Jau otro gadu pēc kārtas festivāls Baltic Beach Party, kas aizvadītajā vasarā nosvinēja 10 gadu jubileju, izvirzīts UK Festival Awards nominācijā Labākais ārvalstu festivāls.

Tāpat kā pērn, arī šogad balsojums, kura rezultātā noteiks labākos visdažādākajās nominācijās, norisināsies divās kārtās. Jau šobrīd notiek balsojums par visiem nominētajiem festivāliem (kategorijā Labākais ārvalstu festivāls nominēti apmēram 130 festivāli), kam sekos divu nedēļu finālbalsojums par pašiem labākajiem katrā nominācijā. Uzvarētājus paziņos un suminās īpašā ceremonijā, kas 18.novembrī norisināsies Londonā.

Arī 2009.gadā Baltic Beach Party bija nominēts UK Festival Awards balvai un kategorijā Labākais ārvalstu festivāls, iekļuva finālā, kā arī piedalījās UK Festival Awards rīkotajā konferencē un apbalvošanas ceremonijā, kas norisinājās Londonā, O2 arēnā.

23. un 24. jūlijā Liepājā viens no populārākajiem Latvijas festivāliem Baltic Beach Party svinēs desmito gadadienu.

«Tāpat kā visus gadus, arī šogad Baltic Beach Party nesola Glastonberijas festivāla līmeņa saturu vai Rock am Ring mērogu, taču pavisam noteikti Baltic Beach Party apsola, ka tieši 23. un 24. jūlijs būs divas īstākās dienas un naktis šajā vasarā, lai aizmirstu ikdienu,» 10 gadu svinības ieskicē viens no festivāla rīkotājiem Raivo Mediņš.

DB jau rakstīja, ka britu izdevums The Guardian novērtējis BBP kā vienu no TOP10 vietām pasaulē, kur baudīt pludmales ballīti. 2009.gadā festivālu nominēja balvai UK Festival Awards, bet šogad European Festival Awards. Festivālu ik gadus apmeklē ap 50 tūkstošiem cilvēku.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Vairāki tirgotāji, kuri iegādājušies dārgas tirdzniecības atļaujas Liepājas pludmalē notiekošajā Baltic Beach Party, ir neapmierināti ar pasākuma nelielo apmeklētāju skaitu tā pirmajā dienā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

22.jūlijā skatītāju pieplūdums bijis niecīgs, tāpēc tirgotājiem šī diena nesusi zaudējumus, informē medijs.

«Tās ir pilnīgas muļķības, ka pirmajā dienā festivāls bija mazapmeklēts. Man nav precīzu skaitļu, cik daudz apmeklētāju bija, bet zinu, ka tie bija vairāki tūkstoši, kādi četri pieci noteikti,» apgalvojis Baltic Beach Party pārstāvis.

Laikraksts atgādina, ka brāļi Raivo un Mareks Mediņi pieņēmuši lēmumu nākamgad Baltic Beach Party Liepājā nerīkot, jo neesot pietiekami liela pašvaldības atbalsta.

25. maijā sāksies biļešu tirdzniecība uz jubilejas - desmito pludmales festivālu Liepājā Baltic Beach Party.

Par to informē festivāla organizatori - brāļi Raivo un Mareks Mediņi. Informācijau par biļešu cenām organizatori sola tuvākajās dienās. Baltic Beach Party šogad norisināsies trīs dienas – no 22. līdz 24. jūlijam. Kā viens no pamanāmākajiem un spilgtākajiem jaunumiem tiek plānots projekts Liepājas Dzintara zelta mirkļi. Tā būs īpaša programma, kura tiek veidota, lai Baltic Beach Party desmit gadu jubilejas reizē atzīmētu un atsauktu atmiņā Latvijas festivālu vectētiņa nozīmi festivālu kultūrā. Par kārtīgu ziemeļu roku parūpēsies vairākkārtēji Somijas mūzikas balvas ieguvēji, vairāku platīna un zelta disku īpašnieki The Rasmus. Uz Liepāju pošas arī afrikāņi no Norvēģijas Madcon, Krievijas rokmūziku pārstāvēs melodiskie rokeri no Maskavas Zvery. Solīta arī šovgrupa no Rumānijas Sistem, Nigērijas Tuklan, Skip the Use no Francijas, tradicionālie Audiosmog un citas grupas. Par desmitgades īpašo grupu aicināti Reigani.

