Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi.

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

Šogad reisus uzsāks divi jauni DFDS kuģi – jau rudenī pirmos reisus starp Roterdamas un Iminghamas ostām uzsāks otrais lielākais DFDS Ro-Ro tipa kuģis, kas būvēts Flensburgas (Flensburger Schiffbau-Gesellschaft) kuģu būvētavā un nosaukts Tulipa Seaways vārdā. Otrs kuģis tika nosaukts par Gardenia Seaways un tiks nodots ekspluatācijā šī gada jūnija beigās, informē kompānijas pārstāvji.

«Neskatoties uz Brexit, mēs turpināsim saskatīt attīstības iespējas un ievērojamu satiksmes apjomu palielināšanos mūsu tranzīta ceļos visā Ziemeļjūrā. Jaunie kuģi, kas papildinās DFDS floti, nodrošinās papildus apjomu, uzticamību un pakalpojumu kvalitāti, ko mūsu klienti novērtē visaugstāk,» - saka DFDS izpilddirektors Neils Smedegārds (Niels Smedegaard).

«Divi jauni kuģi - ir pirmais solis vērienīgas flotes atjaunošanas programmā, kas tuvākajos gados ļaus stiprināt mūsu iespējas Ziemeļjūrā,» - piebilst N. Smedegārds.

Tulipa Seaways un otrs lielais kuģis Gardenia Seaways, kas ir DFDS flotē, ir vienas sērijas - 210 metrus gari kuģi, kas var uzņemt 262 kravas konteinerus, ar kopējo iekraušanas platību 4076 kvadrātmetri. Kuģa dizains, kas izstrādāts Flensburgas kuģu būvētavā, atbilst pašreizējām vides prasībām, samazinot degvielas patēriņu vienlaikus nodrošinot daudz labāku kuģa vadāmību pie kravas iekraušanas un izkraušanas ostā.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Laikā, kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā. Tostarp – šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija šobrīd mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto.

«Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un, pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskata – Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikām Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

«Šogad kruīzu sezona noteikti būs labāka nekā pērn,» norāda Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) Mārketinga departamenta Komunikāciju nodaļas vadītāja Kristiāna Esta. 2014. gadā galvaspilsētā ienāca 57 kuģi, bet 2015. gadā paredzēts, ka to būs par deviņiem vairāk, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasažieru skaita ziņā šie skaitļi ir attiecīgi 60,84 tūkst. pērn un no 70 līdz 80 tūkst. šogad (atkarībā no kuģu aizpildījuma). 2012. gada rādītāji – 92 kuģi ar 81,2 tūkst. pasažieru – tādējādi pagaidām pārspēti netiks, liecina RBP dati.

Meklē jauno

Viens no iemesliem lielākam kuģu skaitam Rīgā ir tas, ka kruīza līnijas spiestas meklēt jaunas pieturvietas. To, ka ir gana daudz pasažieru, kas izmanto vienas un tās pašas kompānijas pakalpojumus, tādēļ jāmeklē citas ostu pilsētas, ko viņiem parādīt, sacījuši arī pārstāvji no AIDA Cruises, kas šogad uz Latviju brauc pirmo reizi. Kopumā trīs gadus lenktie vācieši 2015. gadā plānojuši piecas ienākšanas reizes Rīgā. AIDA debija, kas reizē šogad bija arī kruīza sezonas atklāšana galvaspilsētā, ar savu vecāko flotes kuģi AIDA Cara (var uzņemt līdz 1186 pasažieru) ir ierasta prakse, jo, braucot uz jaunu galamērķi, vācieši laiž pa priekšu visvecāko kuģi «izpētes braucienā». Ja tiek gūta pārliecība, ka viss ir kārtībā, tad seko arī jaunāki un lielāki kuģi. Labi gan bijis tas, ka tajā pašā dienā Rīgā ienācis Costa Cruises kuģis Costa Pacifica, kas parametru ziņā (3780 pasažieri) līdzinās jaunajiem AIDA kuģiem. Tādējādi vācieši redzējuši, ka arī lielāki kuģi var mierīgi iebraukt ostā līdz pat pilsētas centram.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» īpašnieks Argods Lūsiņš būves pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Mutiska vienošanās ar Lūsiņu panākta, kad kļuvis skaidrs, ka «māju-kuģi» aizvest no krasta kāpu aizsargjoslas nevarēs līdz jūlija sākumam, kā tika solīts iepriekš. Jauns termiņš ir 9.augusts, un dome no Lūsiņa pieprasījusi arī rakstisku apliecinājumu, taču to vēl nav saņēmusi.

Pašvaldība esot pārliecinājusies, ka īpašumā notiek sagatavošanas darbi, lai māju aizvestu, un būve tiek celta ar domkratiem, lai to novietotu uz ratiem, stāstīja Kristapsons.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

No sākotnējās ieceres «māju-kuģi» aizvest pa jūru īpašnieks esot atteicies, jo Latvijas Jūras administrācija nav varējusi izsniegt apliecinājumu par šī objekta peldamību.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Šogad valsts svētkos Rīgas ostā iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt NATO valstu karakuģus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

18. un 19.novembrī no plkst.13 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi - Latvijas mīnu kuģis Imanta, Vācijas štāba kuģis Elbe, Lietuvas patruļkuģis Skalvis, Igaunijas mīnu kuģis Sakala, Lielbritānijas mīnu kuģis Grimsby, Nīderlandes mīnu kuģis Willemstad, Belģijas mīnu kuģis Narcis un Norvēģijas mīnu kuģis.

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa Igaunijas Jūras spēku komandkapteiņa Johana Eliasa Seljamā vadībā ieradīsies Rīgas ostā ceturtdien, 17.novembrī. Grupa uzturēsies Rīgā līdz pirmdienas rītam.

Grupa ir sākusi sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas operāciju veikšanu un turpinās pēc Otrā pasaules kara palikušo mīnu meklēšanu.

Rīgas brīvostas pārvaldes telpās un pilsētas kanāla akvatorijā 9.jūnijā notika SIA “Rīgas Brīvostas flote” (RBF) jauniegādātā peldošā drona OTTER prezentācija.

Šis ir pirmais šāda tipa dziļummērījumu peldlīdzeklis Latvijā - drons jeb peldoša bezpilota autonoma platforma ar daudzstaru dziļuma uzmērīšanas sistēmu lietošanai ostu akvatorijās, piekrastes un Latvijas iekšējos ūdeņos.

Jauniegūtā tehniskā ierīce paver vēl nebijušas mobilitātes iespējas hidrogrāfijas pakalpojumu sniegšanā ne tikai ostā, bet arī citās ūdenstilpnēs.

“Izmantojot OTTER drona platformu kopā ar LMT testēsim gan 5G datu straumēšanas stabilitāti, gan kopā ar RTU zinātniekiem veidosim jaunus algoritmus ostu akvatorija testiem, kas nākotnē ļaus radīt un komercializēt jaunus mūsu radītus produktus. Vienlaikus šī bezpilota peldlīdzekļa galvenās priekšrocības ir jaunas un videi draudzīgas tehnoloģijas ieviešana RBF darbā, funkciju mobilitāte un resursu ietaupījums, tas viss rezultātā paaugstina produktivitāti Rīgas brīvostā, sekmējot visas ostas konkurētspēju,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Spītējot šīs vasaras mainīgajiem laika apstākļiem, pasažieru kuģīšu saimnieki par sezonu nežēlojas; lai regulētu kuģošanu iekšējos ūdeņos, top jauni noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar ievērojami siltāku laika apstākļu atnākšanu pieaugusi arī interese par izbraukumiem ar kuģīti pa Daugavas un Rīgas kanāla ūdeņiem. Tiesa, arī līdz šim par sezonu nevar sūdzēties, būtisks braucēju kritums nav novērots. Siltā laikā kuģīšu klientu vidū parādās vairāk vietējo iedzīvotāju, savukārt tūristi brauc arī sliktākos laika apstākļos – ja, apciemojot Rīgu, viņi ir nolēmuši izbraukt ar kuģīti, tad to dara, DB stāsta SIA Kanāla motorlaivu kompānija (zīmols Riga by canal) izpilddirektore Iveta Skane. Tūristi ir galvenie klienti – šogad izbraucienos dodas daudz vāciešu, francūžu, itāļu. Atskatoties uz līdzšinējo sezonu, viņa lēš, ka klientu samazinājums varētu būt 10% robežās, taču objektīvi sezonu varēs novērtēt tikai pēc tās noslēgšanās oktobrī.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».