Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Vismaz 35 cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem pieci nopietnus, saduroties diviem vilcieniem Šveicē. Negadījumā bojā gājis viena vilciena mašīnists.

Vilcienu sadursme notikusi valsts rietumu daļā, netālu no Lozannas pilsētas. Negadījumā smagāk cietušie ar helikopteriem nogādāti uz slimnīcu. Vietējās varasiestādes atzinušas, ka vilcieni pārvietojušies ar salīdzinoši mazu ātrumu un situācija varēja izvērsties daudz smagāka.

Uzsākta izmeklēšana, lai noskaidrotu katastrofas iemeslus.

Negadījums Šveicē noticis nedēļu pēc traģiskās dzelzceļa katastrofas Spānijā. Galīsijas reģionā no sliedēm nobrauca ātrvilciens. Negadījumā bojā gāja vairāki desmiti cilvēku. Katastrofa notikusi, vilcienam iebraucot Santjage de Kompostelas stacijā, un ir viens no lielākajiem dzelzceļa negadījumiem pēdējo desmitgažu laikā Spānijā.

Autobusam nogāžoties no viadukta Itālijas dienvidos bojā gājuši vismaz 38 cilvēki, bet nopietnus ievainojumus guvuši deviņi.

Negadījums noticis Kampānijas reģionā netālu no Avelīno pilsētas. Kopumā autobusā atradušies piecdesmit cilvēki. Notikušā iemesls pagaidām nav zināms, vēsta BBC. Krītot no 30 metrus augstā viadukta, autobuss aizķēris arī citus transportlīdzekļus.

Aculiecinieki Itālijas medijiem norādījuši, ka autobusam pārsprāgusi riepa un tas pēc tam uztriecies citiem transportlīdzekļiem. Lai izvairītos no tālākām sadursmēm, autobusa vadītājs iestūrējis betona nožogojumos, kas neesot izturējuši un transportlīdzeklis nogāzies no viadukta. Izskanējuši arī pieļāvumi, ka autobusam pārtraukušas strādāt bremzes.

Glābēji, kas strādā notikuma vietā, situāciju raksturojuši kā kritisku.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Dana Tagle ir pašas dibinātas tūrfirmas vadītāja Spānijā un drīzumā plāno atvērt baletskolu Barselonā. Viņa ik gadu organizē Latvijas – Katalonijas kultūras nedēļu un saulaino Spāniju jau daudzus gadus sauc par savām mājām

Fragments no intervijas:

Vai Spānijā bija viegli atvērt savu uzņēmumu?

Šeit tas ir ļoti vienkārši un elementāri. Pirmais, ar ko mēs sākām, bija konkrētas specializācijas advokāts. Mēs pie viņas vērsāmies ar vēlmi atvērt savu uzņēmumu. Sākumā vajadzēja pieteikt uzņēmuma nosaukumu, kas tika nosūtīts uz Madridi apstiprināšanai. Tad vēlāk viss tiek novirzīts uz nodokļu inspekciju, kam ik mēnesi jāmaksā konkrēta naudas summa.

Cik liela?

Tas ir pašnodarbinātā nodoklis – 270 eiro mēnesī, neatkarīgi no tā, cik es nopelnu. Regulāri ir jānodod trīs mēnešu atskaites par rēķiniem, ko esmu izrakstījusi. No šiem rēķiniem valstij man ir jāmaksā 10%. Īpaši lielu pārbaužu nav, to pat tā grūti salīdzināt ar Latviju. Sistēma ir citāda. Es varu pieņemt darbā cilvēku, par ko man jāmaksā līdz 500 eiro liels nodoklis, kas vēlāk tiek sadalīts sociālajam nodoklim un pensijai.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānija apturējusi divus gadus ilgo recesiju, un, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP audzis par 0,1%, liecina Spānijas Bankas dati.

Otrajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,1%. Neraugoties uz to, ka valsts ekonomika pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā uzrādījusi izaugsmi, Spānijas IKP gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pirms gada, gan bija samazinājies par 1,2%.

Ekonomikas izaugsmes atjaunošanos Spānija saista ar spēcīgākiem eksporta rādītājiem minētajā periodā. «Nelielā atveseļošanās, kas notikusi gada trešajā ceturksnī, ir pateicoties labvēlīgiem ārējā sektora ieguldījumiem,» Spānijas centrālās bankas skaidroto citē BBC.

Spānija ir viena no spēcīgāk eirozonas krīzes skartajām valstīm. Ekonomiskās nedienas aizsākās, kad sabruka Spānijas nekustamo īpašumu tirgus un valsts bankām bija nepieciešama valsts palīdzība, lai izvairītos no bankrota. Bezdarba līmenis

Šā gada otrajā ceturksnī Spānijas bezdarba līmenis turpināja samazināties, liecina jaunākie Madrides Nacionālā statistikas institūta dati.

Bezdarba līmenis sarucis no 26,3% pirmajā ceturksnī līdz 26% otrajā ceturksnī.

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs sola nākamgad jaunu darba vietu radīšanu, cenšoties pārliecināt 56% bez darba esošos jauniešus, ka viņiem Spānijā nākotnē būs, kur strādāt.