Liepājā 22. un 23. jūlijā varētu notikt jauns mūzikas festivāls Summer Sound Liepāja 2011.

Festivāla producēšanai plānots dibināt jaunu uzņēmumu, preses konferencē Liepājā pavēstīja viens no organizatoriem Uldis Akselrods. Festivāls varētu notikt kā Jūrmalas parkā, tā pludmales teritorijā. Iecerēts, ka dalībnieki festivālā būs gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Festivāla mērķis esot, lai Summer Sound kļūtu par lielāko festivālu pasaulē, tomēr tas būšot pilnīgi atšķirīgs no festivāla Baltic Beach Party. Db.lv jau vēstīja, ka doma par pašam sava mūzikas festivāla rīkošanu U. Akselrodam bijusi jau vairākus gadus, un tagad, kad Baltic Beach Party rīkotāji paziņojuši, ka nākamgad festivāla Liepājā nebūs, Uldis Akselrods nolēmis, ka ir īstais laiks aizņemt brīvo nišu.

Jau tuvākajā laikā festivāla LMT Summer Sound rīkotājai SIA Summer Sound festivāls mainīsies dalībnieku skaits, jo tiks piesaistīti jauni investori.

Tā db.lv apgalvoja organizatoru pārstāvis, SIA Summer Sound festivāls daļu turētājs Uldis Akselrods. Šogad kapitālsabiedrības daļas no U.Akselroda iegādājās ierakstu kompānijas I love you Record pārstāvis Uldis Pabērzis, kurš šā gada jūnijā kļuva par SIA Summer Sound festivāls un tā meitasuzņēmuma SIA Summer Sound Production valdes priekšsēdētāju. Tā kā festivāls aizvadīts veiksmīgi, risinoties pozitīvas sarunas par papildu investoru piesaisti.

Saskaņā ar Lursoft pieejamo informāciju SIA Summer Sound Production īpašniece ir SIA Summer Sound festivāls. Savukārt šī firma pieder Uldim Akselrodam (26,65%) un Uldim Pabērzim (73,35%)

Festivāls Baltic Beach Party šogad Liepājā notiks pēdējo reizi. Iespējams, turpmāk tas varētu notikt citā pilsētā vai pat citā valstī.

Tā preses konferencē informēja festivāla rīkotāji. «Tas ir smags lēmums un nav radies vienā naktī,» preses konferencē norādīja viens no festivāla dibinātājiem un organizatoriem Raivo Mediņš. Lēmuma pamatā nav finansiālas grūtības vai organizatoriskas neveiksmes - gluži otrādi - festivāls esot sasniedzis daudz plašākus apmērus, nekā jebkād tā dibinātāji cerējuši. Tomēr pašvaldība neatbalsta festivālu tādā mērā, kā vēlētos tā rīkotāji. «Ja nav pleca sajūtas no galvenā partnera - pašvaldības puses, tad tā ir pārāk liela nauda, pārāk liela atbildība,» norādīja festivāla organizatoru pārstāvis Mareks Mediņš.

ZZ Baltic Beach Party festivāla rīkotāji nolēmuši paaugstināt tirdzniecībā esošo biļešu cenu.

No 6.jūlija divu dienu biļete uz festivālu līdzšinējo 16 latu vietā maksās 18 latus. Festivāla dienās biļetes kļūs vēl dārgākas, norāda rīkotāji. Atlaides no biļešu cenām esot pieejamas tikai tiem apmeklētājiem, kuri izmanto festivāla sponsoru produkciju - Zelta zivtiņu un Zelta alu.

