Komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējs Colliers Baltic, pārstāv Lidl Latvija tā stratēģiskajā paplašināšanā Latvijā, meklējot investorus diviem topošajiem veikaliem.

Viens no šiem topošajiem veikaliem atradīsies stratēģiskā lokācijā Rīgā, bet otrs reģionālā Latvijas pilsētā. Abi veikali jau ir būvniecības procesā un pieejami iegādei, papildus tam blakus Rīgas objektam būs iespējams iegādāties arī zemi ar attīstības potenciālu.

Abi īpašumi tiks nodrošināti ar neizbeidzamiem ilgtermiņa nomas līgumiem ar Lidl Latvija.

Lidl Eiropā un ASV ir vairāk nekā 12 200 veikalu. 2022. gadā Lidl Latvija ierindojās Latvijas pārtikas preču mazumtirgotāju trijniekā pēc apgrozījuma. Latvijā Lidl šobrīd pārvalda 27 veikalus.

“Lai gan mēs sagaidām ievērojamu Baltijas investoru un attīstītāju interesi, pateicoties veikalu stratēģiskajai atrašanās vietai, apvienojot Lidl zīmola spēku un iespaidīgo sniegumu reģionā, mūsu meklēšana sniedzas pāri Baltijas robežai un investoriem, kas jau atrodas reģionā, meklējot potenciālos partnerus mūsu klientam,” stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers Baltic Investīciju nodaļas vadītāja un partnere.

Lietuvā mazumtirgotāja "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētāja amatā septembrī darbu sāks Macejs Urbaņskis, kurš kopš 2022.gada ir arī SIA "Lidl Latvija" un Igaunijas "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs, informē uzņēmumā.

Urbaņskis darbu "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētāja amatā sāks 1.septembrī.

Pašreizējais "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētājs Armando Lopess pārcelsies uz Franciju, lai septembrī ieņemtu Francijas "Lidl" finanšu direktora un Administrācijas nodaļas vadītāja amatu.

"Lidl Latvija" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.marta līdz 2023.gada 28.februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro. Jaunākie finanšu dati vēl nav publiskoti.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā, “Lidl” sāk jauna veikala ēkas būvdarbus kvartālā starp Augusta Deglava, Lapsu un Nīcgales ielām.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājuši “DUAL arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “Anzāģe”. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals Lapsu ielā 6 savas durvis vērs šī gada beigās.

Kopējais Lapsu ielas “Lidl” veikalā investēto līdzekļu apjoms un precīzais atklāšanas laiks tiks paziņoti vēlāk.

“Lidl” kā daļa no Nekarzulmā (Vācijā) bāzētās “Schwarz Group” ir viens no lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar vairāk nekā 12 200 veikaliem un 220 loģistikas centriem “Lidl” pašlaik strādā 31 valstī, kā arī ir pārstāvēts Āzijā.

SIA “Lidl Latvija” izveidots 2018. gada februārī un savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021. gada 7. oktobrī. Šobrīd “Lidl Latvija” ir jau 26 veikali 12 Latvijas pilsētās.

Savas pirmās pašapkalpošanās kases Latvijā ir atklājis “Lidl” veikalā Rīgā, Lubānas ielā, informē uzņēmums.

Izveidotajā pašapkalpošanās kasu zonā ir uzstādītas 10 pašapkalpošanās kases.

Tuvāko mēnešu laikā pašapkalpošanās kases pakāpeniski tiks uzstādītas un sāks darboties pilnīgi visos “Lidl” veikalos Latvijā. Plānots, ka vidēji katrā veikalā būs no 6 līdz 10 pašapkalpošanās kasēm. Veikalos joprojām strādās tradicionālās kases tiem klientiem, kas vēlas, lai viņus apkalpo.

Kopējās “Lidl” investīcijas pašapkalpošanās kasu ieviešanā Latvijā varētu sasniegt 2 miljonus eiro.

Pieaugot norēķiniem ar bankas kartēm un mainoties iedzīvotāju paradumiem, pašapkalpošanās kases ir pašsaprotams nākamais solis “Lidl” veikalos. Kā stāsta “Lidl Latvija” pārstāve Zane Neļķe: “Sekojot savam vienkāršas un ērtas iepirkšanās konceptam, mēs sākam ieviest pašapkalpošanās kases Latvijā. Lubānas ielas veikals mums ir pirmais šajā projektā, kas nākamo mēnešu laikā aptvers visus Latvijas “Lidl” veikalus. Kā jau vienmēr, “Lidl” būs nedaudz atšķirīgs, lūdzot saviem klientiem vispirms noskenēt iepirkumu čeku, lai izietu no pašapkalpošanās kasu zonas,” atklāj Z. Neļķe.

Pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās šā gada 28.februārī, mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" Igaunijā guva 136,6 miljonu eiro ieņēmumus, taču šo periodu noslēdza ar 28,4 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma "Lidl Eesti" gada pārskats.

Zaudējumus radīja investīcijas un ar tām saistītie procesi. Uzņēmums plāno segt zaudējumus, izmantojot nākamo gadu peļņu, norādīts pārskatā.

Kopumā kopš 2016.gada "Lidl" Igaunijā ilgtermiņa aktīvos ieguldījis 111,1 miljonu eiro. Pēdējā finanšu gadā uzņēmums investējis 25,1 miljonu eiro. Lai finansētu 2022.gada investīcijas, "Lidl Eesti" īpašnieks Vācijas "CE-Beteiligungs-GmbH" palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 40 miljoniem eiro.

