Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Par pārvietojamo un stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā soda naudās kopumā piemēroti 15 362 255 eiro, liecina Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas informācija.

Konstatējot satiksmes noteikumu pārkāpumus ar VP rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem, kopumā noformēti 84 223 protokoli par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro.

Par pārkāpumiem satiksmē, kas konstatēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošajiem stacionārajiem fotoradariem, pērn noformēti 273 947 protokoli, piemērojot sodus kopumā 11 939 045 eiro.

Pagājušajā gadā reģistrēti 3722 gadījumi, kad pie stūres lietoti mobilie telefoni. Tāpat pērn pieķerti 675 agresīvi braucēji un reģistrēti 15 577 gadījumi, kad nav lietotas drošības jostas un aizsargķiveres.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš uzdevusi Iekšlietu ministrijai un sadarbības partneriem izvērtēt esošā stacionāro fotoradaru projekta rezultātus un piedāvāt tālākos risinājumus satiksmes drošības uzlabošanā.

Valsts policija (VP) pirmajā skolas dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību satiksmes drošībai, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Policija šajā dienā aktīvi strādās un pastiprināti pievērsīs uzmanību mācību iestādēm, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, lai kontrolētu vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Krapsis norādīja, ka ceļu policija atlikušajās septembra nedēļās organizēs savu darbu skolu tuvumā, īpaši, rīta stundās un dienas pirmajā pusē.

Sākoties jaunajam mācību gadam, policija aicina vecākus ar bērniem pārrunāt satiksmes drošības pasākumus, piemēram, drošības jostu lietošanu un aizsargķiveres nēsāšanu, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

Vecāku un skolēnu ērtībai policija ir izveidojusi informatīvu materiālu «Drošs ceļš uz skolu» - ceļvedi vecākiem sarunai ar jauno skolēnu, kurā ir doti padomi, kā interesantā un atjautīgā veidā iemācīt bērnam drošu ceļu uz un no skolas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par stacionāro fotoradaru apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

CSDD skaidroja, ka direkcija pie radaru apsardzes sistēmas uzlabošanas strādājot ilgāku. «Iepirkums ir izsludināts par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Iepirkuma apjoms ir uz pieciem gadiem,» uzsvēra CSDD.

Nolikums paredz, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt tādam, kurš nodrošinājis objektu tehnisko apsardzi vismaz 40 novados vai pilsētās, kur katra objekta apsardze ir nodrošināta uz termiņu ne mazāku kā viens gads.

Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un papildus fiziskā apsardze.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Jau ziņots, ka šogad nezināmi ļaundari sabojājuši četrus stacionāros fotoradarus. Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 52 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Sniedzot atbalstu medicīnas personālam, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīzes situācijās, un stiprinot tā pieejamību Rīgā, Veselības ministrija īstenos Eiropas Savienības (ES) fondu projektu.

Darbam stacionāros, kuri ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēguši līgumu par veselības aprūpi, tiks piesaistītas medicīnas māsas un māsu palīgi, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centros - ārstu palīgi. Atbalsts paredzēts arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai. Pieejamais ES fondu finansējums – 2,55 miljoni eiro.

Medicīnas māsām, māsu palīgiem stacionāros un ārstu palīgiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, noslēdzot darba līgumus uz vismaz piecu gadu periodu, būs iespējams saņemt kompensācijas: vienreizēju kompensāciju piecu mēnešalgu apmērā un vienreizēju papildu kompensāciju vienas zemākās mēnešalgas apmērā par katru ģimenes locekli, kā arī vienreizēju uzturēšanās izmaksu kompensāciju 12 mēnešu periodam 3600 eiro apmērā.

Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma «Olympic Entertainment Group» akcijām, liecina tirdzniecības dati.

Ar «Olympic Entertainment Group» akcijām šonedēļ veikti 338 darījumi par 3 062 085 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 611 617 akcijas, kuru cena nedēļas laikā nav mainījusies.

Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas «Šiauliu bankas» akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 570 darījumi par 1 120 696 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 891 492 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājusies par 1,91%.

Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma šonedēļ bija darījumi ar Igaunijas tirdzniecības uzņēmuma «Tallinna Kaubamaja Grupp» akcijām, ar kurām veikti 500 darījumi par 788 185 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 82 359 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājās par 2,33%.

Latvijas uzņēmums, LED gaismekļu ražotājs «Vizulo» ierindojies starp uzvarētājiem Ungārijas pašvaldības izsludinātā iepirkumā, kā rezultātā Budapeštā līdz 2019. gada maijam plānots nomainīt un uzstādīt 2500 jaunus uzņēmuma ražotus gaismekļus.

