadlīnijas, gan pasaulē atzītos pasākumus.”
Papildus sporta klubu pozitīvajai ietekmei, sabiedrības veselību nozares asociācija uzsver arī nozares devumu Latvijas ekonomikai, kas ierobežojumu dēļ būtiski mazināsies. Sporta klubu un fitnesa industrija 2019. gadā Latvijā veidoja 25 miljonu eiro apgrozījumu, kas dod 5,3 miljonu eiro PVN maksājumus valsts budžetā, tajā strādā vairāk nekā 1500 darbinieki. Nozare apkalpo 125 000 klientus, kas ir gandrīz 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
“Diemžēl valdības pieņemto ierobežojumu dēļ sporta klubos bez darba paliks neskaitāmi darbinieki, kuri ir nodarbināti kā grupu treneri, jo sporta klubu saimnieciskā darbība ir būtiski ierobežota. No kādiem avotiem viņiem maksāt algas vai pabalstus, ja valdības finansējums dīkstāves pabalstiem vairs nav paredzēts?” jautā nozares asociācijas vadītājs.
