Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Aizkraukles pusē sējas laiku viens no pirmajiem atklājis Aigars Stuglis. Seces pagasta zemnieku saimniecībā Silarozes šajās dienās 50 hektāros sēj lopbarības pupas. Darbu atvieglo pirms nepilnas nedēļas iegādātais traktors John Deere, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Lai arī pirms mēneša, ap 25. martu, laikapstākļi bija sējai labvēlīgi un, piemēram, Bauskas pusē SIA Uzvara-lauks sāka sēt, Silarožu saimnieks neriskējis. Sinoptiķu prognozes aprīlim, līdz ar to lauku darbiem, ir daudz labvēlīgākas, tāpēc vakar kopā ar pieredzējušo traktoristu Aigaru Lāci dienas pirmajā pusē sākta lopbarības pupu sēja.

Ar šo Latvijā arvien populārāko lauksaimniecības kultūru paredzēts apsēt 50 hektāru. Aigars Stuglis saka: pat ja gaisa temperatūra naktīs noslīdētu zem nulles, pupām nosalšana nedraud, jo tās dzīvotspēju saglabā arī mīnus 6 grādos. Lopbarības pupas ir ļoti piemērotas, lai ievērotu augseku un ielabotu augsni. To sakņu sistēma dziļi irdina augsnes slāņus. Ja rudenī augu daļas iestrādā zemē, būtiski samazinās nepieciešamais minerālmēslu daudzums. Silarozēs jau kādu laiku pašu spēkiem ražo kombinēto lopbarību, un šajās dienās sēto pupu ražas daļa ietilps tās sastāvā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Pēc sentēvu receptūras Muceniekos tiek kūpinātas zivis, SIA Jūras karaliste plāno ievērojami paplašināties, palielinot ražošanas apjomus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jūras karaliste nepārtraukti paplašina savas produkcijas klāstu, tikko uzņēmums sācis ražot laša «smalkmaizītes», drīzumā Latvijas veikalu plauktos būs atrodamas arī lašu nūjiņas.

Sākām ar atdzesētu zivju importu, bijām sagādnieki teju visiem zivju pārstrādātājiem Latvijā – gan konservu, gan preservu, gan kūpinājumu ražotājiem. Zivis tika importētas pārsvarā no Norvēģijas, stāsta SIA Jūras karaliste ražošanas un pārdošanas vadītājs Aleksejs Petričenko. Pirms pāris gadiem uzņēmumam radās ideja izveidot pašiem savu ražotni, kurā varētu apvienot mūsdienīgas kūpināšanas tehnoloģijas ar senām latviešu tradīcijām un receptēm. Muceniekos atrasta veca kūpinātava, kura tobrīd bija slēgta. Uzņēmums to saveda kārtībā, izmantojot savus līdzekļus.

Noslēgušies trīs SIA Zvejnieku saimniecība Irbe izsludinātie konkursi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Uzņēmums iegādāsies ceptas un sālītas produkcijas pakošanas līniju. Iepirkumā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Peruza. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 89 tūkstoši eiro.

Tāpat kompānija iegādāsies universiālās kūpināšanas kameras. Konkursā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi, bet par uzvarētāju atzīta SIA Bairons LBC. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 249,5 tūkstoši eiro.

Noslēdzies arī iepirkums kūpināšanas ceha iekārtu komplektam. Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi. Par uzvarētāju atzīta SIA Friteks, un uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 282 tūkstoši eiro.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 20 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku, tajā skaitā ĀCM pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos, liecina PVD informācija.

ĀCM pirmo reizi konstatēts vienai beigtai meža cūkai Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Babītes un Ugāles pagastos.

Tāpat ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, pa divām meža cūkām Tukuma novada Irlavas pagastā un Madonas novada Liezēres pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Alūksnes novada Mārkalnes un Ziemeru pagastos, Dobeles novada Dobeles pagastā, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 976 meža cūkām 75 novadu 202 pagastos.