Pagājušajā finanšu gadā "Lidl Eesti" bija vidēji 740 darbinieki, un izmaksas algām sasniedza aptuveni 15,3 miljonus eiro.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz savu pamatdarbību mazumtirdzniecībā un turpināt paplašināšanās pasākumus. Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma cenu pozicionējums zemo cenu segmentā ļauj tam piesaistīt ilgtermiņa klientus.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Mazumtirdzniecības kompānija "Lidl Lietuva" atklājusi savu otro loģistikas centru Lietuvā, investējot 100 miljonus eiro.

Apmēram 64 000 kvadrātmetru plašais komplekss atrodas Lentvaros pie Viļņas-Traķu autoceļa. "Lidl Lietuva" informēja, ka jaunajā loģistikas centrā radītas vairāk nekā 200 darbavietu.

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite pauda cerību, ka "Lidl" paplašināšanās Lietuvā mudinās citas Vācijas kompānijas sākt darbību valstī.

"Vācija arvien vairāk apliecina sevi kā Lietuvas stratēģisku ekonomisko un politisko partneri. Ceram, ka "Lidl" panākumi Lietuvā mudinās arī citus Vācijas uzņēmumus investēt šeit," viņa teica.

"Lidl Lietuva" savu pirmo loģistikas centru Kauņas rajonā atklāja 2016.gadā, tā celtniecībā investējot 38 miljonus eiro. Šobrīd ķēde pārvalda 72 veikalus 27 Lietuvas pilsētās un tajā strādā 2800 cilvēku.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, janvāra vidū Siguldā, Vidzemes šosejā tiks atklāts jaunākais starptautiskā mazumtirgotāja "Lidl" veikals Latvijā.

Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumā celtā "Lidl" veikala ēka ir vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās "Lidl" ēkās tiek izmantota vienīgi 100% Latvijā ražota "zaļā elektrība".

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi. Kopējo jaunajā Siguldas veikalā veikto investīciju apjomu "Lidl" paziņos 18.janvārī, veikala atklāšanas dienā.

Bauskas novada pašvaldība ir izsniegusi būvatļaujas "Lidl Latvija" veikala celšanai Zaļajā ielā 5, aģentūru, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Paralēli ar uzņēmumu tiek slēgta vienošanās par publiskās infrastruktūras izbūvi - veikala ēkas būvniecības iecere iekļauj arī piebraucamo ceļu pieslēgumus Zaļajai, Upmalas un Vītolu ielai.

Kā klāsta pašvaldība, tiks nomainīti ceļa apzīmējumi, ierīkoti luksofori, gājēju pārejas, paplašināta Vītolu iela un veikti citi darbi. Infrastruktūra tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai.

Bauskas novada pašvaldības būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, skaidro pašvaldībā. Izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumu, izpildes procesā jāsaņem visi tehniskie noteikumi un atļaujas - tai skaitā arī no pašvaldības.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” plāno investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro jauna, moderna būvmateriālu veikala būvniecībā Rīgā, Brīvības gatvē.

Jaunā veikala “Kurši Brīvība” būvniecība tiks uzsākta šī gada beigās un, līdz ar būvniecības projekta īstenošanu, Brīvības gatves kvartāls no Dzērbenes līdz Krustbaznīcas ielai piedzīvos pārvērtības, lai 2025. gadā tiktu atklāts “Kurši” veikals ar kopējo platību 5500m2.

Veikala projektēšanas gaitā īpaša vērība pievērsta ceļu inženiertehniskajiem risinājumiem, lai veikalam būtu ērta piebraukšana, auto novietošana, turklāt liela apjoma vai lielgabarīta preču pircējiem būs īpaši paredzēta “Drive in” zona. Tāpat, īstenojot “Zaļā kursa” mērķus, sadarbībā ar “Elektrum” pie veikala plānots uzstādīt 6 elektroauto uzlādes stacijas.

“Kurši” veikals Brīvības gatvē ir pirmais no “Kuršu“ veikalu tīkla, kurš tika atvērts 2000. gada 8. jūlijā vecās rūpnīcas “Progress” telpās.

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot aprites ekonomikas veikalu tīkla Banknote attīstību un stiprinot klātbūtni reģionos, Daugavpilī un Rēzeknē ir atvēris Banknote XL koncepta veikalus, paplašinot iepriekšējās tirdzniecības telpas un tur pieejamo preču klāstu.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir stabili augsts pieprasījums pēc Banknote pakalpojumiem klātienē.

"Pēdējos gadus DelfinGroup aktīvi pilnveido un attīsta Banknote filiāļu tīklu, investējot veikalu pārveidē un piedāvājot jaunus aprites ekonomikas koncepta veikalus visā Latvijā. Šī iniciatīva ir būtiska mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļa, nodrošinot modernus tirdzniecības un finanšu pakalpojumu centrus. Tikmēr līdz ar augsto pieprasījumu redzam, ka atsevišķās vietās ir lietderīgi paplašināt tirdzniecības telpas, tā piemēram, atklājot Banknote XL veikalus, kur vienuviet pieejams būtiski plašāks preču klāsts. Šobrīd Latvijā ir trīs šāda koncepta veikali – Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,” informē D. Ādmīdiņš.

Foto: dinozoo.lv

Iespēja iepirkties tiešsaistē ir būtiski atvieglojusi mūsu ikdienu, un zoo preču nozare nav izņēmums. Plašais preču klāsts, konkurētspējīgas cenas un nesteidzīgā iepirkšanās pieredze ir galvenie iemesli, kāpēc mājdzīvnieku saimnieki arvien biežāk izvēlas nepieciešamās zoo preces saviem mīluļiem iegādāties internetā.

Arī uzņēmums Dino Zoo jau kopš 2018. gada saviem pircējiem nodrošina ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi dinozoo.lv tiešsaistes veikalā. Kāpēc zoo preču iegādei izvēlēties tieši dinozoo.lv, stāsta Dino Zoo E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova!

Mūsdienīga un ērta iepirkšanās pieredze

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.