Labējās opozīcijas partija Sabiedrība citai politikai (SCP) finanšu ministra amatam izvirzījusi SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītāju, bijušo Ernst&Young partneri Egonu Liepiņu, liecina SCP izplatītais paziņojums presei.

«SCP ir pārliecināts, ka iespējams grozīt budžetu, nesamazinot ne pensijas, ne citus sociālos pabalstus. SCP Ekonomikas un finanšu darba grupai jau no Valsts kontroles revīzijas datiem un citas publiskās informācijas ir redzami būtiski samazinājumi ministrijās un valsts aģentūrās, nemazinot mazās algas valsts pārvaldē. Mēs redzam būtiskus līdzekļus, kuri šobrīd tiek neefektīvi izmantoti valsts akciju sabiedrībās vai ir iesaldēti dažādos kontos. Tam visam ir jāparādās budžeta grozījumos,» pauž SCP izvirzītais finanšu ministra amata kandidāts.

V. Dombrovska pārstāvētais Jaunais laiks par vienu no reālākajiem kandidātiem uz finanšu ministra amatu uzskata partijas dibinātāju, bijušo premjeru Einaru Repši.

Liepājas domes deputāts Stēns Lorenss (Steen Lorenz), pazīstams arī kā mūziķis un uzņēmējs Fonteins, publicējis atklātu vēstuli, kuru nosaucis «Par partijas Sabiedrība citai politikai reketu un Latvijas politiķiem».

Pēc tam, kad 2009. gada jūlijā S. Lorenss ievēlēts par Liepājas pilsētas domes deputātu no Sabiedrība citai politikai (SCP) saraksta, pie viņa ieradies vietējais SCP līderis Edgars Krūmiņš ar vairākiem citiem SCP Liepājas domē neievēlētiem deputātu kandidātiem un pieprasījis segt partijas reklāmas kampaņas izdevumus. «Visu manis kandidēšanas laiku viņi zināja, ka nevēlos būt un palikt par SCP biedru, un mans mērķis ir saglabāt deputāta vietu sev, ja es to iegūtu,» norāda deputāts.

S. Lorenss arī apgalvo, ka SCP līderis Aigars Štokenbergs pēkšņi liedzis viņam iespēju ieņemt Liepājas domes deputāta vietu, neesot partijas biedram, lai gan jau iepriekš zinājis S. Lorensa nostāju.

Nolemjot neiesaistīt jaunajā valdībā Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, premjera pārstāvētā apvienība Vienotība ir pieļāvusi valstisku kļūdu.Tā, komentējot apvienības Vienotību veidojošās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) izmantotās veto tiesības, noraidot VL-TB/LNNK iekļaušanu koalīcijā, sacījis Visu Latvijai! priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«No valstiskā viedokļa Vienotība ir pieļāvusi kļūdu,» aģentūrai BNS sacīja R.Dzintars, vērtējot vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka lēmumu valdību veidot tikai ar Zaļo un zemnieku savienību.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo valdību tomēr veidos tikai Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, jo koalīcijā aicinātā nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK varētu apgrūtināt valdības darbu un apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju.

R.Dzintars domā, ka tādējādi Vienotība mēģina saglabāt sev atpakaļceļu nākotnē koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru. Tagadējie argumenti ir tikai iegansta meklēšana, un tiem nav pamata, norādīja VL! līderis.

Liepājas tiesa izsludinājusi pārtraukumu lietā, kur partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš apsūdz Liepājs domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu goda un cieņas aizskaršanā, pieprasot 10 tūkstošus latu lielu materiālo kompensāciju.

Tiesa atlikta līdz 2. septembrim, lai uz tiesas sēdi kā liecinieci izsauktu Stīna Lorensa dzīvesbiedri Ivonnu Kalitu, kura piedalījusies kā tulks Edgara Krūmiņa un Stīna Lorensa tikšanās laikā, kad, saskaņā ar S. Lorensa iepriekš pausto informāciju, Edgars Krūmiņš pieprasījis aptuveni 13,5 tūkstošus latu priekšvēlēšanu izdevumu segšanai. Tiesā E. Krūmiņš savus nolūkus, 2009. gada septembrī aicinot uz tikšanos S. Lorensu, skaidroja ar to, ka tikšanos rīkot rosinājusi Stīna Lorensa negatīvā darbība Liepājas domē un vēlēšanās panākt Stīna Lorensa darbošanos vēlētāju interesēs. Viņš arī atgādinājis Lorensam, ka viņš nav nekāds neatkarīgs deputāts, jo vēlēšanu sistēmā tādi neesot paredzēti, un domē viņš iekļuvis no SCP saraksta jeb, runājot E. Krūmiņa vārdiem, ar «citām ragavām».

