Neskatoties uz Rīgas attīstības plānā deklarēto pamatnostādni par ūdenstilpņu tuvumā esošo teritoriju attīstību, veidojot tajās augstvērtīgu dzīves un darījumu vidi, jaunu projektu stratēģiski perspektīvajās un potenciāli iekārojamajās ūdenstilpņu malās un piekrastēs joprojām ir salīdzinoši maz, norāda SIA Immostate.

"Iemesli tam ir vairāki: no vienas puses projektu attīstītājam tas nozīmē daudz sarežģītāku tehnisko darba uzdevumu un lielākas izmaksas. No otras puses – pastāvošā likumdošana nav šo jomu veicinošs faktors. Tas pats attiecināms arī uz nākamo šīs joma attīstības etapu – iespēju apdzīvot arī pašus ūdeņus," skaidro Immostate. Vērojot pilsētvides attīstības aktualitātes ārvalstīs nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma Immostate speciālisti vēlas rosināt diskusiju par jaunu tēmu – par t.s. peldošajām mājām.

"Latvijā pagaidām vēl nepopulārā peldošo māju ideja, līdz šim ir nedaudz apspēlēta dažos mēdijos: aprakstīti dažādi pa Latvijas ūdeņiem brīvi dreifējoši peldobjekti (peldošas tējnīcas, teltis vai vasaras mītnes uz plostiem). Mēs, savukārt, vēlamies norādīt uz vienu būtisku apstākli, proti, tāda peldošā māja, kādu to redzam, piemēram, pie kaimiņiem zviedriem, apriori ir saistīta ar pilsētas inženierkomunikāciju tīkliem. Radīt tādu peldošo māju nozīmē kompleksu risinājumu:

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Par stabilizācijas procesā un uz atlabšanas ceļa esošām ASV ekonomikas nozarēm tiek uzskatīta rūpnieciskā ražošana un mājokļu tirgus, kamēr par vājāko atzīta komercīpašumu nozare.

Šādi secinājumi izdarīti ASV Federālās rezervju sistēmas publicētajā ziņojumā par uzņēmējdarbības vidi Biege Book, vēsta Bloomberg.

Visas pētījumā apsekotās 12 ASV bankas norādījušas, ka valsts komercīpašumu tirgū vērojam lejupslīde. Bankas norāda, ka pieprasījums pēc finansējuma šajā nozarē «ir vājš un pat krītošs». Tāpat ir samērā augsts slikto aizdevumu apjoms komercīpašumu tirgū.

Komercīpašuma nozarē slikto kredītu apjoms šī gada otrajā ceturksnī sasniedzis 110 miljardus ASV dolāru, kas ir 6% no visiem šādiem aizdevumiem, kas ir 11 reizes vairāk nekā 2006. gada ceturtajā ceturksnī.

Sākot ar 2009. gada sākumu nekustamā īpašuma nozares eksperti konstatējuši aktivitāti komerctelpu nomas tirgū, tomēr diemžēl netiek runāts par aktivitāti kā tirgus augšupeju šī jēdziena tradicionālā izpratnē, ar pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugumu, un sekojošu nomas cenu kāpumu, — norāda SIA Immostate komerctelpu speciālistes Agnese Groševa.

Komerctelpu nomas segments pēdējā laikā būtiski cietis no ekonomiskās lejupslīdes ietekmes. Nomas maksas komerctelpu nomas segmentā šī gada 1. ceturksnī samazinājušās pat līdz 25%. Ņemot vērā to, ka cenu samazinājums notika arī 2008. gada laikā, kopējais samazinājums kopš 2007. gada vasaras sasniedz 50 %. Tomēr nomas cenu samazinājums nav vienīgais ietekmes faktors.

