«Ļoti ceru, ka vainīgos atradīs un tās nebūs trīs kaijas, kas nosēdušās uz Maxima jumta, lai noknābātu miskastē atrastu gaļas gabalu. Ceru, ka vainīgs nebūs strādnieks, kurš uz jumta nošķaudījies, izraisot ēkas rezonansi,» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, sacījis Mārtiņš Šics, kurš patlaban atstādināts no amata pienākumu pildīšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, jo sekmēja Maxima upuru vārdu atklāšanu sabiedrībai.
«Interneta portālos ir ļoti daudz viedokļu, ka tas, kurš atļausies pateikt patiesību, kļūs par izstumto Latvijas korporatīvajā vidē. Cilvēki ir iebiedēti, it kā dzīvotu bandītu valstī. Tāpēc ir vajadzīga neatkarīgā ekspertīze,» sacījis Šics.
Jautāts, kas viņam Maxima katastrofā šķiet vistraģiskākais un absurdākais, Šics atbildējis: «Pirmkārt, fakts, ka mūsdienās civilizētā sabiedrībā tikusi uzcelta māja, kas nolaidības un bezatbildības dēļ sabrūk. Otrkārt, ka nejēdzīgas instrukcijas stāv pāri lielākajai vērtībai - cilvēka dzīvībai. Treškārt, netika izdarīts viss nepieciešamais, lai sabiedrību operatīvi un objektīvi informētu par bojāgājušajiem.»
Atminoties traģēdijas dienas notikumus Šics stāstījis: «Informācija vēstīja, ka iegruvums noticis tieši virs kasēm, pie kurām parasti koncentrējas daudz cilvēku. Kad sāka parādīties pirmie skaitļi par cietušajiem, man kā profesionālim bija skaidrs, ka būs vēl vairāki desmiti upuru. Pēc pirmajām četrām stundām, kad upuru skaits vēl nebija sasniedzis ciparu 10, sazinājāmies ar slimnīcu reanimatologiem. Devām ziņu, lai sāk gatavoties specifiskam ārstēšanas veidam, jo būs pacienti ar iekšējo saspiedumu sindromu, kuriem ļoti ātri sāksies organisma saindēšanās.»
Vaicāts, kādēļ zem drupām bija tik daudz upuru, speciālists skaidrojis: «Kad zemestrīces nokrata mājas, sabrūk jumti un augstākie stāvi, bet apakšējie reizēm pat saglabājas neskarti. Vienmēr ir cerības, ka, grūstot ēkām, starp konstrukcijām būs izveidojušās nišas, kurās paslēpušies cilvēki. Iespējams, viņi pat var aizsniegties līdz pilošam ūdens krānam vai pārtikai ledusskapī. Ļoti svarīgi, kāda ir āra temperatūra; vai cietušie neatrodas tiešā kontaktā ar metālu un betona plāksnēm. Diemžēl Maxima griestu plākšņu kritums pret grīdas betonu bija tik horizontāls un blīvs, ka darbojās kā prese. Turklāt pa virsu vēl nobira bieza zemes un bruģa kārta.»
Kā vēstīts, pirms nedēļas sabruka lielveikala Maxima jumts Rīgā, Zolitūdē, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Šobrīd tiek meklēti cēloņi un vainīgie.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināts par iespējamu Zolitūdes traģēdijā mirušo vēl nepārbaudīto datu nodošanu trešajām personām.