Citas ziņas

Šķēle: " Man ir padomā daži komplicēti projekti, kurus pašlaik pētu."

Aigars Kauliņš 67084416 [email protected],31.08.2007

Jaunākais izdevums

Andris Šķēle intervijā laikrakstam Dienas bizness sniedz atbildes ne tikai par vekseli, meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos biznesā, bet arī par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības centieniem ierobežot inflāciju.

Db uz sarunu uzņēmēju, Tautas partijas ierindas biedru, ekspremjeru Andri Šķēli aicināja, pēc medijos atrodamās informācijas, par viņa meitu Anetes Šķēles - Pētersones un Madaras Šķēles, kā arī dzīvesbiedres Kristianas Lībanes - Šķēles iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Db jau rakstījis, ka A. Šķēles meitas un sieva iegādājās viņa ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim piederošo SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP). Kā toreiz norādīja PAP preses pārstāvis Juris Pētersons, tad PAP ir investīciju uzņēmums un tā investīciju projektiem tiek dibināti atsevišķi uzņēmumi. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka PAP pieder 11 SIA ar nosaukumu INPO. Pēc Db rīcībā esošās informācijas daži no PAP dibinātajiem INPO jau aktīvi darbojas investīciju biznesā, tā piemēram lielākais darījums, ko veica INPO7 bija AS Valmieras Piens iegāde, kur par padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Šķēle. Drīz pēc šī informācijas "politiskajā virtuvē" uzliesmoja kaislības, ka ekspremjers, TP ierindas biedrs A. Šķēle šādā veidā it kā "legalizē" 1999. gadā saņemto vekseli 29 milj. USD apmērā no kompānijas Bolster Management Limited, lai gan jau vairākas valsts iestādes veikušas par to pārbaudes un nav atklātas pretlikumīgas darbības. "Izskatās, ka ar šo darījumu Šķēle gatavojas nulles deklarācijai un, iespējams, ka šis ir viens no veidiem, kā viņš var legalizēt skaidrās naudas uzkrājumus," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

Db jau ziņojis, ka medijos ir pieejama arī informācija par vēl četriem INPO investīciju veidiem, bet nav informācijas par četriem atlikušajiem, no kuriem daži dibināti šogad jūnijā un jūlijā. Par katru pēc kārtas runājot, jāņem vērā, ka INPO 6 pieder kompānija SIA Beverīnas īpašumi, kas pēc Baltic Screen informācijas nodarbojas ar īpašumu pārvaldīšanu Cēsu, Tukuma, Krāslavas, Liepājas un Valmieras rajonā. Uzņēmuma valdes loceklis ir Ģirts Jēkabsons, kas arī savulaik bijis uzņēmuma Jūras Priedes dibinātājs. INPO 4 ir daļu turētājs Igauņu kompānijā Osaūhing Abergren, kas ir līdzīpašnieks kompānijai SIA Rīgas Pasažieru terminālis (RPT). Uzņēmumam ir vērienīgi attīstības plāni Rīgas ostas teritorijā. Vēl pērn Db rakstīja, ka projektēšanas biroja Graf X pēc Rīgas pasažieru termināļa pasūtījuma izstrādā vīziju, kas piedāvā pasažieru ostu attīstīt 2 līmeņos. Viena termināļa vietā ostā tiek piedāvāts uzbūvēt 4 termināļus, apkalpes ēkas, ofisus, viesnīcu. Šobrīd gan projekts ir apstājies, jo tiek gaidīts teritorijas detaļplānojums, kad tas būs gatavs projekts turpināsies. Savukārt INPO 1 darbojas SIA Rīgas jahtu centrā Andrejosta, un kā liecina medijos atrodamā informācija, bizness ik gadu kāpina apkalpoto jahtu skaitu, turklāt arvien vairāk tiek apkalpotas ārvalstu jahtas. 2005. gada rezultātos redzams, ka uzņēmums apkalpojusi vairāk nekā 300 jahtas, no kurām tikai 70 bijušas vietējās. Savukārt INPO 2 ir dibināts 1993. gadā kā SIA LBE, bet nav skaidra uzņēmuma darbības nozare. Biežākie minējumi medijos gan ir par to, ka aiz šiem uzņēmumiem faktiski esot A. Šķēle. PAP pārstāvis J. Pētersons iepriekš Db jau norādījis, ka: "PAP ir investīciju uzņēmums, kurš darbojas kopš 2001. gada un A. Šķēles kungs nav īpašnieks ne SPI, ne PAP, ne kādam no INPO uzņēmumiem."