Valdgales ugunsgrēka vietā turpinās gruzdošo vietu likvidācija, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos iesaistīts Nacionālos bruņotos spēku helikopters, kā arī Lietuvas helikopters.

Svētdien Valdgales ugunsgrēka vietā nolijis lietus, tomēr tas nebija pietiekošs, lai nodzēstu šo ugunsgrēku, skaidroja Jaunķiķis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka arī NMPD seko līdzi notikumiem. Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis neviens izsaukums pie Stiklu ciema iedzīvotājiem saistībā ar pašsajūtas pasliktināšanos no ugunsgrēku dūmiem.

Kā ziņots, ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās, iepriekš pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.

Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.

No pārtikas pie inovācijas

«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Laukos sākusies kartupeļu novākšana, un jau tagad ir skaidrs, ka par kartupeļu ražu šoruden sūdzēties nevar — atzīst zemnieku saimniecības Grotēni saimnieks Juris Driķis no Seces pagasta, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Laika apstākļi šovasar bijuši labvēlīgi visiem laukaugiem, arī kartupeļi auguši labi,» saka Juris Driķis. «Cīnījāmies ar kolorado vabolēm, slimības neapdraudēja, vienīgi augusta sausums mazliet pabojājis kartupeļu kvalitāti, tie sākuši plaisāt. Toties bumbuļi ir līdzeni, bez kraupes, skaistāki nekā pērn, kad kartupeļu ražu un kvalitāti apdraudēja lakstu puve.»

Zemnieku saimniecībā Grotēni jau trešo gadu kartupeļus audzē vairāk nekā divu hektāru platībā — lielākoties pārdošanai, bet mazos un bojātos izbaro lopiem. Saimniecības pamats ir piena lopkopība — Grotēnos ir 26 slaucamas govis un 20 jaunlopi. No 60 apsaimniekotajiem hektāriem lielāko daļu zemes platības aizņem ganības, bet 13 hektāros audzē graudus lopbarībai. «Rēķinot ienākumus no viena hektāra, kartupeļus ir visizdevīgāk audzēt. Govis dod arī mēslojumu laukiem, minerālmēsli nav jāpērk, taču kartupeļu audzēšanā jāiegulda daudz roku darba,» spriež saimnieks.

Arvīds Vītols Seces pagastā, savas dzimtās mājas pagalmā, uzcēlis bišu māju. Pusotra stāva ēka apvieno ko attāli līdzīgu mazai fermai, kurā izvietoti 16 stropi, kā arī medus apstrādes telpa un birojs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pirms septiņiem gadiem pamazām realizēta ideja par bišu māju. Arvīds teic, ka, domājot par vecumdienām, lai viss būtu pie rokas — bites, medus sviedes un pārējais ikdienā nepieciešamais, šāda māja ir lielisks risinājums. Sākumā līdzīga ideja noskatīta kādā žurnālā, bet tur ēkas vietā bija vagoniņš. Arvīds šo ideju paturpinājis, un vēlāk pieredzi gūt braukuši citi dravnieki.

Mājas celtniecībā izmantoti gan projekta līdzekļi, gan personīgie, piemēram, kokmateriāli. Stropi tajā izvietoti tā, ka apkopšana, piemēram, rāmīšu izņemšana, ir maksimāli ērta, jo viena puse stropa izvietota ēkas iekšpusē, skrejas — ārpusē. Te top arī krēmveida medus, bišu maize medū. To kā labu enerģijas avotu iecienījuši sportisti. Notiek arī ziedputekšņu žāvēšana. Ziemu bitenieks pārsvarā pavada dzīvoklī pilsētā, un tas ir laiks, kad nodarboties ar vaska sveču gatavošanu.

Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība Jaunjelgavas no­vada domē iesniegusi priekšlikumus par pilsētas vēsturiskā centra un visa novada seno ēku, kurām vairāk nekā 50 gadu, vēsturiskā izskata saglabāšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biedrības sašutumu izraisījuši jaunie baltie plastmasas logi, kas jau ielikti atjaunotajā senajā koka ēkā Jaunjelgavā, Lāčplēša ielā, un tikko remontētajā Seces Vecajā skolā.

Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir viens no novada pazīstamākajiem un unikālākajiem apskates objektiem. Tas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas datējams ar 17. — 19. gadsimtu. Namu īpašnieki periodiski cenšas veikt uzlabojumus, tomēr bez attiecīgas uzraudzības galarezultātā ēkas kļūst raibas un zaudē vienojošo veclaicīgo šarmu. Kultūras veicināšanas biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni cīnīties par novada saistošo noteikumu par vēsturiskās apbūves nebojāšanu un saglabāšanu pieņemšanu.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Zemgales numuru.

Jaunās paaudzes betona izstrādājumi, automašīnu riepu otrā dzīve, puķkopība ārpus standartiem, kā arī kvalitātes virsotnes LED gaismekļu ražošanā, stikla konstrukcijās, akustiskajos paneļos, auto kardānos un koka māju būvniecībā.

Biznesa Plāns pēc ekspedīcijas Zemgalē aicina kopā ar žurnāla veidotājiem izjust reģiona inovatīvāko uzņēmumu vibrācijas, kas iekustina būtiskas pārmaiņas ne tikai domāšanā, bet jau materializējušās tirgū pieprasītos produktos. Zemgales inovatīvāko produktu tapšanas procesu krāšņās fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Centāmies lūkoties nevis plašāk, mēģinot aptvert Zemgales lielsaimniecību tūkstošhektāru plaknes, bet, tieši pretēji, sašaurinājām gaismas staru kūli līdz bioloģiskās saimniecības Vizbuļi ar rokām aprūpēto burkānu vagu skaustiem.

Otrdien, 14. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka ĀCM II riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, kā arī Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. P3.

Savukārt ĀCM III riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagasts un Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. P3.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

«Augļi bez maksas,» šāds uzraksts un īpaši gatavots stends parādījās ceļa malā, braucot no Aizkraukles uz Seces pusi. Cilvēki šo ideju uzņēma ar sajūsmu un neparasti lielu atsaucību, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Uzraksts stendā vēsta: «Sveiks, garāmbraucēj! Šie augļi ir priekš tevis! Ņem, cik vēlies!» Un piebilde, ka augļi lasīti tepat Lielmellēnu dārzā, var izmantot arī turpat noliktos maisiņus. Blakus daudzajām augļu kastēm novietota metāla tējkanna, kurā, ja vēlas, var ziedot arī naudu dārza kopšanai.

Edgars Nenišķis, kurš dzīvo Lielmellēnos, atklāj, ka šī ideja noskatīta Dānijā, kur viņš kādu laiku dzīvojis. Arī tur saimnieki šādi atvēl augļus garāmbraucējiem, bet līdz šim Latvijā pats neko tādu neesot redzējis. «Dārzā ir ap simt ābeļu, raža liela, un negribas augļiem ļaut sapūt zemē, labāk atdot cilvēkiem,» spriež Edgars.

«Kādreiz man patika vasarās gulēt zālē un vērot mākoņu figūras debesīs. Tagad Aizkrauklē var vērot jaunās SIA Seces koks katlumājas radīto dūmu mākslu.»

Tā reģionālajam medijam Staburags raksta kāda lasītāja.

«Žēl tikai, ka valdošie ir rietumu vēji un dūmi virzās uz daudzdzīvokļu māju pusi,» viņa piebilst. Viņa raizējas, cik skursteņa izmeši ir kaitīgi vai nekaitīgi iedzīvotājiem, kā arī neizprot, kāpēc dūmi, nevis ceļas gaisā, bet «krīt» zemē un brīžiem apņem katlumāju un tuvāko apkārtni.

Fotogrāfijas no Aizkraukles skatāmas raksta galerijā!

#1/6

Avots: Staburags

#2/6

Avots: Staburags

#3/6

Avots: Staburags

#4/6

Avots: Staburags

#5/6

Avots: Staburags

#6/6

Avots: Staburags

Skatīties pārējos attēlus