Festivāla organizatori brīdina, ka, iegādājoties biļetes ārpus to oficiālajām tirdzniecības vietām, biļete var būt viltota. Rīkotāji ieviesuši jaunus drošības pasākumus – svītrkoda un aproču skenerus.

Mūzikas festivāls ZZ Baltic Beach Party šogad svin 10 gadu jubileju un pirmo reizi notiks trīs dienas un trīs naktis – no 22. līdz 24. jūlijam Liepājā. Uz galvenās un vēl 7 skatuvēm uzstāsies gan pašmāju mūziķi, kuru pilnu sarakstu sola izziņot 2.jūlijā, gan īpašie viesi no dažādām valstīm – Reigani (Igaunija), The Rasmus (Somija), Madcon (Norvēģija), Skip the Use (Francija), ATB (Vācija), Zveri (Krievija) un citas grupas.

8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla Baltic Beach Party rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā Baltic Beach Party, vēsta portāls.

8. septembrī 46 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizsaukts jaunākais no brāļiem Mareks. Atvadīšanās no M. Mediņa notiks 18. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijā.

LASI VĒL:

Papildināts - Latvijas 1. rokkafejnīcai Liepājā pienācis gals; vaino ekonomisko situāciju

Latvijā joprojām netrūkst viesu prestižos restorānos, kur pamatēdiena cena rakstāma ar diviem cipariem.

Izejvielu dārdzība, restorāna labā slava, atrašanās vieta un šefpavāra vārds – tas viss veidojot ēdiena cenu, kas Rietumu tūristiem gan neizraisa nekādu izbrīnu. Veicot ceļojumu restorānu piedāvājumu pasaulē, atklājas, ka ne visi stereotipi atbilst patiesībai, raksta Diena.

Pirmajā trijniekā pēc dārdzības ierindojas Jūrmalas restorāni ar ekskluzīvām jūras veltēm – gambām, kas ir īpašas garneles, omāra asti un krabju kājām. Baltic Beach Hotel restorānā Caviar Club pieprasījums pēc svaigajām un visai dārgajām jūras veltēm esot stabils. «Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Vācijas piegādātājiem, nav nekādu problēmu ar šo produktu pieejamību. Izcilas kvalitātes jūras veltes saņemam regulāri. Cenas vērtējam kā vidējas, salīdzinot ar citiem pasaules un Eiropas restorāniem,» lakoniska ir viesnīcas Mārketinga daļas vadītāja Zane Šteinberga. Dārgo ēdienu sarakstā bieži iekļūst arī medījuma gaļa. «Brieža fileja, ko izmantojam, ir mīkstākā, maigākā un dārgākā. Cenšamies izmantot vietējo gaļu, bet ir nācies pirkt arī no ārzemēm,» stāsta restorāna Otto Schwarz vadītāja Sintija Tropa. Brieža sedla cena pēdējā laikā ir samazinājusies no 28 uz 24 Ls par porciju.

Liepājas dome uzaicinājusi nākamajā nedēļā uz pārrunām Liepājas festivāla Baltic Beach party (BBP) organizatorus - brāļus Raivo un Mareku Mediņus.

Par to informē Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Tikšanās noorganizēta saistībā ar publiski izskanējušo brāļu Mediņu apgalvojumu, ka BBP šogad Liepājā notiek pēdējo gadu, jo tā organizēšanai nav pietiekama pašvaldības atbalsta. «Pašvaldība festivālu Baltic Beach party ik gadu iespēju robežās ir atbalstījusi gan finansiāli, gan praktiski un citādā veidā. Ir sniegts arī atbalsts, kuru finansiālā izteiksmē nevar aprēķināt,» apgalvo U. Sesks.

DB jau rakstīja, ka festivāla organizatori paziņoja, ka meklēs citu pašvaldību, ar ko turpmāk sadarboties, jo nolēmuši festivālu Liepājā vairs nākamgad nerīkot.

Liepājas uzņēmējs Uldis Akselrods gatavojas Liepājā nākamajā vasarā rīkot mūzikas festivālu.