Oficiālajās datubāzēs esošā informācija liecina, ka Andris Šķēle pats darbojas un ir ŠIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas līdzīpašnieks un sarunā ar Db atzīst, ka atzīst, ka iespējams nākotnē arī pats varētu iesaistīties kādos biznesa projektos, ja aprēķini un analīze rādīs, ka projekti ir tā vērti, interesanti un sniedz nelielu devu adrenalīna.

Aigars Kauliņš (A.K.): 1999. gadā jūsu saņemtais vekselis ir rūpīgi pārbaudīts no dažādām kompetentām varas iestādēm, kuru kompetencē tas ir, neatklājot nekādus pārkāpumus. Tomēr sabiedrībā un it sevišķi politiskajās aizkulisēs par to joprojām runā. Kā jūs vērtējat šīs kaislības ar tolaik lielāko darījumu, kad tiek pārdotas uzņēmuma akcijas, un kāpēc tas ir izraisījis šādas diskusijas vairāku gadu garumā?

Andris Šķēle (AŠ): Esmu pilnībā pārliecināts, ka tas tolaik nebija lielākais darījums Latvijā. Pilnīgi noteikti - nē! Iespējams, tas bija lielākais privātais darījums, kuru tobrīd privātā kārtā bija veikusi publiska persona. Tas nebija vienkāršākais darījums, un tā ietvaros tika lietots tolaik rets finansu instruments - vekselis. Tā kā es vēl ilgi biju aktīvā politikā, tad maniem oponentiem tā bija ērta tēma. Varētu to nosaukt pat par politisko košļājamo gumiju. Tā teikt - garšas vairs nav, bet spļaut ārā arī negribas, jo citas vietā arī nav.

A.K.: Te ir arī jāpieskaras jautājumam, ko sabiedrība pašlaik ļoti pārrunā, ka līdz ar jūsu meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos uzņēmējdarbībā sabiedrībā ir uzskats, ka faktiski jau patiesais uzņēmumu īpašnieks esat jūs. Dažu politisko partiju pārstāvji pat izteikušies, ka gatavojaties nulles deklarācijai un šis ir vienīgais veids, kā legalizēt skaidras naudas uzkrājumus.

A.Š.: Tāds pieņēmums ir kļūdains. Uzņēmuma reģistra ieraksti ir precīzi. Manas meitas jau vairākus gadus nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Viņām ir attiecīga izglītība, labas valodas prasmes, prakses gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ir arī pirmie veiksmīgie projekti.

Savukārt, kas attiecas uz manu dzīvesbiedri, tad viņa ir veikusi vienīgi finanšu ieguldījumu SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem. Viņa ir zvērināta advokāte ar no tā izrietošiem ierobežojumiem. Ja par dažām spekulācijām no kādas Jaunā laika politiķes puses, tad tās ir nenopietnas. Visas esošās un bijušās amatpersonas jau sen faktiski ir nulles deklarāciju aizpildījušas. Nekas nav jālegalizē.

A.K.: Dažādi biznesā strādājoši cilvēki runā, ka patiesībā esat nolēmis izveidot jaunu Ave Lat grupu. Cik patiesas ir baumas? Vai esat kļuvis par stratēģisko investoru kādā no Latvijas uzņēmumiem, vai tomēr pamatdarbība ir saistīta tikai ar uzņēmējdarbības konsultācijām?

A.Š.: Tie ļaudis būs baumotāji. Neesmu šobrīd nekur noteicošais ieguldītājs, ja neskaita manu konsultāciju uzņēmumu. Man patīk nodarboties ar to, ko daru, - sniedzu gan vadības pakalpojumus uzņēmumiem, gan arī ekspertīzi un konsultācijas projektu attīstītājiem.

A.K.: Cik sen esat iesaistījis meitas uzņēmējdarbībā, jo pēdējā laikā viņas arvien aktīvāk parādās biznesa vidē. Vai neliedzat arī savu padomu, plānojot investīcijas jaunos projektos?

A.Š.: Par SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) dalībniecēm viņas kļuva, šķiet, 2003. gadā. Tad sekoja viņu pirmais pilnīgi patstāvīgais ieguldījums SIA Meistara Mēbeles, liekas, 2005. gadā. Vēlāk nāca pārējie projekti.

