Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Tie, kuri iegādājušies pagājušā gadsimta nogalē un šā gadsimta pirmajos piecos gados Eiropā izgatavotas automašīnas, visticamāk, pastarpināti kļuvuši par upuriem automašīnu stiklu ražotāju kartelim.

Eiropas Komisija, noslēdzot izmeklēšanu, trešdien četrām automašīnu stiklu kompānijām, kas laikā no 1998. līdz 2005. gadam kopā aizņēma 95 % automašīnu stiklu Eiropas tirgu, uzlika 1 383 896 000 eiro lielu sodu. Tas ir lielākais līdz šim EK piemērotais sods karteļa dalībniekiem.

Saskaņā ar EK iegūto informāciju Francijas Saint-Gobain, Japānas Asahi/AGC Flat Glass, Lielbritānijas Pilkington un Beļģijas Soliver vadības pārstāvji vairakkārt tikušies dažādu Eiropas lidostu viesnīcās, kur vienojušies par katras kompānijas iekarotās tirgus daļas saglabāšanu un jaunu automašīnu modeļu apgādāšanu ar stikliem.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Viesu apkalpošana galvaspilsētas līmenī, aktīva kokapstrāde un potenciāls ģipša ieguvei – nelielajam Mālpils novadam ir laba apetīte uz ambīcijām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mutvārdos figurējam kā Pierīgas novads, bet sevi par tādu neuzskatām, lai arī stundā var aizbraukt uz Rīgu, un daudzi to arī diendienā dara,» sarunu sāk Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. No galvaspilsētas 60 kilometru attālā Mālpils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, hronikās tā pirmo reizi minēta pirms 807 gadiem.

Bagātības zem kājām

«Lepojamies tieši ar lielo dažādību uzņēmējdarbībā. Tā rada zināmu stabilitāti. Tradicionālās jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, taču aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinās. Tam ir dažādi iemesli. Atbalsta maksājumi ir zemākie Eiropas Savienībā, arī piena iepirkuma cena ir zemākā,» stāsta A. Lielmežs. Katrs desmitais novadā dzīvojošais devies peļņā uz ārzemēm. Mālpilī nelielos apjomos jau notiek kūdras ieguve, plānots ražot sūnu siltinājumu, darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet uz laiku atlikts plāns iegūt ģipsi. Šim mērķim globālais koncerns Saint–Gobain pirms vairākiem gadiem iegādājies vairāk nekā 200 hektārus novada zemes, kuras sevī slēpj ģipša iegulas. Tagad projekts ir iesaldēts. «Bija paredzēts, ka ģipša rūpnīca ar celtniecības materiāliem apgādās Austrumeiropu, ieskaitot daļu Krievijas, Ukrainu un Baltkrieviju. Agrāk vai vēlāk iestāsies miers, pēc kara taču vajadzēs materiālus, ar ko atjaunot ēkas!» perspektīvu tālākā nākotnē pamato A. Lielmežs. Līdz tam iesaldētas arī simt darbavietas, ceļu izbūve un gāzesvads. «Žēl, jo viens no retajiem Latvijas resursiem guļ zem kājām, netiek izmantots un nodots tautsaimniecībā,» galvu nogroza A. Lielmežs.

Modes nama Yves Saint Laurent jaunais radošais direktors Edi Slīmans paziņojis par atgriešanos pie oriģinālā zīmola.

Ceturtdien Slīmans paziņoja, ka pārsauks leģendāro modes namu par Saint Laurent Paris, kā arī tuvāko mēnešu laikā mainīs tā zīmolu. Viņš iecerējis lietot tādu pašu burtu rakstības stilu un terminoloģiju kā 60.gados, kad modes nams tika izveidots.

Dizainers cer radīt mūsdienīgas kolekcijas, vienlaikus godājot leģendārā zīmola vēsturi. «Tas vajadzīgs, lai atjaunotu modes nama patiesumu, tīrību un būtību, lai sāktu jaunu ēru, taču cienītu agrākos principus un ideālus,» sacīja zīmola pārstāvis.

Modes nama atpazīstamais logotips netiks mainīts.

Pirmā Slīmana radītā Yves Saint Laurent kolekcija nonāks pārdošanā pēc vairākiem mēnešiem, vēsta modes žurnāls Women's Wear Daily. Tās prezentācija potenciālajiem pircējiem notiks Parīzē no 28.jūnija līdz 4.jūlijam, taču plašākai publikai kolekcija tiks parādīta septembrī.

Ilgstošā «ziepju opera» par to, vai futbolists Deivids Bekhems spēlēs Francijas klubā Paris Saint-Germain, beigusies, jo angļu futbolists atteicies no pārcelšanās uz Francijas galvaspilsētu, ziņo thelocal.fr.

To, ka futbolists pieņēmis šādu lēmumu, preses konferencē Dohā otrdien apstiprinājis kluba prezidents Nasers Al Khelaifi.

«Mēs, protams, esam mazliet vīlušies par to, ka viņš nebrauks,» viņš sacījis žurnālistiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijā sašutumu izraisīja Bekhemam solītā alga. Plāni maksāt Bekhemam 700 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (576 tūkstošus latu) mēnesī, lai viņš spēlētu Francijā, bija saniknojuši valsts politiķus, kuri prasīja, lai šādas algas tiktu aizliegtas ar likumu. Angļu futbolists, noslēdzot 18 mēnešu līgumu, uz Francijas klubu Paris Saint-Germain bija paredzējis pārcelties janvārī, un tas padarītu viņu par Francijā vislabāk atalgoto sporta zvaigzni.

Virkne franču modes zīmolu, tostarp Christian Dior un Yves Saint Laurent, trešdien paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Uzņēmumi LVMH un Kering, kam pieder vairāki desmiti zīmolu, paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

LVMH un Kering paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.

LVMH un Kering ieviesušas arī citus ierobežojumus. Tostarp aizliegts pasniegt alkoholu modelēm, kas jaunākas par 18 gadiem, un noteikts, ka tik jaunām meitenēm visos pasākumos un fotosesijās nepieciešams pavadonis.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.