Pēdējā laikā šādu darījumu trūkumu galvenokārt ietekmē pasaules finanšu krīze, kā rezultātā vairums fondu ir vienkārši slēgti un privātā kapitāla turētāji ir ļoti piesardzīgi vērtējot ieguldījumu iespējas. Turklāt Latvijas komerctelpu nomas tirgus kopumā arvien attālinās no vispārpieņemtajiem standartiem un pieaug spriedze iznomātāju un nomnieku attiecībās, — akcentē A. Groševa.

Tirgū joprojām ir pieprasījums pēc kvalitatīviem un pat ekskluzīviem īpašumiem, un cena ne vienmēr ir izšķirošais faktors, apgalvo nekustamā īpašuma kompānija Immostate.

Labo dzīvokļu skaitam ir tendence samazināties. Tāpēc potenciālie pircēji ir sarosījušies. Tie vairs neesot tikai investori, kuriem īpašuma izvēlē bija svarīgs m2 un cenas attiecības, un iespējamā peļņa procentos. Immostate esot klienti, ka ir nolēmuši iegādāties īpašumu savai privātajai lietošanai, un tādos gadījumiem viņi esot gatavi maksāt vairāk par mājokļa kvalitāti un individuālām priekšrocībām.

«Daudzi īpaši lielo un dārgo mājokļu īpašnieki nav pārliecināti, ka viņu īpašumiem varētu būt pircēji par adekvātu cenu. Varam nonākt situācijā, kad pircējs ir gatavs iegādāties īpašumu, bet mums nav pietiekams kvalitatīvu un piemērotu īpašumu klāsts, ko piedāvāt,» uzskata Immostate pārdošanas speciāliste Anita Bērziņa.

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Rīgas centra namu atjaunošana pēdējos gados uzņēmusi jaunu attīstības fāzi, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums “Immostate”.

Kā liecina Rīgas domes ziņojumā minētā informācija, kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk kā 450 ēku atjaunošanas projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.

Paralēli realizēti arī namu atjaunošanas projekti ar privāto investoru, komercbanku aktīvu iesaisti. To apliecina vēl viens Rīgas centra nams, kas ir sagaidījis savu renovāciju un dzīvokļi – jaunu juridisko statusu. Namīpašums Brīvības ielā ir sadalīts atsevišķos dzīvokļu īpašumos.

Namu 1912. gadā projektējis arhitekts Eižens Laube, tam ir veikta inženierkomunikāciju nomaiņa, modernizēts siltummezgls, nosiltināta fasāde un iebūvēts moderns lifts, atjaunotas vēsturiskās arhitektūras detaļas kāpņu telpā un fasādē, atklājot jūgendstila periodam raksturīgos ciļņus ar ziedu un augļu vītnēm, ornamentālas joslas un grezno centrālo gaismekli. Namīpašums no pagājuša gada rudens ir ieguvis jaunu apsaimniekotāju SIA “Immostate Management”.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Tāpat kā valstī kopumā, arī biroju platību tirgū 2010. gadā nav gaidāmi būtiski un strauji uzlabojumi, uzskata nekustamā īpašuma kompānijas Immostate speciālisti.

Tiek pieļauta nomas maksas stabilizācija, ko noteiks pieprasījums un nomnieku maksātspēja. Tā kā jaunu centru attīstība un būvniecība ir gandrīz apstājusies, gaidāma arī piedāvājumā esošo brīvo telpu samazināšanās, taču neaizpildīto telpu īpatsvars arvien būs liels.

Immostate informē, ka 2009. gada beigās Rīgas kopējais A un B klases biroju telpu platību apjoms biroju centros sasniedzis aptuveni 345 tūkst. m2. Joprojām tikai 9 % no kopējo telpu apjoma biroju centros veido A klases telpas, pārējais, dominējošais apjoms ir B klases biroju telpas.

2009. gada beigās gandrīz 30 % no visām biroju telpām bija vakantas. Šis ir augstākais rādītājs starp Eiropas metropolēm.

