Nacionālās drošības padome sestdien vienojusies par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks, informēja Prezidenta kancelejā.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Oficiāli atklātas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunās dienesta telpas, informē SAB.

Tā kā līdzšinējie SAB darba apstākļi, tai skaitā struktūrvienību izvietojums, radīja aizvien lielākus izaicinājumus NATO un ES drošības standartu nodrošināšanai, lai realizētu SAB funkciju pilnvērtīgu izpildi, SAB vajadzībām tika atjaunota ēka, kas atrodas Brasas apkaimē. Celtne un tai piegulošā teritorija ir agrākā Kara hospitāļa ēku kompleksa daļa. Šis komplekss ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Slimnīcas ēka un parks", kur vēstures liecības saglabātas, apvienojot tās ar dienestam atbilstošām drošības prasībām.

"Lai šeit dienējušie kara ārsti, kas savulaik sargāja un atjaunoja ievainoto karavīru veselību, kalpo kā piemērs Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus un sargājot Latvijas valsti, tās neatkarību un drošību," atklājot jaunās dienesta telpas, uzsvēra SAB direktors Egils Zviedris.

Saeima šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla Egilu Zviedri.

Iepriekš Zviedra iecelšanu šajā amatā vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Jau ziņots, ka Nacionālā drošības padome iepriekš vienojās par SAB direktoru virzīt Zviedri, kurš līdz šim bija SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992.gada, SAB - kopš 2000.gada.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ieņēma SAB direktora vietnieka un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, aģentūrai LETA pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Viņa apliecināja, ka ministru kandidātu izvērtēšana tiks veikta maksimāli īsā laikā. Maura gan piebilda, ka pieeja valsts noslēpumam joprojām ir spēkā tiem Kariņa topošās valdības ministru amata kandidātiem, kuri ieņem amatus jau pašreizējā valdībā.

SAB direktors Jānis Maizītis iepriekš publiski skaidroja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Saeima ceturtdien, 8.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti.

Par J.Maizīti balsoja 85 deputāti, pret bija divi deputāti.

Saeima J.Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013.gada 14.martā. Pirms tam J.Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik J.Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Kalnmeiers lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums «Par valsts noslēpumu» paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Ja Kalnmeiera lēmums būs negatīvs, tad, visticamāk, aizstāvji jau saskaņā ar jauno kārtību vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādīja Vārpiņš.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, informēja SAB.

SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.

SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.

Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Klēpjdatorā Latitude 7480 Dell tā izveidotāji centušies apvienot iespaidīgu jaudu ar kompaktu korpusu

Dell klēpjdatoru līnija Latitude korporatīvajā pasaulē ir labi zināma. Ieejot nejauši izvēlētā birojā, pastāv liela iespēja, ka uz galda stāvēs kāds skaitļotājs ar tieši šādu nosaukumu. Trīs dažādās sērijās pieejamie Latitude salīdzinoši labās komplektācijas dēļ ir visnotaļ pieprasīti «darba zirgi», pat ja neizceļas ar ārēju spožumu. Savukārt jaunākais flagmanis ir Dell mēģinājums izveidot reti sastopamu iespēju kokteili – vieglu korpusu, lielisku skārienjutīgu ekrānu un pamatīgu jaudu.

Dizains

Noliekot Latitude 7480 blakus citiem jaunākās paaudzes 14 collu klēpjdatoriem, tas izskatās necili. Nebūtu korekti teikt, ka Dell ierīce būtu prasta – tās vāku rotā savdabīgs spīguļojošs oglekļa šķiedru pinuma raksts. Gaismai no tā atstarojot, uz vāka zvīguļo hologrammas ilūzija. Arī plaukstas atbalsta vietas pārvilktas ar maigu silikona kārtu. Tomēr biezais metāla sakausējuma korpuss un platā «liekā» apmale ap tastatūru un ekrānu piešķir datoram vecišķu izskatu. Potenciālam pircējam varētu rasties zināma vilšanās par šādu piedāvājumu, zinot, ka Dell arsenālā ir XPS sērijas ierīce, kurā ekrānu no apkārtējās pasaules šķir pavisam šaura maliņa.

Spēlēm un lielus resursus prasošu darbu veikšanai paredzētais klēpjdators MSI GE72VR Apache Pro līdz ar iespaidīgu skaitļošanas jaudu piedāvā arī nebēdnīgu noformējumu

Klēpjdatoru tirgus attīstības virzienu varētu raksturot vienā vārdā – mobilitāte. Ražotāji tiecas izgatavot aizvien plānākas, vieglākas, ērtāk pārnēsājamas un ar vienu uzlādi ilgāk kalpojošas iekārtas. Un kāpēc gan ne? Pateicoties vadu un bezvadu savienojumiem tos jebkurā brīdī var savienot ar lielāku ekrānu, kaut vai televizoru, kuru izšķirtspēju var apskaust ne viens vien pāris gadu veca datora īpašnieks. Tomēr izskatās, ka pilnībā no lieliem klēpjdatoriem lietotāji vēl nav gatavi atteikties, par ko liecina arī pērnā gada nogalē prezentētais MSI GE72VR Apache Pro.