Doma par pašam sava mūzikas festivāla rīkošanu bijusi jau vairākus gadus, un tagad, kad Baltic Beach Party rīkotāji paziņojuši, ka nākamgad festivāla Liepājā nebūs, Uldis Akselrods nolēmis, ka ir īstais laiks aizņemt brīvo nišu. 29. septembrī uzņēmējs Liepājas pilsētas kultūras pārvaldē rīko preses konferenci, lai izklāstītu savu ideju. Līdz tam viņš nolēmis saglabāt intrigu - cik vērienīgs un kāda rakstura būs jaunais mūzikas sarīkojums Liepājā.

Db.lv jau rakstīja, ka festivāls Baltic Beach Party šogad Liepājā notika pēdējo reizi. Iespējams, turpmāk tas varētu notikt citā pilsētā vai pat citā valstī, paziņoja tā rīkotāji Raivo un Mareks Mediņi, kā iemeslu nosaucot pašvaldības neieinteresētību.

Jūrmalas viesnīcā Baltic Beach Hotel atklāta «tirdzniecības galerija», kurā atrodami divdesmit tirgotāji, informē viesnīcas pārstāvji.

Tādējādi viesnīcā tiek tirgoti vietējo un pasaulē zināmu zīmolu apģērbi, apavi, aksesuāri, suvenīri, juvelierizstrādājumi, mākslas darbi, sadzīves un interjera lietas. Baltic Beach Hotel galerijā atrodamas šādas tirdzniecības vietas jeb saloni - Koshakova, Paola Frani, LaSka Lingery, Deha, Everele, Mondo, Dekadence Lounge, Fashion Optika, Stile Vero, Zepter, Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca un citi.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tirdzniecības galerija atklāta, sākoties aktīvajai tūrisma sezinai, savukārt vairāki saloni darbojas viesnīcā jau vairākus gadus.

Seriālu par kūrorta dzīves kārdinājumiem ar Latvijas izklaides biznesa zvaigžņu dalību filmē vietējā kino kompānija Forma Pro Films. Seriāla scenāriju ir sagatavojuši vairāki autori, tostarp slavenais rakstnieks Sergejs Ustinovs. Visu sēriju sižets norisinās Baltic Beach Hotel teritorijā, kur strādā četri galvenie varoņi – apsargs, bārmenis, administratore un istabene.

Filmēšana notiek scripted reality formātā, attēlojot ikdienas dzīves situācijas, kuras varētu notikt ar ikvienu. Žanra īpatnība slēpjas tajā, ka filmēšanā piedalās parasti cilvēki, nevis profesionāli aktieri.

Aktieru ampluā sevi ir izmēģinājuši radio vadītāji Stass Florencevs un Natālija Oļesika, televīzijas vadītāja Anna Lieckalniņa, fotogrāfs Māris Morkāns, kā arī Forma Pro Films producenti Igors Pronins un Svetlana Ivaņņikova. Viesu zvaigznes statusā filmējusies dziedātāja Svetlana Surganova. Romāns Aronsons ir vienīgais profesionālais aktieris, kurš spēlē vienu no vadošajām lomām.

Viesi, kuri šobrīd atpūšas Baltic Beach Hotel, ar interesi vēro filmēšanas procesu, skaidro viesnīcā. Daži pat labprāt piedaloties masu skatos.

Rekordlielā ātrumā izpirktas pirmās 1000 divu dienu Baltic Beach Party biļetes, kuras tika piedāvātas par 10 latiem.

Lai gan atšķirība starp pagājušo gadu ir minimāla, turklāt pilnīgi precīzi nav iespējams piefiksēt to mirkli, kad 1000 ir pārdots, tomēr ziņa par to, ka īpašās biļetes beigušās šogad pienāca par aptuveni minūti ātrāk – 9 minūtes pēc tirdzniecības sākuma, informē organizatori. Liepājā, pie Latvijas 1.rokkafejnīcas, pirmie cilvēki, lai ieņemtu vietu rindā, sāka pulcēties jau pulksten piecos no rīta. Biļešu gaidīšana Liepājā jau kļuvusi par sava veida vienu no festivāla tradīcijām.

