Pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu pasaulē kopš 1990.gada ir samazinājies par apmēram trešo daļu, liecina ceturtdien publicēti analīzes dati, kas arī parāda lielu atšķirību starp pašnāvnieku vīriešu un pašnāvnieču sieviešu skaitu.

ANO Pasaules veselības organizācija (WHO) uzskata pašnāvību par svarīgu sabiedriskās veselības problēmu un lēš, ka sevi nogalina vismaz 800 000 cilvēku gadā.

Lai gan pašnāvību reģistrācija dažādās valstīs atšķiras, organizācija «Global Burden of Disease», kas seko visiem zināmajiem nāves cēloņiem pa atsevišķām valstīm, ir izstrādājusi datu modeļus, kas skaidri parāda pašnāvību skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu lejupejošu tendenci pasaules mērogā.

Žurnālā BMJ publicētā pētījumā tiek lēsts, ka 2016.gadā pašnāvību izdarīja 817 000 cilvēku – par 6,7% vairāk nekā 1990.gadā.

Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits pēdējos trijos gadu desmitos ir krasi pieaudzis, tad pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir samazinājies no 16,6 līdz 11,2 pašnāvībām uz 100 000 cilvēkiem, kas nozīmē kritumu par 32,7%.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Eksperti un Db lasītāji iesaka, kā tikt galā ar krīzes radītajām drūmajām emocijām.

«Būt kritiskam pret sevi un laikā mācēt apstāties. Ja būsim vērīgi pret sevi, tad sapratīsim, ka kaut kas jāmaina, jādara savā labā. Cilvēks nedrīkst iet un darboties, līdz krīt, pārprasta pienākuma apziņa un kompleksu vadīta rīcība agrāk vai vēlāk novedīs pie saslimšanas. Par sevi atbildīgi cilvēki, kuri vienmēr uzvedas atbilstoši savām sajūtām, vajadzībām, spējām, nedarot sev pāri, populācijā ir tikai 10 %. Pārējie deviņdesmit darbojas citu iemeslu vadīti. Jauns cilvēks ar teicamnieka sindromu būs gatavs strādāt ilgas darba stundas katru dienu. Tomēr rodas jautājums - cik ilgi viņš izturēs,» uzskata ārste homeopāte Inguna Vecvagare.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas un pasaules medijos izskanējušas vairākas ziņas par pašnāvību gadījumiem, kas saistītas ar pārmaiņām darba vietā vai personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Piemēram, France Telecom pēdējo 18 mēnešu laikā piedzīvojis 24 pašnāvības, savukārt Ludzā pašnāvību izdarījuši divi bijušie policisti.

Lai cik tas dīvaini neizklausītos, jāatzīst, ka France Telecom pašnāvību statistika neatšķiras no Francijas nacionālās statistikas, kas šķietami norāda uz to, ka satraukumam nebūtu pamata. Mediji ziņo arī par to, ka Ludzas bijušo policistu pašnāvības visticamāk saistītas ar personiskiem, nevis ar darbu saistītiem iemesliem, jo abi atstājuši darbu policijā jau pirms vairākiem gadiem.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka pašnāvība ir galējā izpausme cilvēka depresīvajam un nospiestajam stāvoklim, vienalga, kādi būtu tās iemesli. Tas nozīmē - lai arī šobrīd sabiedrībā arvien pieaug to cilvēku skaits, kas cieš no depresijas, viņi tomēr neizvēlas tik galēju risinājumu šai situācijai.

Divas nedēļas pēc šokējošās vadītāja Karstena Šlotera (Carsten Schloter) pašnāvības telekomunikāciju gigants Swisscom informējis par darbības rezultātiem gada pirmajos sešos mēnešos, ziņo thelocal.ch.

Tie liecina par peļņas kritumu 10 procentu apmērā.

Šveices lielākā telefonu kompānija par 49 gadus vecā Šlotera pēcteci izlemšot līdz gada beigām. Uzņēmums, kura lielākā daļa pieder valstij, esot izveidojis komiteju, kurai jālemj par nākamo vadītāju.

Šlotera bijušais vietnieks Urs Šaeppi (Urs Schaeppi) vada kompāniju kopš 23. jūlija, kad Šloters tika atrasts miris.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Kāds jauns Ķīnas strādnieks, kurš tiek turēts aizdomās par iPhone ceturtās paaudzes prototipa zādzību, izdarījis pašnāvību, ziņo BBC.

25 gadus vecais Sun Danyong strādāja Foxconn, kas ir viens no Apple lielākajiem ražotājiem.