Esmu sniedzis padomu daudziem, kāpēc lai es liegtu to savām meitām? Bet, ziniet, viņām, nesot mana uzvārda smagumu, sekmīgi izdodas apliecināt sevi pašām.

A.K.: Vai plānojat atgriezties aktīvajā uzņēmējdarbībā, pats investēt?

A.Š.: Man ir padomā daži komplicēti projekti, kurus pašlaik pētu. Varbūt, ja aprēķini rādīs, ka ir tā vērti, kādu no tiem tad arī attīstīšu tālāk. Bet man svarīgi, lai tie ir interesanti, dod nedaudz, ja tā var teikt - adrenalīnu un, protams, gandarījumu.

A.K.: Esat iecelts par Valmieras piena padomes priekšsēdētāju, līdzās ar jums darbosies arī jūs meita Madara Šķēle. Vai pats plānojat atgriezties pārtikas nozarē, vai jaunie īpašnieki cer uz jūsu iepriekšējo pieredzi?

A.Š.: Kā jau iepriekš teicu, tad UVK sniedz vadības pakalpojumus. Tādēļ arī esmu Valmieras piena padomē. Šajā nozarē - pārtikas pārstrādē - esmu kādu laiku atpakaļ aktīvi darbojies. Pārņemot kāda uzņēmuma pārraudzību, protams, rodas daudz jautājumu. Šeit lieti noder Madaras zināšanas, kuras iegūtas auditorkopānijā KPMG. Arī šobrīd atsevišķu jautājumu sakarā izmantojam viņas bijušos kolēģus.

A.K.: Kādas ir ieceres Valmieras piena attīstībai, jūsu kā padomes priekšsēdētāja vīzija?

A.Š.: Kopumā piena pārstrādes industrija Latvijā ir pārāk sadrumstalota. Tā ir problēma, lai konkurētu ārējos tirgos. Nopietns eksportētājs ir tikai Preiļu siers Jāzepa Šņepsta vadībā. Ļoti nepieciešama ir nozares konsolidācija. Gribas pie šī jautājuma risinājuma arī piestrādāt. Uzņēmumi ir pārāk vāji kapitalizēti. Valmieras piens ir uzņēmums ar lielu potenciālu. Laba piena zona. Sabalansēts produkcijas klāsts iekšējam tirgum. Gandrīz puse ir industriālo produktu eksportam.

A.K.: Kāds ir jūsu redzējums piensaimniecības nozares attīstībai, ņemot vērā nesen izstrādāto piensaimniecības stratēģisko programmu, kas tapusi pēc jūsu partijas biedra, Ministru prezidenta A. Kalvīša kunga rīkojuma un paredz atbalsta sniegšanu lielajām saimniecībām?

A.Š.: Tāds solis ir pareizs - atbalstīt konkurētspējīgos. Diemžēl jāatzīst, ka jau ilgstoši ar valsts atbalstu notiek izejvielas subsidēšana eksportam. Tā ir valdības kļūda. Es brīnos, kāpēc Konkurences padome neierosina lietu par negodīgu atbalstu. Valdības politikai jābūt vērstai uz to, lai vairāk un dziļāk pārstrādātu izejvielu, lai palielinātos eksporta apjomi gala produkcijai un nevis stimulētu izejvielas eksportu! Līdzīgi ir koksnes apstrādē. Valdības politika būs atzīstama par veiksmīgu tikai tad, kad ārā nevestu vairs apaļkoksni, bet gatavus izstrādājumus - saplāksni, mēbeles, celulozi un papīru.

A.K.: Vai uzskatāt, ka Latvijas ekonomikai straujās attīstības dēļ un pieaugošās inflācijas dēļ draud pārkaršana? Kā vērtējat valdības apstiprināto pretinflācijas jeb valsts ekonomikas stabilizācijas plānu?

A.Š.: Nevar noliegt, ka pārkaršanas pazīmes ir redzamas. Svarīgi, vai valdība un Latvijas Banka izdarīs pareizos soļus pareizajā brīdī. Pretinflācijas plāns tika samērā atzinīgi novērtēts no dažādu speciālistu puses, bet vēlāk izrādījās, ka tas netiek pietiekami noteikti realizēts. Man cerīgi šķiet, ka valdība beidzot ir gatava apstiprināt bezdeficīta budžetu. Tas varētu būt nopietnākais solis pareizajā virzienā. Bet šajā situācijā jau arī tas var būt par maz, jābūt budžetam ar 2-3 % pārpalikumu. Jāveido stabilizācijas fonds.