Liepājas tiesa nolēmusi atlikt krimināllietas izskatīšanu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu.

Tiesas sēde pārcelta uz 14. aprīli pēc prasības iesniedzēja lūguma. Db jau rakstīja, ka kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Pagājušā gada oktobrī masu saziņas līdzekļos Fonteins izplatīja atklātu vēstuli, apsūdzot SCP naudas izspiešanā jeb reketā. Fonteins apgalvoja, ka Krūmiņš un vairāki citi SCP pārstāvji pieprasījuši, lai deputāts samaksā partijas kampaņas izdevumus 13,5 tūkstošu latu apmērā. Savukārt E. Krūmiņš iepriekš pavēstīja, ka ar Fonteinu SCP nav nekā kopīga kopš tā laika, kad viņš pēc vēlēšanām atteicies iestāties partijā. Viņš arī uzsvēra, ka nekādu naudu par partijas kampaņas izdevumiem no Fonteina neesot prasījis.

«Sakarā ar to, ka ieņemu jaunu amatu kā Liepājas domes deputāts, vēlos paziņot, ka es nepārstāvēšu partiju Sabiedrība citai politikai (SCP),» teikts jaunievēlētā Liepājas domes deputāta, mūziķa un uzņēmēja Stīna Lorenca jeb Luī Fonteina paziņojumā presei.

Viņš jau pirms balotēšanās informējis SCP, ka nevēlas būt nevienas partijas biedrs. Tomēr partija neļāva pārstāvēt viņus Liepājas domē, ja vien mūziķis nepievienosies partijai kā pilntiesīgs tās biedrs. To regulējot SCP noteikumi.

«Es nenoliedzu SCP lēmumus un joprojām domāju, ka šī partija ir pozitīva un jauna vēsma Latvijas korumpētajā politikas sistēmā, kurā viss balstās kāda pašlabuma gūšanā. Es grasos ieņemt savu posteni kā neatkarīgs deputāts, nesaistot sevi ar kādu partiju, bet gan pildot savus pienākumus kā ievēlēts deputāts. Es novērošu politisko dzīvi un piedāvāšu savus ieteikumus, lai uzlabotu kritisko situāciju Liepājā. Es ceru uz valdošo partiju sapratni un centīšos strādāt ar viņiem kopā savas kompetences robežās, tādās jomās kā tūrisms, kultūras programmas, pilsētas virzīšana un ekonomiski uzlabojumi. Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai novērstu politisko korupciju un Liepājas resursu nelietderīgu izlietošanu. Es spēšu sastrādāties ar visiem domes locekļiem, lai to īstenotu,» apgalvo S. Lorencs.

Opozīcijā esošā Sabiedrība citai politikai (SCP) pieprasa Finanšu ministrijai nodrošināt revīziju valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un uz revīzijas laiku no amata atstādināt VNĪ valdes priekšsēdētāju Māri Kaijaku.

«Bažas par VNĪ darbībām valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, valsts līdzekļu izlietojumā un tās valdes priekšsēdētāja Māra Kaijaka kompetenci un darbības likumību rada fakts, ka VNĪ ekonomiskās krīzes laikā plāno pārcelties uz jaunu biroja ēku, kas izmaksās 6 miljonus latu, tajā pašā laikā VNĪ nav pildījis savas saistības pret valsti un valsts budžetā nav iemaksājusi 7 miljonus latu,» norāda SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs, SCP finanšu ministra amata kandidāts Egons Liepiņš.

Savukārt SCP līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad izskanējusi informācija par VNĪ vadītāja Māra Kaijaka nekompetenci – VNĪ realizētajā Iekšlietu ministrijas kompleksa Gaujas ielā celtniecības laikā Valsts kontrole konstatēja virkni būtisku pārkāpumu VNĪ darbībās, pārkāpjot Publisko iepirkumu likumu un neievērojot brīvas konkurences un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas pamatprincipus.

Politiskā partija Sabiedrība citai politikai (SCP), kuru Saeimā pārstāv no Tautas partijas aizgājušie deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, sestdien notikušajā SCP biedru kopsapulcē ievēlējusi jaunu valdi.

