Latvijas būvniecībā nepieciešami mērķi, standarts un stratēģija, pretējā gadījumā mēs turpināsim «lāpīties»
To intervijā DB saka RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Kvalitāte un drošība būvniecībā, sacīsim - pirms 10 gadiem un tagad - pieaugusi vai samazinājusies?
Vispārējam mieram, bet ne vairāk, kā vidējā klimata temperatūra, gribētos teikt, ka tā, protams, ir pieaugusi. Nav desmit gadus stāvēts uz vietas un nekas nedarīts kopumā. Ar to es domāju ne tikai drošību būvlaukumā un uzraudzību, kas šobrīd ir tēma numur viens. Ir pieaugusi kvalitāte sadarbībā starp visiem nozarē iesaistītajiem dalībniekiem. Starp būvnieku un pasūtītāju. Starp būvnieku un apakšuzņēmēju. Starp pasūtītāju un projektētāju. Starp apbūves ieceres izveidotāju un pašvaldībām. Sadarbības kvalitāte ir pieaugusi ar plus zīmi. Bet vai pietiekami? Noteikti nē.
Kādēļ?
Mēs neesam pa šiem gadiem iemācījušies noteikt prioritātes un pie tām turēties. Un to var attiecināt uz visiem, bez īpaša apvainojuma kādam. Spītīgi neuzdodam un nemeklējam atbildes uz jautājumu - kādu mēs gribētu redzēt būvniecību Latvijā? Ja mēs nedomājam kategorijās, kas ir prioritāras, bet domājam kategorijās «caurums bibliotēkas jumtā» - jeb pareizāk tas, ko kāds tā ir nosaucis, mēs nekur tālāk netiekam. Es gribu oponēt un atbildēt Laimdotas Straujumas izteiktajam, ka būvniekiem ir jāsāk domāt par savu uzņēmumu prestižu. Piekrītu gan, ka par reputāciju ir jādomā pastāvīgi. Kā nozares dalībnieki 23 gadus, mūsu uzņēmums, par to domājam ļoti rūpīgi un katru dienu. Savukārt šodienas situācijā vajag sākt skatīties un saukt lietas savos vārdos, tā nav tikai un vienīgi būvnieku jeb būvkompāniju atbildība pret vai par nozari. Mēs no savas puses uzņemamies atbildību pret valsti, un šobrīd ir pēdējais laiks, kad valsts pārvaldei jāuzņemas atbildība par nozari, tai skaitā arī attiecībā pret būvniekiem. Kamēr nebūs politiskās gribas, kamēr nebūs sakārtoti problēmu cēloņi, mēs nemitīgi cīnīsimies ar sekām, mēs nevarēsim runāt par būvniecības nozares kvalitāti jeb sakārtotību. Tas, ar ko mēs visos līmeņos nodarbojamies, ir ielāpu likšana. Mums nav kopējas nozares plānošanas, esam piedzīvojuši decentralizācijas fiasko. Tai pašā laikā, mēs skaidri zinām, ka viena darbavieta būvniecībā dod piecas darbavietas citās nozarēs. Valsts, pašvaldību, uzņēmēju interešu realizācija, ģimenes labklājība, apkārtējās vides labiekārtošana, bija un būs saistītas ar savstarpējo sadarbību – Būvniecībā. Kāds plāns? Nav plāna, esam, kur esam, un turpinām «lāpīties»!
Lūzuma brīdis būvniecības nozarei ir Maksimas traģēdija. Vai tas, kas ir izdarīts nozares regulējumā pēc tās, ir pietiekami?
Teikt, ka tā ir traģēdija, nozīmē nepateikt neko. Tas ir noticis un to vairs nevar atgriezt. Šo jautājumu man ir ļoti grūti komentēt, jo pēc tā vienmēr gribas ieturēt klusuma brīdi. Tās ir sekas. Nav tā, ka vainīgs viens cilvēks vai viena liktenīga rīcība. Zolitūdē notikušā traģēdijā ir vairāku rīcību un problēmu sekas. Ar likuma pieņemšanu nekas nozarē nesakārtosies. Administratīvais akts nesakārto nozari.
Vai tas joprojām ir signāls tam, kur atrodas būvniecības nozare?
Atbilde ir jā, protams, ka jā. Mums ir nozare, kurā nav striktas vertikālas pārvaldības ar no tā izrietošu atbildību. Mums ir absolūti horizontāla, izšķīdināta nozares pārraudzība, tieši tāpat ir ar iepirkumiem.
Vai Būvniecības kontroles biroja izveidošana risina būvniecības kvalitāti?
Es ceru. Mēs daudzi ceram, ka šī institūcija dos pozitīvu rezultātu. Bet atkārtoju, pie nosacījuma, ja būs politiskā griba un politiskais atbalsts, ja būs izstrādāti būvniecības nozares attīstības mērķi un ilgtermiņa stratēģija. Citādi mēs atkal skatīsimies no gadījuma uz gadījumu, no projekta uz projektu. Būvniecības kontroles biroja uzdevums nebūtu tikai kontrolēt, bet aktīvi ietaisīties būvniecības procesa regulējumā, būt aktīviem birokrātijas mazināšana. Būt spējīgiem uzturēt būvniecības pārraudzību atbilstoši jau šobrīd eiro zonā vispār pieņemtajam. Par piemēru, pēc iespējas ātrāk sagatavoties un palīdzēt ieviest Latvijā Būvniecības informatīvo modeli, līdz ar to tuvināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju Eiropas pieņemtajiem standartiem. Birojam būs daudz darba, un tiešam gribas vēlēt izturību.
Visu interviju Saukāns: esam piedzīvojuši decentralizācijas fiasko lasiet 23. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