A.K.: Šajā ekonomikas attīstības posmā jaunajiem uzņēmējiem rodas jautājums, kur vislabāk investēt. Kādas nozares jūsu skatījumā ir perspektīvas?

A.Š.: Nozaru un virzienu ir daudz. Svarīgi būtu novērtēt uzņēmējiem savu pašu pieredzi un finansiālo kapacitāti. Perspektīvi šķiet tie virzieni, kur izejvielas ir Latvijā pietiekami pieejamas, un jautājums ir, kā pārstrādājot pievienot tām maksimālo vērtību. Tas būtu - koksnes pārstrāde, industriālie pārtikas produkti, farmācija. Īpaša joma ir enerģētika. Tas būtu siltuma efektīva ražošana, siltuma taupīšanas tehnoloģijas, siltumizolācijas materiāli utt. Svarīgi ir turpināt iesākto informātikas jomā. Tam vajag maz enerģētisko resursu un vairāk intelektuālo. Ilgstoši vēl būs vajadzīgas gan dzīvojamās, gan darba telpas, gan rūpnieciskās ražošanas telpas. Mēs vēl tālu atpaliekam no ES vidējām platībām uz vienu iedzīvotāju kvadrātmetru ziņā jebkura veida telpu ziņā. Protams, šobrīd situācija nekustamo īpašumu tirgū ir nervoza, bet tas, manuprāt, ir pārejoši.

A.K.: Vai nekustamo īpašumu tirgus straujā attīstība un līdz ar to nesamērīgi pieaugošās cenas ir sasniegušas savu virsotni un ir gaidāma tautā dēvētā nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšana?

A.Š.: Nedomāju, ka runa ir par visaptverošu nelaimi. Protams, ka tirgū ir īpašumi, kas ir pārvērtēti. Tiem cenas neaugs. Arvien lielāka loma pieaugošas konkurences apstākļos būs būvniecības kvalitātei. Patērētājs jau tagad pieprasa atbilstošu kvalitāti par tai atbilstošu cenu.

A.K.: Vai pie esošajām darbaspēka trūkuma problēmām valstī ir nepieciešams atvērt tirgu ārvalstu darbaspēka ievešanai? Vai šajā sakarā arī saviem darbiniekiem esat palielinājis darba algas, lai viņiem nebūtu vēlme braukt uz Īriju vai meklēt labāk atalgotu darbu?

A.Š.: Būšu nepopulārs, teikdams, ka nevajag. Jārod stimuli darba ražīguma celšanai. Domāt, ka, ievedot lētāku darbaspēku un nekāpinot darba ražīgumu, izdosies ilgstoši būt konkurēt spējīgiem, ir rupja kļūda. Cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par savu darbu. Saprotams, ka darba alga nav vienīgais kritērijs. Darba apstākļi, darba laiks, darba kolektīvs, dzīves vietas attālums - tie arī ir būtiski faktori, kuri katram darba ņēmējam ir svarīgi.

A.K.: Valsts iecerējusi vairākus lielus projektus. Kā domājat, kur valsts varētu ņemt nepieciešamos līdzekļus? Vai tiešām tas tiks paredzēts budžetā, vai tomēr, jūsuprāt, ir iespējams, ka tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, piemēram, projektu realizācija notiek uz valsts privātās partnerības principiem?

A.Š.: Valstij ir daudz dažādu iespēju, kā projektus realizēt. Līdzekļus var iegūt, pārdodot savu mantu, kas nav vajadzīga valsts pārvaldes vajadzībām. Var lietot ilgtermiņa kredītus. Latvijas valsts kopējais parāds ir ļoti saprātīgās robežās. Pasaulē šobrīd par vienu no efektīvākajiem risinājumiem tiek atzīts privāti publiskās partnerības modelis. Diemžēl Latvijā nav rūpīgi izstrādātas likumdošanas un pārējās nepieciešamās regulācijas. Ņemot vērā, cik viegli pie mums par afēru var pasludināt jebko, tad šādas nepieciešamās likumdošanas paketes neesamība, kura aptvertu gan koncesijas, gan ilgtermiņa nomu, gan kopieguldījuma projektu realizāciju, ir būtisks trūkums. Tas ir neatliekams darbs, kas valdībai ir darāms.

