Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija pēc tā saņemšanas noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ir neizpratnē, kāpēc saņemts šāds brīdinājums, jo pastu izņem katru dienu. Tomēr viņi to uzskata tikai par sīku, atriebīgu kodienu, lai pabojātu partijas tēlu.

Citās domās ir nopietni avoti. Viņu rīcībā ir informācija, ka ir pieņemts lēmums Kaimiņa partiju «noņemt no trases» par katru cenu. Jau sasniedzot 15% reitingu, kas ir pilnīgi reāli pašam aktīvākajam opozīcijas spēkam, kas šodien akumulē galveno «protesta elektorāta» vilkmi, Kaimiņa partija kļūst reāli bīstama. Kam bīstama? «Kaimiņa partija» ir bīstama visai vecajai politiskajai elitei, šodienas koalīcijas partijām, jo tās panākumi nozīmē pārmaiņas, kuras neviens pieļaut negrib. Pārmaiņas ir sagrautas vecās shēmas. Pārmaiņas ir zaudēti amati. Pārmaiņas ir zaudēti «savi cilvēki» amatos. Pārmaiņas ir zaudēta reāla nauda. Šī koalīcija, kurā ekonomikas ministrs ir Ašeradens, ir parādījusi, ka netaisās likvidēt OIK. Proti, OIK mafijas ienākumi ir drošībā. Šī koalīcija, kurā ir Nacionālā apvienība, vienmēr ir gatava pakalpot nacionālajai maksātnespējas administratoru mafijai. Šī koalīcija, kurā pa VID šeftē «donnas Danas» un Juraša «brigāde», nozīmē, ka drošībā ir vecās shēmas. Valstī, kurā PVN karuseļos atmazgā miljardus, kurā kontrabanda turpina plūst – tāpat kā tā plūda deviņdesmitajos!

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu (KPV LV), novēroja aģentūra LETA.

Pēc aizturēšanas deputātam tika nolasītas viņa tiesības. Kaimiņš sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem, bet KNAB darbinieki tikmēr viņu gaidīja dažus soļus nostāk.

Pēc Kaimiņa improvizētās preses konferences viņam pienāca KNAB darbinieks un uzrādīja žetonu. Tad deputāts KNAB darbinieku pavadībā pameta Saeimas ēku un iesēdās biroja mikroautobusā.

Kā ziņots, Saeima šodien atļāva aizturēt Kaimiņu un izdarīt pie viņa kratīšanu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka komisija šodien izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas sākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei pie Kaimiņa. Komisija šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Sīkāku informāciju Saeimas sēdē Orlovs nesniedza.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.

Galīgais lēmums par VARAM sagatavotajiem grozījumiem būs jāpieņem Saeimā.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Šodien Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē tika atklāta Latvijas ekspozīcija ar nosaukumu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»), kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Ekspozīcijas ietvaros notika arī grāmatas «The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings» prezentācija.

Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, un pie Latvijas paviljona «Together and Apart» izveides gandrīz gadu strādājusi starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Šajā laikā izstādes autori ir izpētījuši un apkopojuši informāciju par daudzdzīvokļu namu arhitektūru un tās lomu sabiedrības organizēšanā, kā arī piesaistījuši plašāku autoru loku, tostarp fotogrāfu Reini Hofmani, tēlnieku Ivaru Drulli un mākslinieci Darju Meļņikovu paviljona eksponātu izveidē.

Valdošās koalīcijas pārstāvji šodien vienojās, ka šonedēļ Saeimas plenārsēdē steidzamības kārtā tiks atbalstīts likumprojekts, kas paredzēs deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās.

«Ar šo likumprojektu koalīcija ceturtdien ātros tempos virzīsies uz priekšu, lūdzot šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtā, savukārt diskusijas par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu lielajās pašvaldībās Saeimā noritēs bez steidzamības, un ceru, ka tiks panākts risinājums,» šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjera pienākumu izpildītāja, labklājības ministre Ilze Viņķele (V).

Politiķe apgalvoja, ka mazās pašvaldības «ir signalizējušas», ka pašvaldības deputātu skaita samazinājums uzlabošot darba kvalitāti.

Koalīcija vienojusies, ka Saeimā iesniegs likumprojektu gan par deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās, gan likumprojektu par pašvaldību deputātu statusa izmaiņām, kuras 24.janvārī Saeima noraidīja. Savukārt, lai analizētu ieceri samazināt deputātu skaitu lielajās pašvaldības, tiks izveidota darba grupa.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Priekšlikums mazināt deputātu imunitāti un noteikt, ka kratīšanas veikšanai pie deputātiem, kā arī deputātu administratīvai sodīšanai vairs nebūtu nepieciešama Saeimas piekrišana, tomēr nav guvis nepieciešamo atbalstu.

Grozījumiem Satversmē bija nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, bet no 85 deputātiem tos atbalstīja 53 deputāti, pret bija 25, bet septiņi atturējās.

Sagatavotie grozījumi Satversmē paredzēja, ka Saeimas piekrišana būtu nepieciešama deputātu aizturēšanai, apcietināšanai vai pakļaušanai mājas arestam un kriminālvajāšanas uzsākšanai. Saeimas loceklim arī nevarētu piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvu sodu bez parlamenta piekrišanas. Pašlaik noteiktā kārtība paredz, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Bez parlamenta piekrišanas pret deputātu arī nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas.

Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas "deputātu kvotas", bet koalīcijā vēl par to tiks spriests.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka "deputātu kvotas" netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. ''Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai,'' pauda Siliņa.

Reirs "neredz neko sliktu" "deputātu kvotās". Viņaprāt, deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības "nedaudz savādāk".

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.