2014. gada 30. oktobrī viesnīcā Maritim Park Hotel Rīga Pārdošanas vadības konferences noslēgumā tika noskaidroti karjeras portāla CV-Online organizēto konkursu "Pārdošanas Guru 2014" un "Pārdošanas vadības Guru 2014" rezultāti. Konkursā "Pārdošanas vadības Guru 2014" 1. vietu ieguva nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate komercīpašumu pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs, kas vislabāk pierādīja savu profesionalitāti, talantu un spējas.

"Konkursā piedalījos, jo es to uztvēru nevis kā konkursu, bet vairāk kā treniņu pašam sev, iespēju mācīties, satikt klātienē citus pārdošanas profesionāļus. Līdz ar to, pilnveidot pašam savas iemaņas un nodot labāko no konkursā iegūtajām atziņām arī saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka, vadoties pēc šādas pārliecības, ieguvējs būs gan konkursants, uzņēmums, kuru viņš pārstāv, darbinieki, kā arī klienti. Es aicinu vairāk un aktīvāk gan pārdošanas speciālistus, gan pārdošanas vadības profesionāļus piedalīties šajos konkursos – zinu, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgi un profesionāli speciālisti, kuri vēl nav izmēģinājuši savus spēkus," atzīst titula Pārdošanas vadības Guru 2014 titula ieguvējs Ivars Gorbunovs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Maize un izpriecas cilvēkiem nepieciešamas arī krīzes laikā. Tādēļ pirotehnikas izplatītāji pagaidām nesteidzas ar drūmām prognozēm par noieta kritumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopoto informāciju, Latvijā šobrīd licencēti 52 uzņēmumi, kuri savu produkciju piedāvā 92 tirdzniecības vietās. Seši uzņēmēji esot saņēmuši arī speciālas licences, kas vienkāršākos un mazāk bīstamos pirotehnikas izstrādājumus ļauj pārdot arī nespecializētos tirdzniecības objektos, piemēram, lielveikalos.

Sezona sākusies

Saskaņā ar valsts izpratni par pirotehnikas sezonālo pieprasījumu, vislielākajai aktivitātei šajā tirgus sektorā vajadzētu sākties 21. decembrī. Tieši ar šo datumu pirotehnikas tirgotāji savu preci drīkst piedāvāt nespecializētajās tirdzniecības vietās. Šo privilēģiju uzņēmēji var baudīt desmit dienas, bet pēc tam tie savu preci drīkst pārdot tikai speciāli piemērotās telpās. Tomēr Db aptaujātie pirotehnikas pārdevēji un izplatītāji atzina, ka lielākais viņu piedāvātais preču noiets gaidāms tikai šajā nedēļā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Uzņēmēji uzskata, ka pirmssvētku laikā cilvēki lielāku enerģiju atvēl dāvanu sagādāšanai un, lai cik spoži salūti nebūtu, Ziemassvētkos tie īsti neiederoties.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Šobrīd ir izsludināts projekta OTIUM būvniecības konkurss I kārtai, Db.lv informēja SIA Immostate pārstāve Iveta Zvaigzne – Aalere.

Konkursam patlaban esot pieteikušās sešas būvkompānijas no Baltijas.

Kā pastāstīja I. Zvaigzne – Aalere, projekta dzīvokļu cenu politika šobrīd vēl top - cenas tikšot publiskotas līdz ar būvniecības uzsākšanu 2008.gada pavasarī. Dzīvokļu platība OTIUM LOFT mājā būšot 120 – 140 m2, bet OTIUM HOUSE mājā - 43 – 160 m2.