A.K.: Tuvojas viens no lielākajiem darījumiem, kad tiks privatizēti vieni no spēcīgākajiem valsts telekomunikāciju uzņēmumiem - Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons. Vai izvēlētais privatizācijas modelis ir labākais, un vai ar to tiešām valsts varēs nopelnīt iespējamo maksimumu?

A.Š.: Ja ir mērķis gūt tikai maksimālos ienākumus, tad izvēlētais modelis neļauj noskaidrot augstāko cenu. Bet ņemot vērā, ka valdība, visticamāk, stāda arī citus uzdevumus, ne tikai naudas iekasēšanu, tad var arī tā rīkoties. Tas ir milzīgs izaicinājums Lattelecom vadībai.

A.K.: Vai investīciju vide Latvijā ir stabila un vai joprojām mūsu valsts tirgus ir interesants ārvalstniekiem?

A.Š.: Domāju, ka gana stabila. Par tirgus pievilcību gan nevajadzētu būt pārāk augstās domās. Lielākā problēma - mazais mērogs.

A.K.: Kādas ir valsts būtiskākās kļūdas attīstībā, ja nepieciešama kontrolēta, strauja bremzēšana, kas tikpat labi var izraisīt negadījumu un tikpat labi arī ļaut izvairīties no tā. Kādas varētu būt reālās sekas šai bremzēšanai - inflācijas apkarošanai, kredītu ierobežošanai utt. ?

A.Š.: Galvenā kļūda - valsts turpina stimulēt iekšējo pieprasījumu. Maz atbalsta tiek eksportspējīgiem uzņēmumiem. Netiek pietiekami stimulēta privātu uzkrājumu veidošana. Redziet, kamēr uzņēmums strādā, maksā algas, tiek galā ar bankas kredītiem, eksportē produkciju -viss šķiet jauki. Valstij nav problēmu. Bet atliek apturēt ražošanu, aizslēgt rūpnīcas vārtus ciet, un visas tās problēmas, par kurām galva sāpēja uzņēmējam, kļūst par valdības problēmām. Grib to valdība vai ne. Nesaņemti nodokļi, bezdarbnieku pabalsti, vajadzība pēc brīvpusdienām skolā bērniem, nesamaksāti komunālo pakalpojumu rēķini, depresija un alkoholisms. Tāda drūma aina ir iespējama, ja valdība ar lielu rūpību neseko lietām līdzi. Latvijas tirgus nav tik liels, lai ātri pašregulācijas ceļā ar tādām problēmām tiktu galā. Inflācija ir nopietns pārbaudījums politiķu prasmēm un kompetencei.

A.K.: Digitālās televīzijas lieta, kas iemantojusi arī afēras nosaukumu, kur uzņēmēji zaudēja arī daļu savu līdzekļu. Vai tur ir redzams arī kāds risinājums, un vai privātajiem vēl joprojām ir vērts darboties, lai ieviestu to Latvijā?

A.Š.: Cik var saprast no Ģenerālprokuratūras pārstāvju paziņojumiem, tad, vai tā ir bijusi afēra, acīmredzot izšķirs tiesa. Pēc tik lielas publiskas ažiotāžas, kuras kurināšanā malciņu ir piemetuši daudzi, acīm redzami ar aizdomām tiks uztverta jebkura darbība ciparu tehnoloģiju ieviešanā televīzijas jomā. Bet progress ir neapstādināms.

A.K.: Vai digitālās televīzijas projekts būtu izdevies arī iepriekš, ja tas nebūtu nonācis līdz tiesai un nebūtu pasludināts par afēru?

A.Š.: Man par to nav šaubu. Ja Ēķa kungs bija gatavs par to iestāties, kāpēc lai būtu šaubas. Viņa vārds ir pasaules veiksmīgāko televīzijas industrijas vadītāju sarakstā.

A.K.: Vai spējat joprojām aktīvi ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu?

A.Š.: Nekādi nevar teikt, ka aktīvi nodarbojos ar politiku. Tieši otrādi - ļoti epizodiski. Bet, protams, man nav vienaldzīga politika. Kaut vai šī nelikumīgi un noziedzīgi ierakstīto sarunu ažiotāža. Tā ir kā tāda tiesu sistēmas černobiļa. Bija vai nebija tās sarunas, ir tās vai nav rediģētas, ir tās sakompilētas apzinātā kārtībā vai ne, ir vai nav bijuši tur kādi likumpārkāpumi - šobrīd visa tiesu sistēma ir apstarota ar blēžu reputācijas auru. Arī godīgi un apzinīgi tiesneši. Visi.