S. Danyong izlecis pa 12 stāvus augstas ēkas logu.

Strādnieka bijušie klasesbiedri sacījuši, ka izmeklēšanas laikā viņu situši drošības darbinieki, pārmeklēta viņa māja.

Apple izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka kompāniju sarūgtina strādnieka nāve un ka tā gaida izmeklēšanas rezultātus.

Strādājot Foxconn, S. Danyong bijis atbildīgs par 16 iPhone prototipu nosūtīšanu Apple. Viens no tiem pazuda. Strādnieks par to ziņoja kompānijai, kas sāka izmeklēšanu. Pēc trīs dienām S. Danyong izdarīja pašnavību.

Dubaijas ambiciozais projekts «Pasaule» (The World) – aptuveni 300 mākslīgās salas, kas izvietotas pasaules kontinentu formā piedzīvo nopietnas finansiālas problēmas.

Kā raksta portāls Timesonline, Anglija ir pamesta, Austrālija un Jaunzēlande ir saplūdušas kopā, bet cilvēks, kurš iegādājās Īriju, ir izdarījis pašnāvību.

«Pasauli» tika plānots radīt bagātajiem un slavenajiem. Projektu apvija baumas par virkni slavenu aktieru, dziedātāju un uzņēmēju plāniem iegādāties daļu no pasaules kartes. Tā vietā šis projekts kļuvis par dārgāko kuģotāju draudu pasaulē.

Dubaijas daudzmiljonu projekts ir ieguvis aprises, tomēr lagūnas iekšpusē darbs ir pilnībā apstājies. «Pasaules» karte šobrīd sastāv no smilšainiem pleķiem.

Tie, kas ieguldīja līdzekļus šajā pasaules ambiciozākajā būvniecības projektā, patiesība nebija slavenības, bet gan investori. Džons Odolens, kurš iegādājās Īriju 2007. gadā par 38 miljoniem ASV dolāru, izdarīja pašnāvību šī gada sākumā. Citiem investoriem, kas, ieguldot projektā, cerēja nopelnīt, ir maz cerību gūt peļņu.

Stīvs Džobss «iespējams, ir bijis vislabākais uzņēmuma vadītājs pēdējo 50-100 gadu laikā», norādījis Google priekšsēdētājs Ēriks Šmits, vēsta BBC.

Ē. Šmits, kas agrāk darbojies arī Apple valdē, tehnoloģiju konferencē norādīja, ka S. Džobss savas darbības laikā Apple ir padarījis par spēcīgu kompāniju pat divreiz. Google vadītājs komentārus sniedza salesforce.com Dreamforce konferencē.

S. Džobss vadīja Apple no septiņdesmito gadu beigām līdz 1985. gadam un atgriezās kompānijā 1997. gadā, uzsākot personālos datorus iMac pārdošanu. S. Džobss pameta kompāniju astoņdesmitajos gados, jo nespēja vienoties par Apple nākotnes vīziju ar saviem kolēģiem. Kopš S. Džobsa atgriešanās kompānijā Apple, tā iepazīstināja pasauli ar iPod, iPad, iPhone, kas kompānijai sniedza «milzu ieņēmumus». Augusta sākumā uzņēmums kļuva par vērtīgāko ASV kompāniju, pārspējot ilggadējo līeri un naftas milzi Exxon.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Francijas telekomunikāciju uzņēmuma France Telecom pašmāju biznesa vadītājs Luis - Pjērs Venē (Louis-Pierre Wenes) atkāpies no amata, ziņo MarketWatch. Viņa atkāpšanās no amata saistīta ar lielo darbinieku pašnāvību skaitu, kā rezultātā kompānija saņēmusi prāvu kritiku par pielietotajām vadības metodēm.

Pēdējās no pašnāvībām, kā arī pašnāvību mēģinājumi, plaši atspoguļoti arī medijos.

18 mēnešu laikā pašnāvības izdarījuši 24 uzņēmuma darbinieki. Arodbiedrības uzskata, ka tajā vainojama kompānijas restrukturizācija un pielietotās vadības metodes.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen no dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca France Telecom darbiniece, kura ofisā izleca pa logu. Dažas dienas pirms tam kāds 49 gadus vecs France Telecom darbinieks iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Savukārt 53 gadus veca uzņēmuma darbiniece nesen centās izbeigt savu dzīvi, pārdozējot barbiturātus. Visi trīs šie darbinieki pirms tam informēti par izmaiņām darbā.

Francijas darba ministrs Ksavjē Darkoss (Xavier Darcos) tiksies ar valsts galvenā telekomunikāciju uzņēmuma vadītāju, lai runātu par lielo pašnāvību skaitu, ko izdarījuši uzņēmuma darbinieki, vēsta BBC.

