Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Tuvojoties vēlēšanām lēnām sāk pieaugt ziedojumu apjomi politiskajām partijām, var secināt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotās informācijas.

KNAB apkopotā informācija liecina, ka oktobrī lielākos ziedojumus saņēmusi partija LPP/LC – 25 tūkstošus latu, savukārt Jaunais laiks – 13.5 tūkstošus latu. Trešajā vietā ir Pilsoniskā savienība, kurai ziedoti nedaudz vairāk nekā 6 tūkst. latu. Tautas partija oktobrī saņēmusi precīzi 6 tūkstošu latu ziedojumu no bijušā Rīgas mēra un partijas biedra Andra Ārgaļa.

Citas ietekmīgākās partijas saņēmušas nedaudz mazākus ziedojumus – Tēvzemei un brīvībai / LNNK saņēmusi 3 tūkstošus latu, bet PCTLV – 2.3 tūkstošus latu. Tikmēr divas partijas oktobrī ziedojumus nav saņēmušas – Saskaņas centrs un Zaļo un Zemnieku savienības kasēs oktobrī ziedojumi nav ieplūduši.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Finanšu ministrija (FM) līdz 11.aprīlim aptaujās sabiedrību, lai noskaidrotu sabiedrības un nevalstisko orgnizāciju viedokli par valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem un dāvinājumiem. Anketu var aizpildīt FM mājas lapā www.fm.gov.lv, un tās mērķis ir meklēt optimālu sistēmu ziedojumu piešķiršanai un izlietošanai, tādēļ aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota sistēmas uzlabošanai, ziņo FM.

Pašreizējā ziedojumu piešķiršanas kārtība ir jāuzlabo, jo sabiedrībai nepieciešams pilnvērtīgāk tajā iesaistīties, turklāt ir nepieciešams nodrošināt fiskāli atbildīgu politiku, lēmumu aptaujāt sabiedrību un nevalstiskās organizācijas skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. «Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ziedojumu piešķiršanai ir jābūt caurskatāmākai, turklāt sistēmai ir jādarbojas saskaņā ar valstī noteiktajā prioritātēm,» viņš stāsta.

Par piemēru šobrīd pastāvošās ziedojumu sistēmas nepilnībai FM min AS Latvijas Valsts meži. Zemkopības ministrija var kompetenti izvērtēt ziedojumus, kas atbilst nozares prioritātēm, taču Latvijas Valsts meži var ziedot arī citām nozarēm, piemēram, kultūrai vai izglītībai. Tā kā citām ministrijām nav noteikts pienākums vērtēt, akceptēt vai noraidīt ziedojumus, tad gala lēmumu šādos gadījumos pieņem finanšu ministrs, pamatojoties uz valsts sabiedrības kapitāldaļsa turētājas atzinumu.

Ukrainas valdība pirmdien izveidoja vietni, kas dod iespēju veikt ziedojumus kriptovalūtās laikā, kad Ukraina cīnās pret postošu Krievijas iebrukumu.

Vietne "Palīdzība Ukrainai" ("Aid for Ukraine") izveidota partnerībā ar kriptovalūtu firmām FTX un "Everstake". Tās lietotāji pašlaik var nosūtīt Ukrainas Nacionālajai bankai ziedojumus 10 kriptovalūtās, tai skaitā "Bitcoin", "ether", "tether" un "dogecoin".

"Kriptovalūtas spēlē ievērojamu lomu Ukrainas aizsardzībā," paziņoja Ukrainas digitālās pārveides ministra vietnieks Oleksandrs Borņakovs.

"Kriptovalūtu aktīvi ir izrādījušies ļoti vērtīgi, atvieglojot finansējuma plūsmu Ukrainas pilsoņiem un karavīriem un vairojot apziņu un interesi globālajā sabiedrībā," viņš piebilda.

"Everstake", kas ir viena no lielākajām kriptovalūtu firmām Ukrainā, dos lietotājiem iespēju veikt ziedojumus arī citās kriptovalūtās, kas nav uzskaitītas šajā vietnē.

