Karameles pircēji izvēlas gan pēc garšas, gan izskata, tomēr latviešiem patīk karameles ar dārzā augušu augļu garšām; eksotisku ogu karameles ir mazāk populāras, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tā novērojusi Ilze Priževoite, SIA Karameļu darbnīca valdes locekle. Savulaik Ilzes māsa Inga Zagdaja bija aizbraukusi uz Poliju, kur apmeklēja atvērtā tipa darbnīcu, tajā rādīja, kā top karameles. Viņa aizrāvās ar ideju par karameļu ražošanu un, tā kā Latvijā nebija pieejamas informācijas par šo procesu, plānoja braukt mācīties uz Poliju tās gatavot. Tomēr prasītā mācību maksa bijusi augsta un šo ieceri nācās atmest. Tā vietā Inga sākusi eksperimentus mājas apstākļos. Lai iemācītos, kā gatavot karameles, un atklātu visus knifus, pagājis gandrīz gads. Tagad Ilze spriež, – tas bijis liels pluss, ka karameļu izgatavošanu mācījās pašas, jo ir zināms, kas var noiet šķērsām. Turklāt mācoties pašām, radusies viņu pašu izpratne un rokraksts. «Ja mācītos pie kāda cita, pieļauju, ka kaut kas tiktu pārņemts un mūsu karameles vairs nebūtu unikālas,» spriež Ilze.
Inga reģistrējās kā mājražotāja un Ilze nāca viņai talkā līdz ar SIA Karameļu darbnīca reģistrēšanas brīdi. Māsām joprojām ir divas uzņēmējdarbības formas – Ingas Zagdajas mājražošana, kas piedalās tirdziņos, un SIA Karameļu darbnīca, kas savu preci realizē ar starpnieku palīdzību. «Viss sākās ar mājražošanu. Pieprasījums auga, taču mājražotājs drīkst savu preci nodot tikai gala patērētājam un bija ierobežotas iespējas strādāt ar sadarbības partneriem, principā varējām pārdot tikai tirdziņos. Tāpēc šī gada martā nodibinājām uzņēmumu,» skaidro Ilze.
Gatavojas svētkiem
Vaicāta, kā atšķiras valsts institūciju prasības attiecībā pret dažādiem uzņēmējdarbības statusiem, Ilze teic, ka Pārtikas un veterinārā dienesta prasības mājražotājam un «parastam» pārtikas ražotājam ir vienlīdz nopietnas. «Visam jābūt kārtībā,» viņa uzsver. Ilze uzskata, ka mājražotāja statuss uzņēmumam ir nācis par labu, tas piedalījies daudzos tirdziņos, kas labi noderēja tiešajam mārketingam, jo bija iespēja cilvēkiem stāstīt par karamelēm. «Tas palīdzēja iegūt arī sadarbības partnerus,» saka uzņēmēja.
Jau no septembra sākuma tiekot saņemti korporatīvie pasūtījumi Ziemassvētku dāvanām. Karameļu darbnīcā top karameles arī ar uzņēmuma logo. «Tas ir 100% roku darbs un ne vienmēr logo var izstrādāt perfekti. Arī krāsu ziņā ir ierobežojumi, jo izmantojam dabiskas krāsvielas, tāpēc karameles zilā krāsā piedāvājumā nav,» viņa saka. Korporatīvie klienti izvēlas variēt ar iepakojumu un pasniegšanas veidu. Karameles top, izmantojot roku darbu. Vaicāta, cik šādi var saražot, Ilze teic, ka gana daudz. Vai cilvēkiem nerodas šaubas par to, ka karameles ražotas ar rokām? Viņa atbild noliedzoši. «Jūs taču redzat, mūsu vienīgie palīglīdzekļi ir plīts un katliņš,» saka Ilze. Vaicāta par karameļu izgatavošanas metodi, viņa teic, ka tas nav nekāds lielais noslēpums. «Tas ir līdzīgi kā tinot suši rullīšus – karameļu masā ietin fragmentus no tā, kam jāsanāk gala rezultātā, piemēram, sirsniņu. Rezultātā ir gara desiņa, ko sacērt vai sagriež gabaliņos,» viņa stāsta.
Šobrīd SIA Karameļu darbnīca produkcija ir nopērkama vairākos veikalos. Vaicāta, vai uzņēmuma ražotajām karamelēm ir cerības tikt kādā no lielajām veikalu ķēdēm, Ilze norāda, ka pašlaik nemaz neizjūt nepieciešamību būt lielajos veikalos. «Vēl par agru, vēl ir daudz ko darīt. Mums kā uzņēmumam ir tikai pusgads, tagad ir citas prioritātes – jāuzlabo iepakojums un noformējums, jāizveido mājaslapa, lai drīz varētu prezentēt savu produktu jaunā izskatā,» viņa saka.
Visu rakstu Karamelēm – ar mājražošanu vien nepietiek lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/15
#2/15
#3/15
#4/15
#5/15
#6/15
#7/15
#8/15
#9/15
#10/15
#11/15
#12/15
#13/15
#14/15