Projektu esot paredzēts uzcelt trīs līdz četru gadu laikā kopš būvniecības uzsākšanas 2008.gada pavasarī.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgā, Lakstīgalu pussalā, tiks realizēts dzīvojamo un darījumu ēku komplekss OTIUM. Kā norāda attīstītāji, tas "paredz unikālu arhitektonisku risinājumu – auto liftus vienā no dzīvojamām ēkām, kas nodrošinās automašīnas vai motocikla pacelšanu un novietošanu dzīvokļa īpaši veidotajā terasē". Šāds risinājums dzīvojamo ēku būvniecībā esot novitāte Eiropā un Latvijā tiks izmantots pirmo reizi.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Pēdējo mēnešu laikā masu mēdijos varam lasīt rakstus par nekustamo īpašumu cenu un nomas maksas samazināšanos. Diemžēl par patiesajiem iemesliem reti kurš runā.

Iemesls Nr. 1 – akadēmiskās izglītības nepieejamība

Ja medicīnas, jurisprudences, u.c., nozaru pārstāvjiem bija iespējams saņemt akadēmiskās zināšanas, tad nekustamo īpašumu nozarē tāda iespēja pavērās tikai 2005.gadā, kad pie RTU Inženierekonomikas fakultātes tikai izveidota speciāla nekustamo īpašumu nozares pārstāvju apmācības programma (BA, MBA).

Droši vien būtu grūti iedomāties kādu cilvēku, kurš uzticētu veikt sava ķermeņa operāciju speciālistam bez akadēmiskajām un prakstiskajām zināšanām. Diemžēl, Latvijā «operācijas ar nekustamajiem īpašumiem» veica un joprojām turpina veikt cilvēki bez fundamentālām zināšanām šajā nozarē.

Komercīpašumu cenas ASV ir samazinājušās par aptuveni 50%, un sliktie kredīti patlaban veido vairāk nekā 6% no kopējā skaita izsniegto hipotēku komercīpašuma iegādei, turklāt šim ciparam ir tendence pieaugt, raksta New York Times.

Lai arī vidējais komercīpašumu cenu kritums ASV ir aptuveni 50%, atsevišķos reģionos tas ir vēl lielāks, piemēram, Manhetenā, kur komercīpašumu cenu pieaugums bija visstraujākais, kritums ir lielāks nekā citur.

Fitch Ratings nesen publicētā ziņojumā teikts, ka hipotekārie kredīti par kopumā vairāk nekā 36 miljardiem ASV dolāru ir nodoti aģentūrām, kas strādā ar problemātiskajiem kredītiem jeb kredītņēmējiem, kuri ir bankrota priekšā vai kavējuši maksājumus vairāk nekā 60 dienas.

Patlaban kopējo slikto kredītu summa jau pārsniedz 49 miljardus dolāru, kas ir aptuveni 6.1% no kopējās kredītu summas, kas izsniegta komercīpašuma iegādei. Fitch norāda, ka slikto kredītu apjoms šogad varētu pieaugt pat līdz 100 miljardiem dolāru.

Ņemot vērā, ka 2023. gada pirmajā pusgadā netika novēroti lieli darījumi ar komercīpašumiem, tirgū šobrīd nav pietiekamu datu ienesīguma koriģēšanai. Turklāt pasliktinoties finansēšanas nosacījumiem, tas radījis arvien lielāku plaisu starp pārdevēju un pircēju gaidām, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija "Colliers".

Rezultātā 2023. gada pirmajā pusgadā komercīpašumu darījumu apjoms Eiropā sasniedza 11 gados zemāko līmeni.

Turklāt nepieciešamība pēc aktīvu refinansēšanas pieprasīja vairāk pašu kapitāla, attiecīgi mazāk līdzekļu bija pieejami jauniem ieguldījumiem un attīstībai. Lai gan būvniecības izmaksas jau kādu laiku ir saglabājušās stabilas, ilgstoši augstā inflācija un enerģijas izmaksas ir samazinājušas jaunu attīstības projektu skaitu, tomēr būvniecībā esošie projekti tiek turpināti. Tā kā nav skaidrības par nākotnes pieprasījumu un iespējamo izmaksu pieaugumu, investoru noskaņojums attiecībā uz jaunām attīstības iniciatīvām ir pasliktinājies.