Šobrīd «Vizulo» gaismekļi jau ir redzami Ungārijas pilsētā Donavas upes krastos, jo «Vizulo» pirms gada uzvarēja mazākā projektā pilsētas apgaismojuma renovācijas ietvaros. Līdz nākamā gada maijam uzņēmuma ražoti gaismekļi būs redzami arī uz citām pilsētvidē stratēģiski nozīmīgām ielām, piemēram, «Hungaria ring», «Könyves Kálmán» un citām pilsētas ielām.

«Lauvas tiesu no uzņēmuma apgrozījuma veido tieši eksports. Viens no konkursa lielajiem mērķiem bija atrast iespējami energoefektīvākus risinājumus, tāpēc varam būt gandarīti, ka mūsu piedāvājums šajā ziņā izrādījās atbilstošs un konkurētspējīgs,» uzsver «Vizulo» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

Latvijas Futbola federācijas prezidents (LFF) Kaspars Gorkšs kopā ar Rīgas domes amatpersonām 21.augustā apmeklēja Rīgas 75. vidusskolu Ķengaragā(Ogres ielā 9) un klātiene iepazinās ar esošo skolas sporta infrastruktūru, kā arī vienojās kopīgi sadarboties tās attīstībā.

K. Gorkšs norāda, ka norāda, ka plānotie laukuma ieviešanas darbi ir svarīgs nākamais solis nesen parakstītajā sadarbības līgumā ar Rīgu, kas paredz kopīgu pūliņu pielikšanu arī citās futbola jomās. LFF ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos futbolā un tajā paliktu, un tā labad lielā izmēra laukumu plašāka pieejamība kalpo kā neatņemama šādas nostājas sastāvdaļa.

Lielāko daļu no skolas teritorijas aizņems jaunais futbola laukums, kura izmērs būs apmēram 110 metri platumā un 72 metri garumā. Kopā ar federāciju plānots līdzās stadionam izbūvēt skatītāju tribīni ar nojumi, kurā paredzētas vietas apmēram 1000 skatītājiem. Jaunajā tribīnē būs arī ģērbtuves spēlētajiem un tiesnešiem, kā ar atsevišķa konferenču telpa, telpas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un labierīcībām, stāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 - smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā - 1863.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šonedēļ fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, turklāt reālais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks, nekā patlaban liecina oficiālie dati, šodien valdības sēdē pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Dimiņa skaidroja, ka šonedēļ ir mainījusies Covid-19 gadījumu struktūra. Puse saslimušo ir SPKC identificētās saslimušo kontaktpersonas. Tikai seši pozitīvi Covid-19 gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, kas no kopējā saslimušo skaita ir aptuveni 17% iepretim pagājušajai nedēļai, kad šādu saslimšanas gadījumu bija aptuveni puse.

Iezīmējusies jau martā pieredzētā saslimušo grupa - cilvēki, kuri, visticamāk, saslimuši, kontaktējoties ar atbraucējiem no ārzemēm.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Ar desmit gadījumiem vēl tiek strādāts, lai saprastu, kā notikusi inficēšanās. Šo gadījumu vidū ir personu loks, kuru risku anamnēzē norādīta publisku vietu - restorānu, bāru - apmeklēšana. Tie ir salīdzinoši gados jaunāki cilvēki, kurus vieno izklaides dzīvesveida faktors, skaidroja Dimiņa.

Šonedēļ SPKC kopumā ir fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus. Otrdien un trešdien SPKC vēstīja par pirmo uzliesmojumu, kas bija saistīts ar kādas kompānijas apmeklētajiem restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera". Savukārt tagad papildus klāt nākuši vēl divi uzliesmojumi.

Viens gadījums ir saistīts ar vismaz divu izklaides vietu apmeklēšanu vakarā, bet otrs - ar vienas skolas beidzēju pašorganizētu atpūšanos vairākās atpūtas vietās divu vakaru garumā.

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās...

"Tie ir uzliesmojumi, kas veido nozīmīgu saslimušo daļu, kas liek mums satraukties par to, ka skartā populācija varētu būt lielāka, jo jauniešu kontaktu veids ir pietiekami aktīvs, turklāt cilvēki bieži vien norāda, ka izklaides vietās tiek satikti paziņas," skaidroja Dimiņa.

Viņa uzsvēra, ka pamata lielam satraukumam nav, taču nevar arī justies ļoti mierīgi.

Vērtējot Covid-19 gadījumu struktūru, iezīmējas zināmas līdzības ar situāciju agrā pavasarī, kas liek domāt, ka sabiedrībā varētu būt lielāks inficēto skaits, nekā SPKC patlaban redz.

"Šis ir īstais brīdis, lai domātu par ierobežojumu pastiprinājumiem," secināja Dimiņa.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.