A.K.: Kā vērtējat gan tiesiski, gan politiski slideno tēmu, prokuratūras apsūdzības Ventspils mēram Aivaram Lembergam? Kāds ir jūsu skatījums no malas uz šo situāciju? Notikumu iespējamā attīstība un iznākums?

A.Š.: Man nav nekā jauna, ko pateikt. Acīmredzot tikai tiesa varēs izlemt, vai prokuroru pieņēmumi ir pierādīti. Bet ir skaidrs, ka tiesa caur plašsaziņas līdzekļiem jau tiek spriesta publiski. Būs jābūt augstas raudzes tiesnesim, lai šī publiskās telpas informācija paliktu bez iespaida un spriedums būtu tiesisks un taisnīgs.

A.K.: Vai uzskatāt sevi par oligarhu, ņemot vērā, ka jums šis tituls parasti tiek piedēvēts masu medijos?

A.Š.: Es zinu, ka tādu viedokli cenšas viens otrs tiražēt. Cik saprotu no politikas leksikona definīcijām, es tādam apzīmējumam nekvalificējos. Ir ļaudis Latvijā, kas šādu piedēvējumu sev par godu uzskatītu. Bet es to uztveru tikai un vienīgi kā apsaukāšanos.

CV

Dzimis: 1958. gada 16. janvāris

Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Mehanizācijas fakultāte

Ģimene: sieva Kristiana Lībane - Šķēle, divas meitas Anete un Madara, dēls Edvards

Bizness: pieder daļas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācija

Amati: Valmieras piens padomes priekšsēdētājs

Politika: Tautas partijas biedrs, vairākkārt bijis LR Ministru prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

"...ar viltību un gudrību mēs to dabūjam cauri"

Irēna Zandere kopā ar Ati Rozentālu un Sandru Dieziņu,05.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šķēle savai partijai ziedo 15 tūkstošus latu

Guna Gleizde, Db,28.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) biedrs un dibinātājs Andris Šķēle pagājušajā nedēļā šim politiskajam spēkam ziedojis 15. tūkst. Ls, bet viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle divas nedēļas iepriekš partijai atvēlējusi 10 tūkst. Ls.

Pēdējo reizi A.Šķēle TP līdzekļus atvēlēja 2007. gada sākumā, kad viņa ziedojums bija 9 tūkst. Ls, tādu pašu summu partija no viņa saņēma arī 2006. un 2005. gadā. Bet kopš 2002. gada viņš kopumā šim politiskajam spēkam ziedojis 86.5 tūkst. Ls.

A.Šķēle nav vienīgais TP biedrs, kurš pēc ilgāka pārtraukumu priekšvēlēšanu laikā atsācis finansiāli atbalstīt savu partiju. Arī Atis Slakteris maijā tai atvēlējis 10 tūkst. Ls. Pirms tam pēdējo reizi viņš partijai bija atvēlējis 9 tūkst. Ls 2007. gadā. Kopš 2003. gada viņa ziedojumi TP kopumā mērāmi 37 tūkst. Ls.

Šie minētie ziedojumi ir lielākie, ko TP šogad ir saņēmusi. Vēl 10 tūkst. Ls partijai ziedojis tikai uzņēmuma Nivios-Ltd. valdes loceklis Viktors Rjabcevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas dibinātājs, bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle, laikrakstam Latvijas Avīze norādīja, ka inflācijas cipars ir nesaprātīgs, dēļ kā cilvēki baidās, ka rīt cenas būs vēl augstākas nekā šodien, kas ir bezgala kaitējoši ekonomikai kopumā.

"Šis pats inflācijas divciparu skaitlis man liktu izsaukties – puiši, kur jūs esat palaiduši to tā aizskriet! Es piedāvātu gan noguldījumu sekmēšanu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaišanu par ilgtermiņa uzkrājumiem – nevis draudētu aplikt vēl arī tos ar nodokli," savu sašutumu pauž A. Šķēle.