Lai gan makroekonomiskie faktori ir mazāk ietekmējuši Baltijas reģiona komercīpašumu tirgu salīdzinājumā ar ASV, Rietumeiropu un Ziemeļvalstīm, to ietekme joprojām ir acīmredzama. Tomēr iespējamā atveseļošanās var notikt agrāk mūsu reģionā.

Globālās pandēmijas ieviestais attālinātais darbs nav mazinājis labas kvalitātes biroju ēku popularitāti investoru acīs – šis sektors ir pieprasītākais Baltijas reģionā, savukārt ieguldījumu apjoma ziņā līderos ir daudzdzīvokļu sektors.

Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums vēsta, ka Baltijas investīciju tirgū, tāpat kā visā Eiropā, 2020.gads kopumā iezīmējies ar jūtamu kritumu – 30% apmērā salīdzinājumā ar 2019.gada apjomiem. Kā pieprasītākais investīciju komercīpašumu sektors Baltijas reģionā bija biroji (46% no visām investīcijām), aiz sevis atstājot tirdzniecības (25%) un industriālo sektoru (18%), liecina komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics apkopotie dati. Tomēr kopumā katrs no nekustamā īpašuma segmentiem Covid-19 pandēmiju ir izjutis citādi.

Konference: Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība 

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem...

Mājokļu īres sektoru Covid-19 pandēmija ietekmējusi mazāk, un tas 2020.gadā visā Eiropā uzrādījis augstu noturību. Pēdējos gados Eiropā ir novērojams investīciju pieaugums daudzdzīvokļu sektorā, 2020.gadā kļūstot par ieguldījumu apjoma ziņā lielāko aktīvu grupu. “Privāto īres mājokļu sektors turpina piesaistīt attīstītāju un investoru interesi gan reģionā, gan ārpus tā. Tāpat arī Rīgā redzam lielāku aktivitāti šajā dzīvojamā sektorā un prognozējam, ka interese turpinās saglabāties augsta. Tāpat noturība tika novērota veselības aprūpes un datu centru segmentā, kuros investīciju apjomi, salīdzinot ar 2019.gadu, pagājušajā gadā ir pieauguši, un šāda tendence turpināsies arī šogad,” prognozē CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe.

Uzņēmums nule apkopojis lielāko investoru atbildes jaunākajā Investoru nodomu pētījumā (EMEA Investor Intentions Survey 2021), kurā piedalījās vairāk nekā 400 Eiropā bāzēti investori. Secināts, ka investori aizvien ir optimistiski par investīciju tirgu 2021. gadā un 60% respondentu šogad plāno palielināt savu komercīpašumu iegādes aktivitāti. Turklāt, neskatoties uz elastīgu darba modeļu ieviešanu, labas kvalitātes biroju ēkas joprojām ir vispopulārākais aktīvu veids Eiropas investoriem. Tāpat investori sagaida, ka cenas loģistikas aktīviem šogad nekritīsies un pēc labiem investīciju objektiem varētu pieaugt pieprasījums.

Visu rakstu lasiet "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums"! Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti "Nekustamo īpašumu" saņem bez maksas. Speciālizdevums nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās!

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgā, Lakstīgalu pussalā, tiks realizēts dzīvojamo un darījumu ēku komplekss OTIUM. Kā norāda attīstītāji, tas "paredz unikālu arhitektonisku risinājumu – auto liftus vienā no dzīvojamām ēkām, kas nodrošinās automašīnas vai motocikla pacelšanu un novietošanu dzīvokļa īpaši veidotajā terasē".

Šāds risinājums dzīvojamo ēku būvniecībā esot novitāte Eiropā un Latvijā tiks izmantots pirmo reizi, akcentē attīstītāji.

