Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien plāno skatīt jauno Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektu un ar to saistītos grozījumus vairākos likumos, lai tos papildinātu ar tiesībām sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Komisijas sēde paredzēta plkst.10 Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā un šo jautājumu paredzēts skatīt kā trešo darba kārtības punktu.

Pirms tam sēdē plānots lemt par vairākām apropriācijām jeb līdzekļu pārdali starp dažādām vajadzībām.

Kā ziņots, Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, teikts likuma projekta anotācijā.

No Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma spēkā stāšanās brīža Latvijas Banka būs uzskatāma par kompetento uzraudzības iestādi Latvijā.

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā, noteic grozījumi.

Likumprojektā ietvertas Latvijas Bankas tiesības noteikt darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību Latvijas Bankai personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvājumā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.

Latvijā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības maksa paredzēta 5000 eiro un līdz 1,4% no bruto ieņēmumiem, kas ir iegūti no darbībām ar kriptoaktīviem.

Tāpat paredzēts veikt vajadzīgos grozījumus saistītajos likumprojektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru