Par to, ka Krievijas embargo Latvijas pārtikas pārstrādes rūpniecībai ir kā mēris nav šaubu. Un, runājot līdzībās, mēra pārdzīvošanai ir nepieciešama gan stipra imūnsistēma, gan efektīva medicīna, gan rehabilitācija un gribasspēks izdzīvot.
Pirmais novērojums, mūsu politiķu un iestāžu vadītāju komentārus analizējot ir skaidrs, ka tiek piedāvāta rehabilitācija kā nodokļu atlaides un īstermiņa pretsāpju līdzekļi, kā pirksim Latvijas preci un ātras mārketinga kampaņas. Diemžēl netiek domāts par imūnsistēmas stiprināšanu un efektīvu medicīnu.
Otrs novērojums, ka Latvijai trūkst profesionālu ārstu - ekonomistu, kas spētu izveidot atveseļošanās plānu pacientiem - kas spētu stratēģiski redzēt pārtikas nozares attīstību, orientētos starptautiskos tirgos, un, sekojot ārējo tirgu pieprasījumam un tendencēm, salāgotu to ar vietējā tirgus iespējām, un strādātu ne tikai uguns dzēšanas režīmā, bet gan stiprinātu nozares imūnsistēmu ilgtermiņā.
Es nepretendēju uz profesionāla ārsta pozīciju, bet pēc desmit gadiem, strādājot ar pārtikas eksportētājiem, varu kā ģimenes ārsts dot savu redzējumu, kā var efektīvi palīdzēt nozarei un uzņēmumiem.
Pirmkārt, katram uzņēmumam jeb pacientam ir jāpieiet individuāli. Lai gan pārtikas rūpniecības sektors ir liels, kopumā mūsu ražotāju nav skaitāmi simtos, bet gan pāris desmitos, un to vajadzības un iespējas ir iespējams apzināt un kategorizēt, izstrādājot katram uzņēmumam atveseļošanās plānu.
Otrkārt, uzņēmumi ir jāsadala divās kategorijās, proti, pēc uzņēmuma un tā produkcijas gatavības eksportēt uz Rietumeiropu. Piemēram, gaļas konservi ir produkcija, ko visdrīzāk Rietumu patērētājs iegādātos savam mājdzīvniekam nevis sev pašam, taču citos tirgos kā piemēram NVS valstīs tūristu brokastis joprojām ir cieņā.
Rietumeiropa, protams, ir interesants tirgus ar augstu maksātspēju, bet tai pat laikā, lai nopietni šajā tirgū piedalītos ir nepieciešami apjomi, piemērots produkts tā tirgus gaumei un proukcijas sertifikācija. Attiecīgi uzņēmumiem, kuru produkcija nav piemērota Rietumvalstu tirgum, ir jāpalīdz ar Austrumeiropas un NVS tirgu apgūšanu, kā arī palīdzēt veidot pārdošanas kanālus valstīs, kurās pārtikas patērētājs neprasa izcilu kvalitāti, iepakojumu, sertifikāciju un mārketinga budžetu, kā to dara Rietumeiropā.
Treškārt izstrādāt plānu ar konkrētām darbībām, kā nozarei palīdzēt ārējos tirgos, ietverot gan
1) proaktīvu tirgu iekarošanas stratēģiju ar pārdošanas atbalsta aktivitātēm,
2) sertifikācijas atbalstu, jo lai pārdotu mazumtirdzniecības ķēdēs Rietumeiropā ir nepieciešamība pēc produkcijas sertifikācijas pēc BRC, IFS vai ISO 22 000 standardiem.
3) Kā arī atbalstot uzņēmumu pārspecializāciju un produkcijas pielāgošanu, lai uzņēmumi spētu pielāgot savu produkciju tirgus pieprasījumam. Proti, ja ārējā tirgū ir pieprasījums pēc vārītas desas nevis pusžāvētas, tad tikai, pārmainot tehnoloģijas un apgūstot jaunas zināšanas, uzņēmums spēs atbildēt uz šo pieprasījumu.
Viennozīmīgi Krievijas embargo ir sāpīgi pārikas pārstrādes industrijai, taču to pārdzīvojot mūsu pārtikas sektors būs konkurētspējīgāks.
Līdzīgā situācijā bija Moldovas vīna industrija 2006. gadā, kad Krievija aizliedza Moldovas vīnu importu. Līdz 2007.gadam Moldova pārdeva lētus, zemas kvalitātes, bez zīmolu vīnus, ko Krievija ar prieku patērēja, un eksports uz Krieviju vīna industrijai sastādīja 95%. Pēc vīnu embargo, Moldovas vīnu industrija izgāja cauri pārorientācijai, kuras rezultātā daudzi uzņēmumi bankrotēja, taču tie, kas izdzīvoja, ir radījuši kvalitatīvāku produkciju, savus zīmolus un diversificējuši tirgus. Šī gada Krievijas sankcijas, Moldovas vīnu industriju skars, bet vairs ne tik sāpīgi, un industrija ir atzinusi, ka kopumā Krievijas embargo ir bijis pozitīvs rezutāts.
Protams, ka individuāli cilvēkiem, kas zaudē darbu un uzņēmumiem tuvākais gads nebūs patīkams, taču industrijai kopumā, tas būs veselīgs. Cerams vien, ka ārstēšanās process būs ne tikai pašārstēšanās ceļā, bet gan mums būs speciālisti, kas spēs iedziļināties katra pacienta vajadzībās un izrakstīt efektīvu ārstēšanās kursu.