Tiesa gan, Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka bezdarba līmenis valstī līdz 2018. gadam nesamazināsies zem 25% atzīmes.

Ņemot vērā prognozes un to, ka daļa bezdarbnieku strādā nelegāli, M. Rahoja aktīvi administrācija meklē veidus, kā samazināt bezdarba līmeni.

Nākamajā gadā valdība budžetā ir paredzējusi 30 miljardus bezdarbnieku pabalstiem, tomēr tā arī plāno vērsties pret cilvēkiem, kas strādā ēnu ekonomikā, lai izvairītos no gadījumiem, kad šie cilvēki noraida darba piedāvājumus.

Pērn uz Igaunijas kapitālu balstītās bankas BigBank peļņa sasniegusi 12,7 miljonus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2013. gadā, informē bankas pārstāvji.

Bankas kredītportfelis pieaudzis par 23 miljoniem eiro, nodrošinot 30. miljonus eiro. Savukārt grupas kopējās saistības, kapitāls un rezerves sasniegušas 324,8 miljonus eiro, pieaugot par 12.8 miljoniem eiro.

Kopējie bankas ieņēmumi no procentiem veido 59,68 miljonus eiro, pieaugot par 6,32 miljoniem eiro jeb 11,8%. Savukārt bankas procentu izdevumi veido 7,6 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 7,99 miljoniem pagājušajā periodā. Gada nogalē BigBank grupai pavisam bija noslēgti 176 tūkstoši kredītlīgumu: 41 tūkstotis Igaunijā, 70 tūkstoši - Latvijā, 32 tūkstoši - Lietuvā, 15 tūkstoši - Somijā, 11 tūkstoši - Spānijā un 7000 Zviedrijā.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Nākamgad darbu uzsāks Draugiem Group uzņēmuma Printful jaunais ražošanas un piegādes centrs Spānijā, nodrošinot aizvien pieaugušo pieprasījumu Eiropas e-komercijas tirgū.

Jaunā ražotne sāks darbu 1800 kvadrātmetru plašās telpās netālu no Spānijas pilsētas Barselonas, radot aptuveni 40 jaunu darba vietu.

Eiropa ir mūsu otrs lielākais e-komercijas tirgus pēc Ziemeļamerikas. Atverot otro ražotni Eiropā, sekojam mūsu stratēģijai ASV, kur ražotnes ir katrā krastā, lai mēs būtu tuvāk klientiem,» saka Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Latvijas ražotnei strādājot ciešā sadarbībā ar jauno ražotni Spānijā, Printful spēs apkalpot klientus Eiropā ātrāk un kvalitatīvāk.Turpmāk piegādes, piemēram, Spānijas un Portugāles klientiem notiks 24 līdz 48 stundu laikā.

Jau ziņots, ka jūnijā darbu uzsāka Printful Spānijas birojs Barselonā.Spānijas uzņēmuma izveidē plānots investēt trīs miljonus eiro.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Spānijas ekonomika 2012. gada pēdējo trīs mēnešu laikā sarāvusies par 0,7%, liecina Spānijas Statistikas institūta Instituto Nacional de Estadistica dati.

Salīdzinot pērnā gada pēdējo ceturksni ar analoģisku periodu 2011. gadā, Spānijas ekonomika piedzīvojusi lejupslīdi 1,8% apmērā. Valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) negatīvi ietekmējis iekšzemes pieprasījums, tomēr to daļēji kompensējis ārējais pieprasījums.

Kopumā visa 2012. gada laikā Spānijas IKP saruka par 1,37%.

UBS analītiķi paredz, ka arī šā gada laikā Spānijas IKP turpinās samazināties.

Jau ziņots, ka šā gada janvārī Spānijas bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugstu līmeni, bezdarbam jauniešu vidū pakāpjoties līdz 55%. 2012. gada pēdējo trīs mēnešu laikā bezdarbs Spānijā audzis par 1%, sasniedzot 26%, proti, bez darba Spānijā ir 5,95 miljoni darbspējīgo iedzīvotāju.

BigBank kredītportfelis 2013. gadā pieaudzis par 44,5 miljoniem eiro jeb 18,8%, kopumā sasniedzot 218,4 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Arī BigBank peļņa, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi, par 53,6% līdz 10,8 miljoniem eiro.

Lielākais kredītportfeļa pieaugums bijis Zviedrijas tirgū, kur sasniedzis 142,2%. Otrā izaugsmes ziņā bijusi Spānija (54,7%), kurai seko Lietuva (45,6%). Latvijā pieaugums bijis salīdzinoši neliels – 8,4%, savukārt Igaunijā tas saglabājies nemainīgs.

Pagājušajā gada ienākumu pieaugums skaidrojams ar procentu likmju ienākumu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 16,3%, veidojot 53,4 miljonus eiro. Savukārt bankas procentu likmju izdevumi ir 8 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Arī noguldījumu apjoms pieaudzis par 12,1%, sasniedzot 238,6 miljonus eiro. Gada laikā noslēgto aizdevumu līgumu apjoms pieaudzis līdz 182 tūkstošiem.