Šis varenais dators ar 17,3 collu ekrānu pārstāv MSI G sēriju un tiek pozicionēts kā spēļu dators. Taču var noderēt arī birojā, jo īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā ar grafiskajiem materiāliem.

Japānas policija piektdien izvērsusi operāciju centienos atrast 1,65 miljonus eiro vērtu dimantu, kas tika nozagts dārglietu izstādē netālu no Tokijas.

«Ceturtdien nozagtais dimants bija 200 miljonus jenu vērts. Mēs uzskatam, ka tas tika nozagts no vitrīnas,» sacīja policijas pārstāvis sakariem ar presi.

50 karātu dimants bija izlikts apskatīšanai Jokohamā trīs dienu izstādē, kurā piedalās uzņēmumi no Japānas, Ķīnas, Krievijas un citām valstīm.

Zādzību pamanījis kāds darbinieks, kurš ievērojis, ka dimants ir pazudis un vitrīna nav aizslēgta, vēsta raidsabiedrība NHK.

Nekas cits izstādē nav nozagts. Izstādes darbs zādzības dēļ nav apturēts, un tā noslēgsies piektdien.

Salīdzinot ar laiku vēl pirms septiņiem gadiem, situācija ar automašīnu zādzībām Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un nozagto apdrošināto auto skaits ir samazinājies septiņas reizes: 2017.gadā Latvijā tika nozagtas 372 mašīnas, vidēji viena mašīna dienā, bet 2023.gadā - vien 51 auto, vidēji viena mašīna nedēļā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopš 2018.gada vērojama zādzību gadījumu pakāpeniska samazināšanās.

2023.gada laikā Latvijā ir nozagta 51 automašīna, kam ir bijusi KASKO apdrošināšanas polise un kuru īpašnieki vērsušies pie apdrošinātājiem. Tas ir krietni mazāk nekā 2022.gadā, kad no zagļiem cieta 71 apdrošināta auto īpašnieks.

Zagtāko auto topa augšgalā arī 2023.gadā joprojām ir atradušās BMW markas automašīnas - pērn tās nozagtas 13 gadījumos. Salīdzinājumam: 2017.gadā tika nozagti 115 BMW markas auto.

"Automašīnu zādzību skaita samazināšanās ir ļoti laba ziņa, un zīmīga ir arī "vienkāršāko" marku auto ienākšana zagtāko mašīnu topā. Zādzību skaits strauji samazinājās pandēmijas laikā līdz ar dzīvesveida izmaiņām, kā arī, protams, liela nozīme ir policijas darbam. Līdz ar Ukrainas kara sākumu ir slēgti vai būtiski apgrūtināti arī dārgo un ekskluzīvo zagto mašīnu izvešanas kanāli uz Krieviju," komentē Jānis Abāšins, LAA prezidents.

Taivānas ražotājs ASUS turpina iekarot biznesa klientu segmentu, visaugstāk uzņēmēji novērtē trīs gadu garantiju, kā arī datoru funkcionalitāti.

Fakts, ka ASUS saviem datoriem nodrošina trīs gadu garantiju arī juridiskām personām, mūsu gadījumā bija viens no izšķirošajiem faktoriem, teic Māris Lapiņš, SIA JULE Serviss vadītājs. Apstākļi, kuros mums ir nepieciešams lietot klēpjdatorus, ne vienmēr ir ideāli, tāpēc risks, ka iekārtai var kaut kas notikt, mūsu gadījumā ir diezgan augsts, neslēpj M.Lapiņš, norādot, ka tieši šāda iemesla pēc ir iegādājušies Taivānas ražotāja ASUS ExpertBook datorus, kas ikdienā tiek izmantoti ne tikai birojā, bet arī automašīnā un objektos. Ņemot vērā papildus garantiju un premium servisa atbalstu, SIA JULE Serviss vadītājs atzīmē, ka tas spēlēja būtisku lomu ražotāja izvēlē, kurš pagaidām šīs iespējas gan vēl nav izmantojis, jo iekārtas darbojas labi.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Politiķim Artim Pabrikam (AP) ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, savukārt par politiķi Aldi Gobzemu (KPV LV) ir nepieciešama papildus pārbaude, noskaidroja aģentūra LETA.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses pārstāve Iveta Maura apstiprināja, ka birojs ir pabeidzis priekšpārbaudes par diviem premjera amata kandidātiem, kuriem jau iepriekš ir bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Šāda atļauja iepriekš bijusi Pabrikam un Jānim Bordānam (JKP), kuri savulaik valdībā strādāja kā aizsardzības un tieslietu ministri.

«Pārbaudes rezultāti bija pozitīvi, proti, šiem kandidātiem ir iespējams izsniegt speciālo atļauju,» apstiprināja biroja pārstāve.

Par trešo premjera amata kandidātu ir nepieciešama papildus pārbaude, jo personai iepriekš nav bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, teica Maura.