"Tulkojot no latīņu valodas, projekta nosaukums OTIUM nozīmē vaļas brīdi, atpūtu, brīvo laiku. Šis nosaukums akcentē projekta koncepcijas pamatvērtību - pilnīgi jaunu dzīves kvalitāti tiešā ūdens tuvumā. Projekts paredz radīt mūsdienīgu un tehnokrātisku vidi, kur iedzīvotāju komfortu nodrošinās progresīvas tehnoloģijas, funkcionāli plānojumi pilsētas centra tuvums, kā arī Daugavas krastmalas labiekārtojums," stāstīja nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

"Projekta koncepcija radīta, ņemot vērā Eiropas mūsdienu pilsētbūvniecības pieredzi, transformējot vēsturiski industriālas ūdensmalu teritorijas par augstvērtīgu dzīvojamo un darījumu vidi. Tieši atrašanās vieta pie Daugavas, kas vēl pagājušā gadsimta sākumā bija Lakstīgalu sala un kur vēlāk attīstījās RER rūpnīcas teritorija, noteica projekta OTIUM filozofiju un tehnokrātisko ievirzi," viņš skaidroja.

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Aizvadītajā nedēļā "Melnsila kvartālā" atzīmēti dzīvojamās ēkas Kristapa ielā spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Desmit dzīvokļu māja ir trešā un noslēdzošā būve projektā "Melnsila kvartāls", kas ietver dzīvojamo kvartālu Kristapa un Melnsila ielu krustojumā un, kur iepriekš jau rekonstruētās divas koka ēkas.

"Zaļais vainags, kas augstu pacelts virs mājas jumta, simbolizē viena liela būvniecības posma noslēgumu. Jau pavisam drīz Āgenskalns leposies ar vēl vienu energoefektīvu dzīvojamo māju ar sakoptu un labiekārtotu piemājas teritoriju," stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma IMMOSTATE vadītājs Vestards Rozenbergs.

"Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada jūnijā, bet jau tagad 40% dzīvokļu ir rezervēti. Pircēji ļoti atzinīgi novērtē dzīvojamās mājas moderno arhitektūru, tās atrašanās vietu Āgenskalnā un privātumu, ko nodrošina tas, ka ēkā ir 10 dzīvokļi un tā izvietota slēgtā pagalmā. Šis projekts var lepoties arī ar rūpīgi izstrādātu dzīvokļu interjera dizainu. Klientiem patīk ārtelpas zonas pie divlīmeņu dzīvokļiem, tie rada gandrīz privātmājas sajūtu, esot pašā Āgenskalna centrā. Un iespēja novietot automašīnu pie sava dzīvokļa durvīm ir liela ērtība."

Industriālā Parka G31 teritorijā Rīgā, Uriekstes ielā 14 nodots ekspluatācijā jauns ražošanas komerccentrs, kur būvniecībā ieguldīti 2,6 miljoni eiro informē nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate mārketinga menedžere Kristīna Maksimoviča.

Jaunais centrs veidots īpaši loģistikas uzņēmuma BWS vajadzībām, tā platība ir 3600 m2.

Jaunais komerccentrs ar labiekārtotu teritoriju 1 ha platībā, preču piegādes rampām un autostāvvietām atrodas pie Rīgas brīvostas. Saskaņā ar Industriālā Parka G31 attīstības koncepciju, klients iegūst īpašumā zemi un ēku pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

Pilnu projektēšanas un būvniecības ciklu nodrošināja industriālā parka īpašnieks SIA Industriālais Termināls. Jaunā komerccentra būvdarbus veicis apakšuzņēmums Ergostatus un procesā iesaistīts iznomāšanas konsultants Immostate.

Industriālais Parks G31, kura īpašnieks un apsaimniekotājs jau kopš 1998. gada ir Industriālais Termināls, ir attīstīts bijušās Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) teritorijā ar kopējo teritoriju 16 ha un iznomāto telpu platību virs 16000 m2, rekonstruējot vecās rūpnīcas korpusus un būvējot jaunas noliktavu un biroju platības.