Par SCP priekšsēdētāju ievēlēts Saeimas deputāts A. Štokenbergs, bet partijas valdē darbosies arī bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskotovs, Saeimas deputāts A. Pabriks, bijušais Ernst&Young partneris Egons Liepiņš, uzņēmējs Edgars Štelmahers.

SCP valdē ievēlēta arī Karina Korna, Gundega Rancāne un Inese Vasiļjeva, kā arī Edvards Smiltēns, Gints Knoks un Kaspars Funts.

Apvienība Vienotība šodien sola paziņot savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā.

Kā vakar žurnālistus informēja Dombrovskis, Vienotības izvirzīto ministru amata kandidātus plānots apstiprināt šodien paredzētajā apvienības valdes sēdē un tad arī tas tikšot publiskots. Premjers atzina, ka lielā mērā iespējamie kandidāti esot skaidri, bet pagaidām visus neminēs.

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ZZS tiks atvēlētas sešas, bet Vienotības pārziņā būs septiņas ministrijas, - to vakar pēc abu partiju pārstāvju tikšanās sacīja topošās valdības iespējamais vadītājs Dombrovskis.

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, ZZS jaunajā valdībā iegūs zemkopības, apvienotās vides un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, labklājības, satiksmes un veselības ministra amatus. Savukārt Vienotībai būs finanšu, ārlietu, ekonomikas, aizsardzības, kultūras, iekšlietu un tieslietu ministra amati.

Pēc ilgām un smagām pārdomām, Vienotības pārstāvji tomēr izdomāja, kā labāk pateikt sabiedrībai, ka VL-TB/LNNK jaunajā koalīcijā un tātad arī valdībā nebūs - tās uzskati esot homofobiski un pat antisemītiski. Pēc tādiem paziņojumiem, šķiet, pilnīgi jebkuru varētu izmest no jebkuras vietas. Tomēr nevajadzētu sev aizmālēt acis ar tādu naivuma pakāpi, lai domātu, ka vienam no Vienotības veidotājiem - Sabiedrībai citai politikai (SCP) - nedēļas nogalē pēkšņi pamodās kaut kas līdzīgs sirdsapziņai, kas tai neļautu strādāt vienā koalīcijā ar attiecīgo organizāciju.

Notiekošais lielā mērā vispār liek šaubīties par to, cik svarīga loma nākamās valdības veidošanā ir, piemēram, tās potenciālajam vadītājam Valdim Dombrovskim (JL). Respektīvi, jau kārtējo reizi ir jārunā par kādiem uz «lielās skatuves» neesošiem personāžiem, kuru nozīmi acīmredzot nedrīkst nenovērtēt. Pirmkārt, pat netiek slēpts, ka visas partijas, kam bija izredzes iekļūt 10. Saeimā, pirms vēlēšanām ir viesojušās kādā no Raiņa bulvārī Rīgā strādājošajām ārvalstu vēstniecībām. Ne velti jau zināmu laiku sabiedrība tiek «barota» ar domu, ka viens no VL-TB/LNNK veidotājiem - partija Visu Latvijai! - esot ultranacionāla, radikāla u. tml. partija, kas neatzīstot kādas noteiktas Rietumu vērtības. Otrkārt, jau ilgstoši ir dzirdams, ka no visiem ministru posteņiem otru potenciālās koalīcijas partneri - ZZS, kuras priekšgalā ir smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, interesējot tieši tieslietu ministra portfelis. Tātad runa ir par amatu, ko Dombrovskis bija apsolījis VL-TB/LNNK. Nav nekādas garantijas, ka ZZS nav vienojies ar SCP, lai tā izmantotu savas veto tiesības Vienotībā. Bet to, vai tieslietu ministra portfelis tiešām tiks kādam ZZS pārstāvim, acīmredzot rādīs laiks.

Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā Savienība (PS) un Sabiedrība Citai politikai (SCP) 10. Saeimu cer iekarot kopīgiem spēkiem.

Līdz ar to šodien tika oficiāli paziņots par minēto trīs politisko spēku konsolidāciju vismaz uz nākamās Saeimas vēlēšanām. Jaunās apvienības mērķis ir, apvienojot spēkus, cīnīties par atklātu, godīgu un profesionālu politiku, preses konferencē paziņoja PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Šāda partiju konsolidācija esot likumsakarīga, kurai pamats likts vēl tajā laikā, kad visas no šīm partijām strādāja opozīcijā, taču apvienība esot atvērta arī citiem politiskiem spēkiem, ar kurām iespējams saskaņot apvienības nostādnes, sacīja SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Jaunapvienotās partijas pagaidām neminēja vienu konkrētu apvienības līderi, pēc Jaunā laika valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas domām apvienībai jādarbojas uz demokrātiskiem principiem, uzklausot vairāku līderu viedokļus.