Arī otrais tūkstotis biļešu uz piektdienu un sestdienu, kas bija pieejams par 12 latiem, tika pārdots ļoti ātri. Biļešu Paradīzes kasēs visā Latvijā pieejamas gan divu dienu biļetes (piektdiena un sestdiena), kas maksā 16 latus, gan ceturtdienas biļetes, kuru cena šobrīd ir 5 lati, un līdz festivālam tās būs pieejamas atsevišķi. Arī piektdienas vai sestdienas biļeti var iegādāties atsevišķi, šādā gadījumā tā maksā 10 latus.

15. martā sāksies biļešu tirdzniecība uz mūzikas festivālu Summer Sound Liepāja 2011, kas notiks 22. un 23. jūlijā.

Festivāls ir jauna iniciatīva, kuras mērķis ir veidot kvalitatīvu un starptautisku mūzikas sarīkojumu dažāda vecuma mūzikas baudītājiem, norāda festivāla rīkotāji.

15. martā tikšot izziņoti arī festivāla pirmās dienas galvenie mākslinieki, bet jau šobrīd zināms, ka festivāla dienās uz skatuves kāps vairāk nekā 50 dažādus grupu. No 15. marta savu darbību sāks arī oficiālā festivāla mājas lapa summersound.lv, kur būs iespēja sekot līdzi jaunākajai informācijai.

Db.lv jau rakstīja, ka Summer Sound Liepāja 2011 rīko uzņēmējs Uldis Akselrods, kurš savu ieceri sāka realizēt pēc tam, kad Baltic Beach Party rīkotāji paziņoja par savu lēmumu Pludmales festivālu Liepājā vairs nerīkot. Festivālā viņš sola aicināt piedalīties gan jau zināmus mūziķus, gan jaunās grupas, gan arī pazīstamus ārzemju mūziķus.

Liepājā nodibināta jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību Summer Sound Productions. Tās vienīgais valdes loceklis ir Uldis Akselrods, kurš 2011. gada vasarā gatavojas organizēt jaunu mūzikas festivālu Liepājas pludmalē.

Jaunā uzņēmuma parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, apmaksātais pamatkapitāls -1000 Ls, liecina sludinājums Latvijas Vēstnesī. Db.lv jau rakstīja, ka Liepājā 22. un 23. jūlijā varētu notikt jauns mūzikas festivāls Summer Sound Liepāja 2011.

Festivāls varētu notikt kā Jūrmalas parkā, tā pludmales teritorijā. Iecerēts, ka dalībnieki festivālā būs gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Festivāla mērķis esot kļūt par lielāko festivālu pasaulē, tomēr tas būšot pilnīgi atšķirīgs no festivāla Baltic Beach Party, iepriekš pauda U. Akselrods.

Lucavsalas dienvidu daļā, kur jau rīt sāksies mūzikas festivāls Kubana, pašlaik vēl notiek teritorijas sagatavošanas darbi. Gan Rīgas pašvaldības pārstāvji, gan organizatori apliecināja, ka visi nepieciešamie darbi tiks paveikti laicīgi un līdz ar festivāla atklāšanu «viss funkcionēšot pilnā sparā».

Kā pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, no pašvaldības puses patlaban vēl tiek veikti pēdējie teritorijas sakārtošanas darbi, kuri tiks pabeigti līdz festivāla sākumam.

Teritorija tiek satīrīta no dažādiem būvgružiem, tiek izcirsti krūmi un tiek nolīdzināta zemes virskārta. Lielākā daļa darbu pašlaik jau paveikta, pastāstīja Vidauskis.

Līdzekļi Lucavsalas sakārtošanai, tostarp festivāla norises vietai, tiek ņemti no pašvaldības 2015.gada budžeta programmas Pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanai, dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanai, komercdarbības atbalstam un citiem projektiem līdzekļiem. Šogad šai programmai ir atvēlēti 2,5 miljoni eiro. Cik daudz līdzekļu tika iztērēti tieši Lucavsalas sakārtošanai, būs iespējams aprēķināt, kad būs apkopoti visi tēriņi, iespējams, rudenī, norādīja Vidauskis.