Aizvadītajā gadā Vācijas rūpniecības uzņēmumi ievērojami samazinājuši ziedojumu apjomus politiskajām partijām. Vācijas parlamenta apkopotie dati liecina, ka ziedojumu apmērs samazinājies par trešo daļu.

Kā vēsta laikraksts Berliner Zeitung, aizvadītajā gadā Vācijas politiskās partijas liela apmēra ziedojumos kopā saņēmušas 1,3 miljonus eiro. Lielāko ziedojumu, 460 tūkstošu eiro apmērā no autoražotāja BMW un Bavārijas tērauda nozares pārstāvjiem, aizvadītajā gadā saņēma Kristiešu sociālā apvienība.

Tikmēr A. Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un tās konkurente Sociāldemokrātu partija, katra saņēmusi ziedojumus 260 tūkstošu eiro apmērā.

Lieli ziedojumi politiskajām partijām ir ierasta parādība pirms vēlēšanām. Tā, pirms, 2009. gada vēlēšanām, Vācijas politiskās partijas saņēma ziedojumus kopumā sešu miljonu eiro apmērā.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Latvijas TV seriāla Neprāta Cena radošā komanda režisores Intas Gorodeckas vadībā atvērusi ziedojumu tālruņa līniju un kontu, lai par savākto naudu varētu turpināt seriāla uzņemšanu.

Ņemot vērā seriāla popularitāti, jo tā 400. sēriju noskatījušies 203 tūkstoši cilvēku, iespēja savākt filmēšanai nepieciešamos 160 tūkstošus latu esot pavisam reāla. Ja tomēr šo summu savākt neizdosies, visa nauda no konta tiks novirzīta labdarībai, kā tas paredzēts Kino attīstības veicināšanas fonda statūtos. Jau ziņots, ka sakarā ar Saeimā apstiprināto Latvijas TV un Radio 2009. gada budžeta samazinājumu, Latvijas Televīzijas valde 2008. gada decembrī nolēma pārtraukt seriāla Neprāta cena filmēšanu.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Ventspils mēra Aivara Lemberga parādsaistības pērn kopumā sasniegušas 9,7 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.

Viņam ir parādsaistības 30 tūkst. Ls, 7,36 milj. ASV dolāru un 8,34 milj. eiro apmērā.

Savukārt A.Lemberga ienākumi pērn kopumā sasnieguši 307, 3 tūkst. Ls. Lielākos ienākumus Ventspils mērs guvis no pienākumu pildīšanas Biznesa attīstības asociācijas valdē vai padomē, proti, 121,58 tūkst. Ls. Tālāk seko ienākumi no saimnieciskās darbības uzņēmumā AS Valters un Rapa, kurš viņš nopelnījis 60,98 tūkst. Ls, bet alga Ventspils attīstības aģentūrā viņam pērn bijusi 53,96 tūkst. Ls.

16,79 tūkst. Ls algu A.Lembergs saņēmis Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, kur viņš pilda prezidenta un valdes locekļa pienākumus. Savukārt Ventspils domē viņa alga pērn bijusi nedaudz vairāk nekā trīs tūkst.Ls, Ventspils Brīvostas pārvaldē viņš saņēmis 25,14 tūkst. Ls. A.Lembergs pagājušajā gadā ir saņēmis arī 7,2 tūkst. Ls lielu pensiju un 8,7 tūkst. Ls lielu slimības pabalstu. Savukārt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis 5,6 tūkst. Ls sociālā nodokļa pārmaksu.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.

Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.

Ar 2018. gadu spēkā stāsies 2017. gada vasarā Saeimā pieņemtā Nodokļu reforma, kas paredz būtiskas izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi. Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks reinvestēta tā attīstībā, nevis sadalīta, netiks piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī citām ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Šādas pārmaiņas stimulē Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām bija pieteikuši daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi veicināt godīgāku konkurences vidi, kas motivē uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Nozīmīgi tas ir arī jauniem uzņēmumiem, kam izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Būtiski atzīmēt, ka sadalīto peļņu divas reizes ar nodokli neapliks. Ja līdz šim, lai fiziskās personas saņemtu dividendes, faktiski tika nomaksāti 2 nodokļi: vispirms UIN – 15%, sadalot peļņu, un pēc tam IIN – 10%, saņemot dividendes, tad turpmāk šis ienākuma nodoklis tiks iekasēts tikai uzņēmumu līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, un fiziskas personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar līdzšinējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% apmērā.

Par Vienotības daļu kļuvusī politiskā partija Jaunais laiks (JL), no masu medijiem uzzinot, ka 2009. gadā pieņēmusi ziedojumus no personām, kam uzrādītas apsūdzības sutenerismā, no šīm personām saņemto naudu ziedojusi vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitācijai resursu centrā sievietēm Marta.

Tas pausts piektdien izplatītajā paziņojumā presei. Svētdien Latvijas Televīzijas raidījums De facto gatavojas pārraidīt sižetu par to, ka JL savulaik pieņēmusi ziedojumus no prostitūcijas biznesā iesaistītām personām, liecina televīzijā demonstrētais De facto pieteikums.

JL paziņojumā presei norāda, ka, ņemot vērā, ka ik gadu partijai finanšu līdzekļus ziedo vidēji trīs tūkstoši cilvēku un organizācijai nav pieejas informācijai par šo personu darījumiem, pārbaudīt katra ziedotāja darbību neesot iespējams.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien pasludināja spriedumu krimināllietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, abus attaisnojot.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku bija ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Prokurors Artis Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu spriedumu nav apmierināts, taču vispirms vēlas sagaidīt pilnu spriedumu un tad lemt par protesta iesniegšanu.

Savukārt Loginovs žurnālistiem teica, ka šī lieta būtībā ir Valsts kontroles darbinieku sākta un viņš varētu sniegt plašākus komentārus par viņu kompetenci, secinot, ka viņiem piemīt šaurs profesionālais redzesloks.

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums - globālā tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, ir sasniedzis 2 miljardu eiro caur platformu nofinansēto kredītu apjomu.

Šis sasniegums ir iedvesmojis Mintos komandu izveidot Mintos Impact Fund. Pirmais fonda projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva, kurā Mintos kopā ar investoriem sāks kopfinansējuma jeb crowdfunding kampaņu, lai no investoriem savāktu ziedojumus 100 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Dabas Fondam (WWF asociētais partneris) un WWF Deutschland Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīvām.

Sasniedzot 2 miljardus eiro caur platformu finansētajos kredītos, Mintos komanda ir iedvesmota sniegt ieguldījumu sabiedrībā, nodibinot Mintos Impact Fund un īstenojot pirmo vides ilgtspējas iniciatīvu. Fonda pirmais projekts būs TheFuture% ar mērķi atbalstīt Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzību un saglabāšanu.

Igaunijas bijušais premjerministrs un Reformu partijas biedrs Silvers Meikars (Silver Meikar) atzinis, ka laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa dotais finansējums Reformu partijai Igaunijā 115 tūkst. Igaunijas kronu jeb aptuveni sešu tūkst. eiro apmērā ir bijis no kāda avota, ko viņš pats nezina, citējot Postimees, vēsta BBN.

S. Meikars norādīja, ka aicinājumu, izmantojot viņa vārdu, dotēt Reformu partiju izteica «promenents partijas biedrs», pēc tam partijas ģenerālsekretārs un tagadējais tieslietu ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal).

«Tagad ir īstais laiks atklāt patiesību sabiedrībai, citādi mēs ne vien apdraudēsim iespēju padarīt politiku daudz godīgāku, bet arī apdraudēsim Igaunijas nacionālo drošību, nākotni un neatkarību,» K. Meikars skaidroja Postimees, kādēļ viņš atzinis savu saikni ar nelegālo partijas dotēšanu.

«Es atzīstu, ka esmu devis Reformu partijai naudu, kas nepieder man un kuras izcelsmi es nezinu,» viņš stāstīja. Tāpat viņš norādīja, ka lielākā daļa partijas biedru ir bijuši tikai starpnieki, un no veiktajiem naudas pārskaitījumiem neko neieguva, tomēr viņi nodrošināja to, ka šāda sistēma turpina darboties.

Šā gada janvārī valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 82 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (447,3 milj. latu) pārsniedzot izdevumus (365,3 milj. latu), liecina Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati.

Salīdzinājumam 2011. gada janvārī konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 0,8 milj. latu apmērā, norāda Finanšu ministrijā (FM). Šā gada janvārī pārpalikums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, informē FM, uzsverot, ka pārpalikumu sekmēja ieņēmumu palielināšanās visos budžetos, savukārt izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ir pat nedaudz samazinājušies.

Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī pārsniedza plānoto par 9,6%. Salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri pieaugums ir 15,5%. «To sekmēja joprojām labvēlīga ekonomiskā situācija, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumus janvārī galvenokārt ietekmēja pagājušā gada nogalē veiktie darījumi un aprēķinātās algas,» min FM.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Pasaule ir pieņēmusi Baraka Obamas ēru gan liekot uz viņu lielas cerības, gan brīdinot par gaidāmajām grūtībām, šodien raksta Dienas bizness.

Jaunā ASV prezidenta priekšgājējs Džordžs Bušs aiz sevis atstājis dziļā krīzē nonākušu ekonomiku — pussabrukušu banku sistēmu, pēdējos 16 gados lielāko bezdarbu, paralizētu mājokļu tirgu, izsīkstošus cilvēku ietaupījumus, gandrīz triljonu dolāru budžeta deficītu —, divus nepabeigtus karus, kā arī sabojātu valsts tēlu pasaulē. Kopš Frenklins Rūzvelts 30.gadu sākumā no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens ASV prezidents savam pēctecim nav nodevis tādu biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstājis Obamam, secina aģentūra Reuters.

Baraku dēvē par jauno Linkolnu, jauno Rūzveltu, jauno Kenediju un visi šie salīdzinājumi tiek doti kredītā. No viņa gaida, ka līdzīgi Linkolnam viņš apvienos nāciju, līdzīgi Rūzveltam iedvesīs jaunu elpu smagā krīzē nonākušai rūpniecībai, līdzīgi Kenedijam iedvesmos amerikāņus strādāt visas sabiedrības labā, nevis aprobežoties ar personiskām egoistiskām interesēm. Proti, no jaunā prezidenta gaida milzīgu impulsu visai valstij un izskatās, ka viņam ir raksturs un temperaments, kāds nepieciešams šo mērķu sasniegšanā.

No 5% barjeru pārvarējušo partiju kandidātiem, Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Centrālās Vēlēšanu komitejas (CVK) vēlētāju ievilkto plusu un svītrojumu apkopojums.

Saskaņā ar CVK datiem Ģirts Valdis Kristovskis saņēmis 14 531 svītrojumus un 8 592 plusus. Tāpat daudz svītrojumu Vienotības sarakstā saņēmis Hosams Abu Meri (5 044 mīnusi) un Lolita Čigāne (4 774 mīnusi).

Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrojuši Artūru Rubiku, kurš saņēmis 3 554 mīnusus un 21 227 plusus. Nākošais apvienībā visvairāk svītrojumu saņēmis Sergejs Mirskis (3 116 mīnusi).

Rīgas vēlēšanu apgabalā Zatlera Reformu partijā visvairāk mīnusus saņēmis Valters Frīdenbergs (2 526 mīnusi) un Edmunds Sprūdžs (2 371 mīnuss). No Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Hārdijs Parādnieks (3 811 mīnusi) un Dzintars Rasnačs (3 092 mīnusi).