Bijušais premjers arī nepiekrīt valdības pašreizēja pozīcija par enerģētiku. "Būvēšot ogļu staciju! Ogles laikam vedīs no tās pašas Krievijas vai Ukrainas, varbūt kāds čavess piegādās. Taču Latvijā neauglīgās – līdz ar to dedzināmās – kūdras resursu pietiek 400 gadiem! Vai elektrību ražojošas pāris stacijas šādu melnās kūdras masīvu tuvumā nenodrošinātu mūs ar enerģētisko neatkarību uz ļoti ilgu laiku? Mums ir 1,5 miljardi tonnu kūdras Latvijā. Esam ar šo enerģijas resursu 8. vietā pasaulē. Nē, bet kāds grib ogles! Kuru mums nav, kuras jāpērk par pasaules cenu, kuras ir netīrs kurināmais, kuras prasa milzu kapitālieguldījumus, un tā joprojām," uzsver A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tautas Partija startēs 10. Saeimas vēlēšanās, tad kādā no vēlēšanu apgabaliem varētu startēt arī partijas dibinātājs Andris Šķēle, raksta Diena.

TP vecbiedrs Gundars Bērziņš laikrakstam norādījis, ka precīza informācija par to varētu būt zināma pavasarī, kad varēs just, uz cik lielu atbalstu var cerēt. G. Bērziņš arī norādīja, ka, ja TP nespēj atgūties un definēt ilgtermiņa mērķus, tad 10. Saeimas vēlēšanās vispār nevajadzētu startēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devalvācijas rezultātā cilvēkiem zudīs ticība jebkam, daudzi piena vietā bērniem nopirks šņabja pudeli sev," uzstājoties Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā norādīja Andris Šķēle.

"Mēs dzīvojam laikā, kad Latvijā varbūt vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs pragmatisms. Runāt par Latvijas kā atsevišķas valsts ekonomikas izaugsmes grūtību brīdi – atrauti no iepriekš piesauktā – nav visai viegls uzdevums. Šodienas situācija Latvijā ir nebijusi. Un neviens Latvijas uzņēmējs, tautsaimnieks vai politiķis nav tādā vēl darbojies," uzsvēra Andris Šķēle.

Runājot par lata devalvāciju Andris Šķēle uzsvēra ka to nedrīkst pieļaut. "Protams, klasiski nav brutālāka un vienkāršāka instrumenta patēriņa mazināšanai kā devalvācija. Tas ir tik vienkārši – vakarā paziņo lēmumu un otrā dienā viss imports ir kļuvis, pieņemsim, uz pusi dārgāks. Kāds mersedesa vietā varēs nopirkt vairs tikai tautas vāģi, bet daudzi piena litra vietā tikai puslitra iepakojumu. Tādos gadījumos, kad zūd ticība jebkam, daudzi piena vietā bērniem nopērk šņabja pudeli sev."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais gads pārbaudes gads Latvijas ekonomikas izdzīvošanas spējām - ar šādu viedokli šī gada Spīdolas balvas preses konferencē dalījās Gada lekcijas ekonomikā 2007 autors Andris Šķēle (TP).

Optimisms ir bijis vienīgais motīvs nākošā gada budžeta izstrādē. Bezdeficīta budžetu nav izdevies pieņemt pērn, diez vai tas izdosies šogad, tātad atkal atliek tikai vienas – aizņemšanās, norādīja A. Šķēle. Viņš uzsvēra, ka jāsāk laicīgi gatavoties nākotnei, kad Latvijai vairs nebūs pieejami ES līdzekļi un jāveido 3.5- 5% uzkrājums. Budžets ar deficītu, pēc A. Šķēles domām, ir nepieņems.

Viņš arī norādīja, ka šī gada laikā Latvija ir kļuvusi ārzemju investoriem nepievilcīgāka ne tikai pieaugušo finanšu risku dēļ, bet arī biznesam nelabvēlīgās likumdošanas dēļ. «Biznesa labvēlības ziņā mēs esam trešie sliktākie, bet ir jābūt labākajiem, ja gribam, lai šeit investē,» sacīja A. Šķēle. Galvenais secinājums par 2008. gadu esot tas, ka šīs ir Latvijas izaugsmei pazaudēts gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: lata devalvācijas jautājums nebūs dienaskārtībā vismaz līdz vēlēšanām

Guna Gleizde, Db,27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Valdis Dombrovskis ar pieņemtajiem lēmumiem izdevumu samazināšanā iegriezies jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā, norāda ekspremjers Andris Šķēle publikācijā Latvijas Avīzē.