Vairāki politiskie spēki jau publiskojuši savu skatījumu uz jaunas valdības veidošanas procesu.

Ivara Godmaņa valdībā pārstāvētā apvienība Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka visām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām ir nekavējoties jāuzsāk sarunas par valdības veidošanu, jo ekonomiskā krīze un gaidāmie smagie lēmumi valsts budžeta pārskatīšanā prasa maksimāli plašu partiju pārstāvniecību valdības koalīcijā.

«TB/LNNK vienlaikus neuzskata par iespējamu piedalīties sarunās ar Saskaņas centru vai PCTVL, jo arī ekonomiskās krīzes apstākļos mēs nedrīkstam pazaudēt nacionālas valsts ideālus», uzsver TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Savukārt Sabiedrība citai politikai (SCP) uzskata, ka valstī iestājusies dziļa politiskā krīze, tāpēc Valsts prezidentam Valdim Zatleram jau šodien ir jāierosina tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanām.

Sabiedrība citai politikai (SCP) pieprasījusi valdībai pārtraukt darbinieku mehānisku atlaišanu no darba, taupības nolūkā, aicinot saīsināt darba dienas ilgumu.

SCP uzskata, ka šajā ekonomikai grūtajā laikā, lai atslogotu budžetu, taisnīgāk un ekonomiski pamatotāk būtu samazināt darba dienas ilgumu valsts un pašvaldību institūcijās, tādējādi saglabājot darba vietas un vienlaikus ietaupot līdzekļus.

"Šobrīd tiek atlaisti 15 līdz 20 procenti strādājošo valsts un pašvaldību institūcijās. Štatu samazināšana var skart arī pedagogus, bērnudārzu audzinātājus, policistus, mediķus un daudzus citus iedzīvotājus, kas šajā ekonomiskajā situācijā jaunu darba vietu atrast nevarēs," paziņojis SCP priekšsēdētāja vietnieks Egons Liepiņš. Strādājošo masveida atbrīvošana no darba radīs milzīgu slogu sociālajam budžetam, izmaksājot bezdarbnieka pabalstus, kā arī izraisīs šķelšanos sabiedrībā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšana iedzīvotājiem, kuru ieņēmumi pārsniedz 300 Ls mēnesī, nozīmē idejas par progresīvā ienākuma nodokļa diskreditēšanu.

Tā uzskata opozīcijā esošās Sabiedrības citai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs, kura vadītā SCP iestājas par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. «Valdība nesaprot, ka progresīvais nodoklis nozīmē to, ka mazturīgie maksā mazākus nodokļus, bagātie – lielākus,» norāda A. Štokenbergs.

Jau vēstīts, ka SCP izstrādātais piedāvājums par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu paredzēja, ka iedzīvotājiem, kas gadā pelna mazāk par 10 000 Ls, ienākuma nodokļa likme tiek samazināta no 23 % līdz 20 %, savukārt personām, kas pelna no 10 000 Ls līdz 30 000 Ls, tā tiktu palielināta līdz 25 %. No ienākumiem, kas ir no 30 000 Ls līdz 100 000 Ls gadā, būtu jāmaksā 30 % liels ienākuma nodoklis, bet no ienākumiem, kas pārsniedz 100 000 Ls gadā – 40 % liels ienākuma nodoklis.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss kļuvis par partijas Reģionu alianse Liepājas pārstāvniecības vadītāju.

Reģionu alianse ir orientēta uz Latvijas laukiem un mazpilsētām. Faktu par iestāšanos partijā portālam irliepaja.lv apliecinājis pats S. Lorenss, plašākus komentārus tomēr nav sniedzis, aizbildinoties ar laika trūkumu.

Reģionu alianses valdes priekšsēdētājs Andrejs Ence pastāstījis, ka Lorenss partijā uzņemts 20.martā. A. Ence arī nenoliedz, ka Lorensa iestāšanās Reģionu aliansē saistīta ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš plāno startēt, veidojot Reģionu alianses sarakstu Liepājā.

Stīna Lorensa, pazīstama arī kā mūziķis Luijs Fonteins, ekscentriskais publiskais tēls pagaidām Reģionu alianses valdes priekšsēdētāju nebaida. «Katrs mēs esam ar savām īpatnībām, cits lielākām, cits mazākām,» portālam teicis Ence, skaidrojot, ka viņa vadītā partija ļaujot tās pārstāvjiem uz vietām rīkoties pēc saviem ieskatiem, bez diktāta no valdes puses.

Partija Sabiedrība citai politikai (SCP) prasa Iekšlietu ministra demisiju. "Ja stundas laikā nevar izdzenāt vandaļus pie Saeimas, tad jājautā, kas tas par Iekšlietu ministru, kas nespēj nodrošināt kārtību?" neizpratnē ir SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

Mareks Seglinš"Ja žurnālisti ziņo, ka sākumā pie Saeimas nama bijuši tikai daži policisti, vai nav jājautā, kāpēc šāds vandālisms tika pieļauts un kāpēc vandāļi līdz Saeimai tika aizlaisti? Tas, ka provokācijas ir iespējamas, bija zināms jau iepriekš pēc internetā izplatītajiem provokatīvajiem aicinājumiem interneta vidē. Tas viss izskatās pēc apzinātas Iekšlietu ministra rīcības pieļaut šādus nemierus," uzskata Aigars Štokenbergs.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Liepājas tiesa 7.aprīlī plāno skatīt lietu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu. Deputātam draud arests vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Db jau rakstīja, ka pērn rudenī S. Lorenss publicēja atklātu vēstuli, kuru nosauca «Par partijas Sabiedrība citai politikai reketu un Latvijas politiķiem».

Vēstulē viņš apgalvoja, ka vietējais SCP līderis Edgars Krūmiņš ar vairākiem citiem SCP Liepājas domē neievēlētiem deputātu kandidātiem pieprasījis segt partijas reklāmas kampaņas izdevumus. Šajā sakarā S. Lorenss arī četras reizes esot zvanījis KNAB, taču biroja pārstāvji atteikušies ierasties Liepājā, lai pārrunātu notikušo. Pērn Liepājas tiesa attaisnoja viņu administratīvajā lietā, kas bija ierosināta pēc domes deputāta Oskara Zīda iesnieguma saistībā ar S. Lorensa izteiktajiem lamuvārdiem 13. augusta domes sēdē.

Lielākos ziedojumus 2008. gadā saņēmusi opozīcijā esošā partija Jaunais laiks, kam privātpersonas un šīs partijas politiķi pērn saziedojuši 176 205.5 Ls.

Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš, saskaņā ar KNAB mājaslapā publicēto informāciju, pērn ziedojumos saņēmis 47 700 Ls, bet Zaļo un zemnieku savienība – 26 691 Ls. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atbalstītāji šai partijai saziedojuši 37 372.06 Ls.

Krietni mazākus ziedojumus saņēmusi kreisā opozīcija – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijai 2008. gadā saziedots 16 073 Ls, bet Saskaņas centram – tikai 400 Ls.

Pilsoniskā savienība, kuru pērn izveidoja no Jaunā laika un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK aizgājušie politiķi, 2008. gadā ziedojumos saņēmusi 12 827.90 Ls, bet Sabiedrība citai politikai (SCP), kuru Saeimā pārstāv no Tautas partijas aizgājušie deputāti Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, ziedojumos saņēmusi 3 005 Ls. Lielākais SCP atbalstītājs bijis uzņēmējs, bijušais Rīgas piensaimnieka valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, kas šim politiskajam spēkam ziedojis 3000 Ls.

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Pagājušajā piektdienā ievēlētais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš līdz šim nav bijis nevienas politiskās partijas biedrs, saņēmis uzaicinājumu pievienoties partijai Vienotība, un ministrs to patlaban apsver.

«No Vienotības es šādu uzaicinājumu esmu saņēmis. Es, protams, ļoti rūpīgi izvērtēšu šo uzaicinājumu un domāšu par to, vai iesaistīties politiskajā partijā vai nē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Matīss.

Atbildot uz jautājumu, no kā atkarīga ministra iestāšanās politiskā partijā, Matīss sacīja, ka tas nav vienas dienas lēmums un tas rūpīgi jāpārdomā. Galvenie jautājumi, kurus ministrs pārdomās ir saistīti ar nākotes karjeru – «vai tā ir profesionāla karjera, vai tā ir politiska karjera».

«Līdz šim, kā jau jūs ziniet, es neesmu bijis nevienas politiskas partijas biedrs, tāpēc šis ir ļoti nozīmīgs lēmums,» sacīja A. Matīss.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".