Kopš 2008.gada sākuma sev dzīvību ir atņēmuši divdesmit trīs France Telecom darbinieki.

Arodbiedrības tajā vainojot stingrās menedžmenta metodes, savukārt France Telecom norāda, ka pašnāvību skaits nav nekas neparasts, ņemot vērā lielo uzņēmuma darbinieku skaitu.

Pēdējā no pašnāvībām notika piektdien France Telecom birojā Parīzē. No dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca sieviete. Trešdien kāds 49 gadus vecs vīrietis iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Vīrietis šobrīd ārstējas slimnīcā.

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Burj Dubai, kas ir pasaulē augstākā celtne, ko attīsta kompānija Emaar Properties PJSC (Emaar), tiks atklāta šā gada 2.decembrī Apvienoto Arābu Emirātu Nacionālajā Dienā, atsaucoties uz Emaar priekšsēdētāja Muhameda Alabara (Mohammed Alabbar) sacīto, ziņo BBC.

www.burjdubai.com«Mēs tēmējam uz Nacionālo Dienu,» M. Alabars pavēstījis intervijā CNN, piebilstot: «Es domāju, ka tas ir sasniedzams datums.»

Aptuveni 12 000 cilvēku pašlaik strādā celtnē, lai atvēršana notiktu šajā datumā, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka Dubaijas ambiciozais projekts Pasaule (The World) – aptuveni 300 mākslīgās salas, kas izvietotas pasaules kontinentu formā - pašlaik piedzīvo nopietnas finansiālas problēmas.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Britu elektroniskās mūzikas grupas «The Prodigy» vokālists Kīts Flints pakāries, noskaidrots izmeklēšanā.

49 gadus vecais Flints 4.marta rītā tika atrasts miris savās mājās Eseksā. Kā pavēstīja Flinta grupas biedrs Līems Hovlets, Flints izdarījis pašnāvību.

Kā izmeklēšanas sēdē pavēstīja tiesu medicīnas biroja pārstāve Linsija Šafe, bojāgājušā apskate veikta ceturtdien.

Provizoriskais nāves cēlonis ir pakāršanās, viņa sacīja, piebilstot, ka tiek gaidīts toksikoloģijas ziņojums un izmeklēšana joprojām ir atvērta.

«Piedalījās policija, tika ievēroti visi protokoli un viņa nāve tika apstiprināta kā neaizdomīga,» pavēstīja Šafe.

Britu avīzes rakstījušas, ka Flints pēdējā laikā saskāries ar privātām problēmām, šķiroties no savas sievas. Dažas dienas pirms nāves Flints izlicis pārdošanai savu fermu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna pausto intervijā žurnālam "Ieva" saistībā sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ja tiek saņemts iesniegums, iestādei ir jāreaģē.

Komentējot Stukāna izteikumus, Lībiņa-Egnere akcentēja, ka galvenais, ja persona vēršas iestādē ar iesniegumu, nav svarīgi, vai iesniegums ir perfekts, ir jāreaģē, jāsniedz palīdzība.

Viņa atgādināja, ka Tieslietu padome 16.jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei.

Lībiņa-Egnere skaidroja, ka līdz piektdienai iegūšot papildu informāciju, tiks vērtēts tas, ko norādījuši arī advokāti, ne tikai Stukāna izteikumi.

Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki jūtas aizsargāti, akcentēja tieslietu ministre, piebilstot, ka palīdzība ir jāsniedz tad, kad tā ir nepieciešama, nevar "vienkārši atrakstīties".

Līdz šim šogad svētku laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ierosinājis aptuveni 30 administratīvās lietas par pārkāpumiem pārtikas tirdzniecībā. Visbiežāk gan pārkāpumi bijuši niecīgi un tūlīt novērsti.

Tā intervijā Latvijas Radio norādīja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Viņš skaidro, ka lielāka daļa atklāto pārkāpumu bijuši niecīgi un tūdaļ novērsti, tāpēc līdz administratīvā pārkāpuma protokolam nonākuši vien daži. «Dažkārt cilvēki ar tirdzniecību nodarbojušies varbūt pirmo reizi, un vienkārši nav zinājuši noteikumus, tāpēc pieticis tikai ar aizrādījumu, lai trūkumus tūlīt novērstu,» skaidro PVD ģenerāldirektors.

PVD ģenerāldirektors uzsver, ka, palielinoties tirgotāju skaitam, cēlusies konkurence, un tādējādi augusi arī kvalitāte.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.