Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Nākamgad darbu uzsāks Draugiem Group uzņēmuma Printful jaunais ražošanas un piegādes centrs Spānijā, nodrošinot aizvien pieaugušo pieprasījumu Eiropas e-komercijas tirgū.

Jaunā ražotne sāks darbu 1800 kvadrātmetru plašās telpās netālu no Spānijas pilsētas Barselonas, radot aptuveni 40 jaunu darba vietu.

Eiropa ir mūsu otrs lielākais e-komercijas tirgus pēc Ziemeļamerikas. Atverot otro ražotni Eiropā, sekojam mūsu stratēģijai ASV, kur ražotnes ir katrā krastā, lai mēs būtu tuvāk klientiem,» saka Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Latvijas ražotnei strādājot ciešā sadarbībā ar jauno ražotni Spānijā, Printful spēs apkalpot klientus Eiropā ātrāk un kvalitatīvāk.Turpmāk piegādes, piemēram, Spānijas un Portugāles klientiem notiks 24 līdz 48 stundu laikā.

Jau ziņots, ka jūnijā darbu uzsāka Printful Spānijas birojs Barselonā.Spānijas uzņēmuma izveidē plānots investēt trīs miljonus eiro.

BigBank kredītportfelis 2013. gadā pieaudzis par 44,5 miljoniem eiro jeb 18,8%, kopumā sasniedzot 218,4 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Arī BigBank peļņa, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi, par 53,6% līdz 10,8 miljoniem eiro.

Lielākais kredītportfeļa pieaugums bijis Zviedrijas tirgū, kur sasniedzis 142,2%. Otrā izaugsmes ziņā bijusi Spānija (54,7%), kurai seko Lietuva (45,6%). Latvijā pieaugums bijis salīdzinoši neliels – 8,4%, savukārt Igaunijā tas saglabājies nemainīgs.

Pagājušajā gada ienākumu pieaugums skaidrojams ar procentu likmju ienākumu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 16,3%, veidojot 53,4 miljonus eiro. Savukārt bankas procentu likmju izdevumi ir 8 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Arī noguldījumu apjoms pieaudzis par 12,1%, sasniedzot 238,6 miljonus eiro. Gada laikā noslēgto aizdevumu līgumu apjoms pieaudzis līdz 182 tūkstošiem.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Šā gada otrajā ceturksnī Spānijas bezdarba līmenis turpināja samazināties, liecina jaunākie Madrides Nacionālā statistikas institūta dati.

Bezdarba līmenis sarucis no 26,3% pirmajā ceturksnī līdz 26% otrajā ceturksnī.

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs sola nākamgad jaunu darba vietu radīšanu, cenšoties pārliecināt 56% bez darba esošos jauniešus, ka viņiem Spānijā nākotnē būs, kur strādāt.

Tiesa gan, Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka bezdarba līmenis valstī līdz 2018. gadam nesamazināsies zem 25% atzīmes.

Ņemot vērā prognozes un to, ka daļa bezdarbnieku strādā nelegāli, M. Rahoja aktīvi administrācija meklē veidus, kā samazināt bezdarba līmeni.

Nākamajā gadā valdība budžetā ir paredzējusi 30 miljardus bezdarbnieku pabalstiem, tomēr tā arī plāno vērsties pret cilvēkiem, kas strādā ēnu ekonomikā, lai izvairītos no gadījumiem, kad šie cilvēki noraida darba piedāvājumus.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Spānijā pērn bankrotējušas 9660 mājsaimniecības un kompānijas, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2012.gadā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Tādējādi bankrota gadījumu skaits Spānijā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, kas galvenokārt skaidrojams ar mājsaimniecību un uzņēmumu nespēju atgūties no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma pirms pieciem gadiem.

Nekustamo īpašumu sektors sabrukumu piedzīvoja 2008.gadā, iznīcinot miljoniem darba vietu un pārpludinot valsti ar tā dēvētajiem sliktiem kredītiem.

Tomēr statistikas birojs norāda, ka bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn pieaudzis krietni lēnākā tempā par 2011. un 2012.gadā reģistrēto kāpumu attiecīgi par 15,1% un 32,2%.

Jaunākie dati arī liecina, ka pērn uzņēmumi cietuši vairāk nekā mājsaimniecības, kompāniju bankrota gadījumu skaitam pieaugot par 10,4% - līdz 8934.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Šī gada otrajā ceturksnī uz Igaunijas kapitālu balstītās bankas BigBank kredītportfelis palielinājies par 0,6% jeb 1,8 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, informē BigBank AS Latvijas filiāles mārketinga speciāliste Agnija Greiziņa.

2014. gada otrajā ceturksnī peļņa pirms aktīvu vērtības samazināšanās sasniedza 8,2 miljonus eiro, gada laikā no 6,3 miljoniem eiro pieaugot par 29,8%. Tai pašā laikā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedz 1,8 miljonus eiro (2013. gada 2. ceturksnī tā bija 2,4 miljoni eiro).

Bankas ieņēmumi no procentiem otrajā ceturksnī sasniedza 14 miljonus eiro, kas liecina par 8,9% jeb 1,1 miljona eiro pieaugumu gada laikā. Ieņēmumi no procentiem palielinājušies, pateicoties kredītportfeļa palielinājumam. Savukārt procentu izdevumi saglabājušies pagājušā gada līmenī.

BigBank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš atzīmē, ka banka uzsvaru liek uz jaunu piedāvājumu ieviešanu.

Tūkstošiem autobraucēju «iesprūduši» uz Gibraltāra robežas ar Spāniju, pēc tam, kad Madride ieviesa stingrākas robežkontroles, izraisot diplomātisku konfliktu ar Londonu.

Autobraucējiem, kas no Spānijas vēlējušies iekļūt Gibraltārā, karstā saulē nācies gaidīt pat piecas stundas. Ilgs laiks nepieciešams arī, lai iebrauktu Spānijā no Gibraltāra. Ik dienu robežu šķērso aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākoties Spānijas iedzīvotāji, kas strādā Gibraltārā.

Konflikts starp Spāniju un Lielbritāniju uzliesmoja, kad Gibraltārs jūlijā sāka mākslīga rifa izveidi. Madride uzskata, ka mākslīgais rifs atrodas tās teritoriālajos ūdeņos, kā arī nodarīs ievērojamu kaitējumu apkārtējai videi. Lai piespiestu Gibraltāru atteikties no saviem plāniem, Spānija ieviesa stingrākas robežkontroles, tādējādi izsaucot asu Londonas reakciju. Spānija arī apsver robežas šķērsošanas nodevas ieviešanu un gaisa telpas slēgšanu uz Gibraltāru lidojošām lidmašīnām. Tikmēr Lielbritānija draudējusi pret Spāniju uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības ietvaros un saasinājumu Gibraltāra jautājumā saista ar Madrides vēlmi iedzīvotāju uzmanību novērst no ekonomiskās krīzes.