«Godmaņa valdība faktiski izšķīrās par privātā parāda pārfinansēšanu caur publisko sektoru, caur budžetu. Tādiem nolūkiem pie krītoša iekšzemes kopprodukta (IKP) nepieciešams ārējs naudas avots, jo nav savu rezervju. Tas nepieciešams arī publisko izdevumu finansēšanai. Tam kalpo aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK). Savukārt Ministru prezidents Dombrovskis iegriež jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā,» tā A. Šķēle.

Viņš skaidro, ka, būtiski samazinot algas, kā arī finansēto darbinieku skaitu no valsts budžeta, turpina kristies pirktspēja un iekšējais pieprasījums, tādējādi kredītu atdošana kļūst problemātiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir iespējas paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro.

Tā uzskata Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kurš Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīst, ka vairs nav iespējams atbrīvot lata kursu, kas bijis iespējams 2008. gada beigās. Lata koridora paplašināšana ļautu celt iekšējo patēriņu. «Ja plus mīnus 15 % robežās svārstīsies lats, kas ir pieļaujams pēc Māstrihtas kritērijiem, iekšējais patēriņš tiks stimulēts,» norāda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle neatklāj savus ienākumus

Baiba Rulle speciāli Db,27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: 2010. būs vēl slikts, es to negribu redzēt

Baiba Rulle, speciāli Db,27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varu droši apliecināt, ka mēs nākamgad atkal būsim viedokļu un iniciatīvu līderi,» savā apsveikumā Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Tautas partijas biedriem norāda partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Viņš akcentē, ka «nākamajam gadam jākļūst par pārmaiņu gadu. Mēs mobilizējamies, attīrāmies, pārstrukturējamies.»

«Es novēlu cauri šīs dienas grūtībām saskatīt gaišu nākotni. Grūtības dod pieredzi un spēj darīt mūs stiprākus,» biedrus mierina partijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Tautas partija gatavo sabiedrību A. Šķēles atnākšanai

,01.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Oranžie», iespējams, nolēmuši izspēlēt 1995. gada scenāriju, gatavojot Andra Šķēles atkalparādīšanos uz politiskās skatuves «glābēja» lomā, raksta Telegraf.

Pēc aptaujāto ekspertu domām, ļoti veiksmīgi savu lomu šajā sakarā spēlē ekspremjers Aigars Kalvītis, par kura izteikumiem, ka viņš atstājis 2007. gadā valsti vislabākajā finanšu kārtībā, Db.lv 30. jūnijā jau rakstīja. «Pieņemu, ka Kalvītis jūtas izbijies, jo nedzīvo uz Marsa un viņam tagad par katru cenu cilvēkiem ir jāiestāsta, ka ne jau viņš noveda valsti līdz bankrotam,» atzinis politologs Aigars Freimanis.

«Domāju, ka «oranžie» nolēmuši atcerēties 1995. gadu. Paralēles ar esošo situāciju, protams, var vilkt. Toreiz nobankrotēja Banka Baltija, tauta kļuva nabadzīga, bet pēkšņi parādījās Andris Šķēle baltā zirgā... Tomēr, manuprāt, situācija pašos pamatos šobrīd ir atšķirīga, līdz ar to Tautas partijas iespējamais projekts par Andra Šķēles triumfālo atgriešanos ir diezgan riskants,» tā A. Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas partijas valde lems par Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā

,12.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija (TP) šo pēcpusdien pārrunās par partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā, Db apliecināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Viņš paskaidroja, ka pēdējā laikā no partijas biedriem un reģionālajām nodaļām izrādīta liela interese par šo jautājumu, ko nevar atstāt bez ievērības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot pirmās desmit vietas no žurnāla Klubs izveidotā Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 50. Veidojot sarakstu tika uzrunāti vairāk nekā 30 anonīmu profesionāļu no banku, nekustamo īpašuma, tiesībaizsardzības, izglītības, kultūras un citām sfērām.

1. AINĀRS ŠLESERS (LPP/LC) satiksmes minitrs

A. Šlesers šogad tikai par mata tiesu apsteidzis pērnā gada ietekmīgāko personu Andri Šķēli. Galvenie iemesli A. Šlesera uzvarai šogad ir daudz lielāku administratīvo resursu pieejamība, jo ir lielāka vai mazāk ietekme gan uz Latvijas Dzelzceļu, gan Latvijas Pastu, gan starptautisko lidostu Rīga, gan uz VAS Latvijas Gaisa satiksme.

2. ANDRIS ŠKĒLE Tautas partijas dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru