Latvija varētu kļūt par vietu, kur tiek attīstītas augstās tehnoloģijas, īpaši ņemot vērā, ka no Krievijas augstās tehnoloģijas un zinātnes pārstāvji, kas vēlas tās attīstīt, tiek izstumti, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas nanotehnoloģiju uzņēmuma Naco Technologies vadītājs Aleksandrs Parfinovičs.

Augstajām tehnoloģijām vajadzētu pārplūst, arī mūsu virzienā, sacīja nano pārklājumu tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka Krievijā izveidot augsto tehnoloģiju mazo vai vidējo biznesu ir ļoti sarežģīti.

Arī Krievijas inovāciju centru Skolkovo daudzi izmanto vienīgi nodokļu atlaidēm, viņš paskaidroja. Uzņēmumi tur reģistrē kaut kādu produktu bez pievienotās vērtības, bez inovācijām un saņem atlaides.

Ražošana Krievijā netiek vērtēta tik augstu kā Eiropā. Kaut arī valsts ir noslēgusies un imports ir jāaizstāj, tur nav ieinteresēti konkurētspējīgā eksporta produktā, un nākotnes tehnoloģijās viņi neinvestē. Tāpēc, vadoties pēc sajūtām, augstajām tehnoloģijām būtu jāpārplūst, konkrēti arī mūsu virzienā, skaidroja Parfinovičs.

SIA Schaeffler Baltic izstrādātā un patentētā ātrgaitas jonu-plazmas magnetronās izputināšanas iekārta Naco-600 uzskatāma par ātrāko šāda veida sistēmu pasaulē

Šī iekārta paredzēta daudzslāņu nanopārklājumu automātiskai uzklāšanai uz dažādiem materiāliem un detaļām, piemēram, automašīnu rezerves daļām. Naco-600 pretendē uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 balvu kategorijā Inovatīvākais produkts.

Iekārta ražota tepat Rīgā – Schaeffler Baltic pētījumu centrā. Tai raksturīgi augsti precizitātes rādītāji industriālajai rūpniecībai, kā arī Eiropas un Amerikas globālajiem automobiļu komponenšu ražotājiem. Ar iekārtas palīdzību uz dažādiem elementiem, kuri pakļauti berzei, augstām temperatūrām un ātram nolietojumam, tiek uzklāts pārklājums, kas paaugstina šo detaļu nodilumizturību, samazina berzes koeficientu un palīdz sasniegt citus rādītājus atkarībā no produkta tehniskās specifikācijas. Pašlaik uzņēmums iekārtu pamatā izmanto nanopārklājumu izstrādei un ražošanai automobiļu rezerves daļu pārklāšanai, kuru galvenais pasūtītājs ir mātes uzņēmums – Vācijas autorūpniecības nozares gigants Schaeffler AG.

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

AS HansaMatrix palielinājusi līdzdalību SIA LightSpace Technologies no 33,07% līdz 47,28%, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Atgādināts, ka šī gada 21. aprīlī AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar KS AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund, par nākamās investīciju kārtas 799 365 eiro apmērā piešķiršanu SIA LightSpace Technologies un līdzdalības palielināšanu līdz 33.07%.

Savukārt 23. maijā AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar Hornell Teknikinvest AB par tam piederošo 14,21% SIA LightSpace Technologies pamatkapitāla daļu iegādi. Pēc darījuma pabeigšanas AS HansaMatrix piederēs 47,28% pamatkapitāla daļu. Puses vienojušās, ka darījuma summa netiks publiskota.

Atbilstoši IFRS un, saskaņā ar AS HansaMatrix finanšu uzskaites politiku, LightSpace Technologies pēc līdzdalības palielināšanas turpinās būt asociēta uzņēmuma statusā. Tā darbības rezultāts tiks atspoguļots konsolidētajā HansaMatrix finanšu pārskatā, proporcionāli dalībai pamatkapitālā.

Eiropas tūres ietvaros Rīgā ar paraugdemonstrējumiem šodien, 12. septembrī, viesojās Igauņu start-up veiksmes stāsta Starship Technologies piegādes roboti. Izmēģinājumu laikā roboti jau ir nobraukuši vairāk nekā 6500 km 38 pilsētās un 12 valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Starship Technologies ir izveidojis pirmos komerciāli pieejamos autonomās piegādes robotus. Roboti ir veidoti tā, lai lokālā mērogā varētu piegādāt sūtījumus, pārtikas preces un ēdienu. Robota pašmasa ir 18 kg un tā piegādes nodalījumā iespējams pārvest līdz pat 10 kg smagu pārvedumu. Tā maksimālais braukšanas ātrums var sasniegt pat 16 km/h, bet šobrīd, izmēģinājuma periodā, tas tiek limitēts līdz 6 km/h. Robots galvenokārt pārvietojas pa ietvēm, bet var šķērsot ielas pa gājēju pārejām. Tas ir daļēji automatizēts – līdz pat 90% gadījumos robots pats veic savas funkcijas, neiesaistoties cilvēkam.

Starship Technologies roboti piegādes nozari padarīs daudz efektīvāku – gan izmaksu ziņā, gan daudz pieņemamāku patērētājiem un uzņēmumiem. Ilgtermiņā piegāde pēc pieprasījuma var mainīt patērētāju uzvedību. Tāpat varētu tikt ietekmēta preču atgriešanas nozare. Robotus iespējams izsaukt izmantojot mobilo aplikāciju, tādējādi nodrošinot piegādi jebkurā diennakts laikā.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Latvijas jaunuzņēmums SIA "Exponential Technologies", kas darbojas industriālā mākslīgā intelekta jomā, piesaistījis pirmssēklas investīcijas 50 000 eiro apmērā no Berlīnē bāzētā riska kapitāla fonda APX.

Fonda vienīgie īpašnieki ir vācu autobūves milzis "Porsche", kā arī vācu mediju un tehnoloģiju koncerns "Axel Springer", informē "Exponential Technologies" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģirts Smelters.

Šī sadarbība "Exponential Technologies" ļaus izmantot ne tikai APX fonda ekspertīzi starptautisku, tehnoloģijās balstītu biznesu attīstībā, bet arī unikālo investoru un industriālo partneru tīklu. "Tas noteikti palielinās mūsu izredzes gan pārliecināt potenciālos klientus, gan arī piesaistīt nākamās kārtas izaugsmes finansējumu no starptautiskiem riska kapitāla tirgus spēlētājiem," uzskata Ģ.Smelters.

Tikmēr "Exponential Technologies" izpilddirektors Matiass Kaizers atzina, ka uzņēmums ir priecīgs par iespēju strādāt ar fondu, kas ir tik ciešā saiknē ar "Porsche" grupu: "Tas radīs lielisku izdevību sadarboties ar vienu no pasaulē vadošajām mašīnbūves kompānijām un tās piegāžu ķēdēs ietilpstošajiem uzņēmumiem. Tādā veidā stiprināsim savu klātbūtni industriālās ražošanas un materiālapstrādes nozarēs".

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Huawei Technologies Latvia», kas Latvijā izplata zīmola «Huawei» telekomunikācijas iekārtas, patēriņa preces un pakalpojumu risinājumus, pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 22,735 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 73,5 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, pērn SIA «Huawei Technologies Latvia» apgrozījums pieaudzis par 23% jeb 4,252 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sarukusi vairāk nekā trīs reizes.

SIA «Huawei Technologies Latvia» 2017.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas un Igaunijas telekomunikāciju operatoriem un palielināja terminālu un mobilo telefonu tirgus daļu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ieņēmumi no preču pārdošanas pagājušajā gadā veidoja 22,039 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi no telekomunikācijas pakalpojumiem bija 696 tūkstoši eiro. Uzņēmums ieņēmumus 90,9% apmērā no apgrozījuma guvis Latvijā, bet pārējos - Eiropas Savienības un citās valstīs.

Latvijas uzņēmums LightSpace Technologies atvēris tās izstrādāto 3D attēla projecēšanas tehnoloģiju demonstrācijas biroju Sanhosē, Kalifornijā.

Tas noticis pateicoties Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma un LightSpace Technologies stratēģiskā investora HansaMatrix atbalstam.

Jaunatvērtajā birojā LightSpace Technologies popularizēs Latvijā radīto tehnoloģiju, ar kuras palīdzību īpašā displejā tiek attēloti padziļināti un daudzslāņaini 3D attēli. Šāda veida displeji galvenokārt tiek izmantoti medicīnā un zinātnē.

«Janvāra nogalē uzņēmums piedalījās augsto tehnoloģiju izstādē Sanfrancisko. Izstādes gaitā vairāk nekā 30 cilvēku apmeklēja stendu ar konkrētu vēlmi pārrunāt izstrādāto tehnoloģiju izmantošanu viņu vajadzībām. Tas bija vēl viens signāls, ka interese par tehnoloģijām ir augsta un lēmums par biroja izveidošanu bijis pareizs,» uzsver LightSpace Technologies valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Vācijas automašīnu detaļu un rūpniecības produktu ražotājs "Schaeffler" trešdien paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ likvidēs 4400 darbavietas.

Uzņēmums norādīja, ka samazinās ražošanas apjomu un slēgs vairākas rūpnīcas, lai līdz 2023.gadam ietaupītu aptuveni 300 miljonus eiro gadā.

Darbavietas galvenokārt tiks likvidētas 12 vietās Vācijā, kā arī divās citās ražotnēs Eiropā.

"Schaeffler" pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 84 000 cilvēku.

Autoražošanas nozari smagi skāruši koronavīrusa ierobežošanai paredzētie pasākumi, un pēc to pakāpeniskas mīkstināšanas pieprasījums joprojām palielinās gausi, jo klienti bažījas par ekonomiskās situācijas neskaidrību.

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jaunu modulāro katlumāju Laucienes pansionātam.

Projekta pasūtītājs ir SIA Talsu Namsaimnieks un kopējās investīcijas projektā ir 624 265 eiro. Kopējā modulārās katlu iekārtas jauda ir 800 Kw. Līdztekus katlu mājai ir izbūvēta arī kurināmā – šķeldas – novietne. EcoHeat Technologies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Jaunā katlumāja ļaus Talsu Namsaimniekam būtiski samazināt enerģijas izdevumus un nodrošināt kurināmā izejvielas elastību, jo šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots, ko iespējams iegādāties no dažādiem ražotājiem brīvā tirgū par konkurences situācijā noteiktu labāko cenu.

“Mēs esam pārliecināti, ka šķeldas katlumājas ir izdevīga alternatīva Latvijas enerģētikas portfelī, jo tās spēj nodrošināt gan zemākas izmaksas, gan stiprināt enerģētisko neatkarību, jo šķelda nav jāiepērk ārvalstīs. Projektu īstenojām tikai sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas – tātad tikai pusgada laikā veicām projektēšanu, būvdarbus un pašu katlumājas moduļu ražošanu. Mūsu uzņēmumā ar saviem spēkiem tiek saražots ap 95% no visām vajadzīgajām iekārtām, kas ļauj būtiski samazināt projekta īstenošanas laiku, jo varam paralēli gan veikt būvdarbus, gan ražot iekārtu. Pati moduļu katlumājas montāža prasa tikai 2 nedēļas,” stāsta Sandis Gromovs, SIA EcoHeat Technologies valdes loceklis.

Komercializācijas reaktora paveikto nozarē vērtē pozitīvi, turklāt citas līdzīgas iniciatīvas tirgū nav

«Es augsti vērtēju Komercializācijas reaktora lomu Latvijas zinātnisko startup uzņēmumu jomā. Manuprāt, šis zinātnisko jaunuzņēmumu radīšanas un attīstības modelis Latvijā ir ļoti veiksmīgs un mums ar to ir jālepojas.

Tas, ka organizācija darbojās veiksmīgi, pierāda arī pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas zinātniskā jaunuzņēmuma veiksmes stāsts – Naco Technlogies iegāde no Schaeffler Group puses. Acīmredzami, ka tieši tas, ka Latvijā jau kopš 2009. gada darbojās Komercializācijas reaktors, veicina Latvijas zinātnes komercializāciju, un šajā jomā Latvija ir priekšā saviem Baltijas kaimiņiem,» uzskata Jekaterina Novicka, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Arī Startup Wise Guys powered by Lattelecom izpilddirektore Egita Poļanska pozitīvi vērtē, ka organizācija atbalsta tieši zinātniskos un izpētes jaunuzņēmumus. Viņa pati ir apmeklējusi vienu no Komercializācijas reaktora demo dienām, kur viņu patīkami pārsteidza projektu kvalitāte.

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" asociētais uzņēmums "LightSpace Technologies" parakstījis vienošanos par 2,25 miljonu eiro granta saņemšanu Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020", teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus Eiropas Inovāciju padomes kapitāla fonds, nodrošinot jauktu finansējumu, veiks līdz 1,7 miljonu eiro ieguldījumu "LightSpace Technologies" kapitālā, parakstot atsevišķu ieguldījuma līgumu.

"LightSpace Technologies" ar projektu "Nākamās paaudzes uzlabotās papildinātās realitātes 3D brilles medicīniskajai izglītībai, pirmsprocedūras plānošanai, intraprocesuālai vizualizācijai un pacienta rehabilitācijai" ir uzvarējis 4000 projektu konkursā "Apvārsnis 2020" Eiropas Inovāciju padomes pilotshēmas "Accelerator" programmas ietvaros, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Covid-19 ārstēšanas iniciatīvām, skaidrots paziņojumā.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra radioloģijas ārste Ilze Enģele atzīmējusi, ka "LightSpace Technologies" augmentētās realitātes 3D brilles radīs būtisku pievienoto vērtību onkoloģijas ķirurgiem, operāciju plānošanas nolūkiem ļaujot vieglāk un efektīvāk pārskatīt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses datus augstas izšķirtspējas 3D attēlos.

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jauna konteinertipa katlumāju kompleksu SIA Mārupes Siltumnīcas, kas sastāv no 2 biomasas ūdens sildāmajām katliekārtām ar katras iekārtas jaudu 0.95MW un kopējo katlumājas jaudu 1.9 MW.

Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošana notiek izmantojot vietējos, atjaunojamos energoresursus – šķeldu, kas ļaus Mārupes Siltumnīcām būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. EcoHeat Technlogies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Investīcijas katlumājā ir nedaudz vairāk par miljonu eiro un jaunais katlumāju risinājums ļaus ievērojami ietaupīt izmaksas uz energoresursiem. Piemēram, pie šī brīža cenām, ar šķeldu iespējams saražot 1 Mw h siltuma, kas izmaksā 30-35 eiro, kamēr ar dabasgāzi 1Mw h šobrīd saražot izmaksā aptuveni 55 eiro.

“Uzbūvējot šķeldas katlu māju, mēs diversificējām mūsu siltumapgādes avotus. Izmantojot apkurē šķeldu, mēs būtiski palielinām siltuma īpatsvaru, kas iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, jo jau līdz šim daļu apkures nodrošinājām ar siltumu, kas iegūts no biogāzes. Šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots ar stabilu un izmaksu ziņā izdevīgu piedāvājumu. Pāreja uz šo vietējo risinājumu papildina mūsu kā Latvijas ražotāja produkcijas ražošanas ciklu, proti, tagad mūsu dārzeņi ir ne tikai audzēti Latvijā, bet tas darīts, izmantojot no Latvijas izejvielām ražotu siltumu,” saka Maruta Kravale, SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.