Liepājā jūlija pēdējās brīvdienās tiek solīts Latvijā lielākais elektroniskās mūzikas festivāls Shine Cafe 2012.

6. jūnijā Biļešu serviss sācis tirgot sarīkojuma biļetes, kuru cena uz 34 stundu brīvdabas sarīkojumu maksā sešus latus. Pasākuma dienā cena pieaugs, brīdina organizatori.

Biļete uz pasākumu dod iespēju apmeklēt visas festivāla teritorijā notiekošās aktivitātes. Festivāla teritorijā darbosies arī telšu pilsētiņa, tāpēc Biļešu servisa kasēs var iegādāties arī par vienu latu dārgāku komplekso biļeti - ar ieeju telšu pilsētiņā. Netiek tirgotas biļetes uz vienu dienu, jo festivāls norisināsies 34 stundas bez pārtraukuma.

Elektroniskās mūzikas festivāls Shine Cafe 2012 notiek Baltijas jūras krastā, Liepājas pludmalē, Kūrmājas prospekta galā. Festivāla norises vietās tiek solītas kafejnīcas, ūdens atrakcijas, pludmales volejbols, radošās meistarklases un kinoizrādes.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien Sanktpēterbugā atklāja konferenci Rīga un Sanktpēterburga: partnerība un kooperācija, kuras laikā notiek tūrisma iespēju prezentācija.

Konferencē Sanktpēterburgā piedalās uzņēmēji no Rīgas un tās apkārtnes, tostarp Siguldas domes priekšsēdētājs Uģis Mitrēvics un citi Siguldas domes pārstāvji. Tāpat konferencē pārstāvēts Rīgas Tūrisma attīstības centrs, aviokompānija Air Baltic, SPA viesnīca Baltic Beach Hotel, Vecgulbenes muiža, Siguldas tūrisma objekti un citi tūrisma nozares uzņēmumi. Konferences ietvaros notiek tūrisma nozares uzņēmumu prezentācijas, kā arī iepazīstināšana ar Rīgas tirdzniecības marku un šīs markas ražotāju produkciju.

Sanktpēterburga konferencē ir pārstāvēta ar augsta līmeņa amatpersonām - tajā piedalās Sanktpēterburgās vicegubernators Mihails Osejevskis, kura atbildības joma ir Sanktpēterburgas ekonomiskās attīstības, finanšu, nodokļu un ražošanas jautājumi, kā arī Krievijas Tūrisma industrijas savienības viceprezidents, Ziemeļrietumu reģionālās nodaļas direktors Sergejs Korņejevs.

Rucavas novada domes sēdē pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt pludmales festivāla Satta Outside rīkotāju lūgumu turpmākos piecus gadus festivālu rīkot Rucavas novadā, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Katru gadu pasākumam būs nepieciešams atsevišķs saskaņojums, deputātiem skaidrojis jurists Aldis Dreiblathens, tāpat organizatori paši veikšot saskaņošanu ar Valsts vides dienestu, Robežsardzi, zemes īpašniekiem un citām institūcijām, paši gādās par kārtību, tualetēm, teritorijas sakopšanu utt.

Konceptuāla atbilde bija nepieciešama, lai organizatori sāktu plānot festivāla darbību un varētu savlaikus veikt informatīvo kampaņu.

Organizatoru vēstulē bijis minēts, ka festivālu apmeklēs 10 tūkstoši apmeklētāju. Deputāte Irēna Šusta interesējusies, kāpēc organizatori paši nav ieradušies. Domes sēdē daži deputāti pārpratuši, nodomājot, ka 10 tūkstoši apmeklētāju domāti visu piecu gadu laikā, raksta ReKurZeme. Tāpat radušies jautājumi, vai kārtība būs jānodrošina pašvaldības policistiem un kā tad šī festivāla laikā būs ar dabas aizsardzību, ja reiz «pašiem mums neļauj divreiz pār vienu ķērpi pāriet».