No Latvijas iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 augstākā cena ir "Moderna" ražotajai potei, kurai ar dažu eiro starpību seko "Pfizer/BioNTech", liecina Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

14.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur bija divas cenas par vienu devu - 19,41 eiro un 26,21 eiro. Savukārt 28.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur viena pote maksāja 24,96 eiro, bet 5.februārī iepirktas šī ražotāja vakcīnas, kur vienas devas cena bija 19,70 eiro.

VM norādīja, ka Latvijai iezīmētas 336 566 "Moderna" vakcīnas devas, kas maksā 19,41 eiro, un par tām saņemts priekšapmaksas rēķins 1,71 miljona eiro apmērā. Vienlaikus no 14.janvārī atbalstītajām 210 353 Latvijai iezīmētajām "Moderna" devām, kuras maksāja 26,21 eiro, Latvija ir saņēmusi priekšapmaksas rēķinu 1,97 miljonu eiro apmērā.

Pēc tam, kad iepriekšējais noliktavas pakalpojumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA Oribalt Riga neizpildīja līguma nosacījumus par vakcīnu piegādi, Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus pārņems AS Recipe Plus un SIA Magnum Medical.

Veselības ministrija informē, ka dienas laikā pēc loģistikas līguma noteikumu neizpildes tika piesaistīti papildu pārvadātāji un divu dienu laikā tika noslēgti jauni līgumi par noliktavas un trīs reģionu loģistikas pakalpojumiem.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnu piegāde Latvijā 

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas...

Divu pakalpojumu sniedzēju princips ir būtisks loģistikas risku vadīšanai.Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot Latviju trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas.

SIA Magnum Medical kā līdzšinējā loģistikas un noliktavas pakalpojumu konkursa otrs labākais piedāvājuma iesniedzējs pārņem noliktavas pakalpojumu veikšanu, kā arī būs loģistikas (komplektēšanas un piegādes) veicējs apgabalam Latvijas teritorijai uz austrumiem no Rīgas. Līgums ir spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim, kā to paredzēja iepirkums, kurā SIA Magnum Medical piedalījās ar piedāvājumu, kas konkursa kārtībā tika atzīts par otro labāko. Šobrīd vakcīnas jau atrodas SIA Magnum Medical noliktavā.

Savukārt AS Recipe Plus līdz jaunas iepirkuma procedūras pabeigšanai nodrošinās loģistikas pakalpojumus Rīgas un Pierīgas teritorijā, kā arī Latvijas teritorijā uz rietumiem. Sadarbība ir spēkā līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai un jaunā pakalpojuma sniedzēja noteikšanai, kas plānots tuvākās nedēļas laikā.

“Pēc iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja radītās situācijas ar vakcīnu piegādi, AS Recipe Plus un Veselības ministrija dažu stundu laikā atrada risinājumu, lai veiktu vakcīnu piegādes vakcinētājiem visā valstī. Kopējās rīcības skaidri demonstrēja abu pušu spēju sadarboties un kopīgi sasniegt rezultātu. Esmu pateicīgs mūsu darbiniekiem par gatavību strādāt 24 stundu režīmā un novērtēju Veselības ministrijas kolēģu mērķtiecību,” norāda Dins Šmits, AS Recipe Plus padomes loceklis.

“Covid-19 vakcīnu glabāšanu un piegādi uztveram ar lielāko atbildību un esam operatīvi iesaistījušies procesa nodrošināšanā. Pirmās vakcīnas jau ir saņemtas, pašreiz notiek to komplektācija, sagatavošana pārvadāšanai un maršrutu organizēšana, lai jau pirmdien uzsāktu vakcīnu piegādi. Loģistikas process ir komplicēts, lai nodrošinātu laicīgu vakcīnu izplatīšanu, pats svarīgākais ir vienota procesu plānošana un operatīva sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm,” teic Uldis Ulmanis, SIA Magnum Medical loģistikas vadītājs.

Obligāts likumā noteikts nosacījums zāļu loģistikas veikšanai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts kompetentās institūcijas izdota līdzvērtīga atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar zāļu izplatīšanu. Loģistikas partnerim saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu labu izplatīšanas praksi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija (VI) un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz laiku apturējusi vienas vakcīnas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

VI un ZVA saņēmušas informāciju, ka Austrijas nacionālā zāļu uzraudzības kompetentā iestāde ir apturējusi "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 vienas sērijas izmantošanu - sērijas numurs ir "ABV5300".

Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu.

Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai ar veselības traucējumiem, tomēr papildu piesardzības nolūkā VI un ZVA pieņēmušas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar šīs sērijas vakcīnām Latvijā.

Pēc ZVA paustā, šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus. Tomēr šī sērija ir apturēta uz laiku piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana.

Latvijā svētdienas vakarā saņemtas vēl 2400 devas ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, informē Nacionālais veselības dienests.

Saskaņā ar vakcinācijas plānu, kas ceturtdien guva valdības atbalstu, šī gada pirmajā ceturksnī Latvija varētu saņemt kopumā 42 182 šī ražotāja vakcīnas devas.

Vadoties pēc iepriekš Veselības ministrijas (VM) ziņotā, līdz šim vakaram kopējais Latvijā saņemto vakcīnu devu skaits ir 31 425. No tām "Pfizer" un "BioNTech" kopīgi ražotās vakcīnas devas ir 30 225, savukārt līdz šim no ražotāja "Moderna" bija saņemtas 1200 vakcīnas devas.

Kopš piektdienas Eiropas Savienībā ir reģistrētas trīs vakcīnas - "Moderna", "BioNTech" un "Pfizer" kopīgi ražotā, kā arī "AstraZeneca" vakcīna. Tiek prognozēts, ka februārī Latvija varētu saņemt vairāk nekā 72 874 "AstraZeneca" vakcīnu devas.

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas iestādēm saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic AS "Recipe Plus". Izmaksas šobrīd lēšamas 40 000 eiro apmērā par pamata līguma izpildi.

Aktīvais līgums par vakcīnu izplatīšanu Latvijas teritorijā ir starp uzņēmumu Recipe Plus, Nacionālo veselības dienestu (NVD), Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Covid-19 vakcīnu ražotājs Pfizer piegādā Latvijas pasūtītās vakcīnas saskaņā ar apstiprinātu grafiku tikai uz vienu vietu visā Latvijas teritorijā – uz VADC Sēlpils ielā, Rīgā. Visas vakcīnas Pfizer transportē speciālās kastēs jeb softbox, pildītās ar sauso ledu, uzturot -70°C temperatūru. Katrai kastei pievienots temperatūras rakstītājs jeb logger – elektroniska ierīce, kas pastāvīgi reģistrē kastes temperatūru. Galamērķī lasītājs tiek apturēts un ar reģistrētajiem datiem tiek nosūtīts piegādātājam, lai nodrošinātu pilnu piegādes procesa kontroli un reģistrētu laicīgas piegādes faktu saņēmējvalstī. VADC darbinieki vakcīnas ievieto asinsdonoru centrā esošajā saldētavā -70°C temperatūrā. Turpmākā loģistikas ķēde ir Latvijas institūciju un līgumpartneru pārziņā ar skaidri noteiktām atbildībām.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Eiropas Savienība (ES) trešdien prāvā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu "AstraZeneca" lietā par neizpildītajām vakcīnu piegādēm lūgusi piemērot uzņēmumam bargas sodanaudas.

ES vēlas piespiest "AstraZeneca" līdz jūlijam piegādāt blokam vēl 90 miljonus Covid-19 vakcīnas devu. ES apgalvo, ka uzņēmums ir pārkāpis līgumsaistības, piegādājot tikai ceturto daļu no devām, kuras solīja piegādāt 2021.gada pirmajos trīs mēnešos.

Līguma termiņš beidzas jūnija vidū, un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka "AstraZeneca" būtu jāmaksā sodanaudas, ja tā nepiegādās vakcīnas līgumā noteiktajā laikā.

EK juristu komanda lūgusi tiesu piemērot "AstraZeneca" desmit miljonu eiro lielu sodanaudu un vēl "desmit eiro par katru devu un katru kavēto dienu".

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu.

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) šodien ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Spikevax” (“Moderna”) lietošanu jauniešiem no 12 līdz 17 gadu vecumam, informē Zāļu valsts aģentūra.

Iepriekš tā bija reģistrēta lietošanai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. CHMP atzinums tiks nosūtīts Eiropas Komisijai, kas tuvākajā laikā pieņems juridiski saistošu gala lēmuma, kurš būs piemērojams visās ES dalībvalstīs. Veselības ministrija norāda, ka pusaudžus vecumā no 12 līdz 17 gadiem ar šo vakcīnu Latvija plānots uzsākt vakcinēt nākamajā nedēļā, pirms tam informējot ārstniecības iestādes par veiktajām izmaiņām vakcīnas reģistrācijas instrukcijā.

Vakcīnas lietošana pusaudžiem no 12 līdz 17 gadiem ir tāda pati kā personām no 18 gadu vecuma. Vakcīna tiek ievadīta 2 injekciju veidā augšdelma muskulī ar četru nedēļu intervālu. Vakcīnas iedarbība tika pētīta 3732 pusaudžu vidū vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Veselības ministrijas (VM) juristi strādā pie līguma laušanas ar Covid-19 vakcīnu izvadātāju SIA "Oribalt Rīga", tā LTV raidījumā "Rīta panorāma" ceturtdien teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

10.martā "Oribalt" atsevišķos vakcinācijas punktos nepiegādāja plānotās vakcīnas, turklāt, pēc D.Pavļuta sniegtās informācijas, uzņēmums bijis ļoti neatsaucīgs problēmu risināšanā.

Ar konkursa kārtībā izraudzīto uzņēmumu sadarbība uzsākta tikko un problēmas radušās jau ar pirmās 2600 vakcīnu devu kravas izvadāšanu.

D.Pavļuts teica, ka VM mēģinājusi kopā ar "Oribalt" rast risinājumu situācijai, taču saskārusies ar lielu neatsaucību, tāpēc piesaistīta Valsts policija, kas naktī pieskatīja uzņēmuma noliktavu. No rīta uzņēmuma šoferiem prasīts, kur kurš brauks, un šādi iegūta informācija, kur vakcīnas tiks aizvestas.

D.Pavļuts arī pieļāva, ka vakcīnas šodien varētu netikt piegādātas visos plānotajos punktos. Valsts puse vēl pārbaudīšot, vai uzņēmumā ir visas tam nodotās vakcīnas un vai tās ir pienācīgi glabātas.

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.