Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs otrdien paziņoja par sportista karjeras beigām.

Pašlaik 31 gadu vecais Štrombergs par karjeras beigām paziņoja savos sociālajos tīklos.

«Nav viegli atvadīties no tā, ko esi darījis jau kopš piecu gadu vecuma. Tomēr būt tēvam ir ļoti svarīgi. Esmu pateicīgs par to, ko man ir devis sports. Manī nav nekādas nožēlas, ar nepacietību gaidu, kas notiks tālāk,» pavēstīja Štrombergs.

«Vēl pavasarī domāju, ka būšu atpakaļ un centīšos tikt uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet kopš dēla piedzimšanas vairāk skatījos uz to, kur šobrīd atrodas BMX riteņbraukšana. Negribēju, lai šis sporta veids man kļūtu vienkārši par pilna laika hobiju,» uz BMX riteņbraukšanas finansiālajām problēmām sarunā ar «BMXWeekly.com» teica Štrombergs.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

Nākamās nedēļas pirmdienā gaidāms Velobrauciens par bibliotēkām, kura dalībnieki un atbalstītāji no Latvijas un citām valstīm veiks goda apli ap Gaismas pils jaunceltni.

Velobrauciens sāksies pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja, tad tiks veikts goda aplis ap jaunuzcelto bibliotēku, un pēc tam velobraucēji-bibliotekāri dosies uz Rātslaukumu, kur tos uzrunās Latvijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas.

Velobrauciens par bibliotēkām ir dažādu pasaules valstu bibliotekāru brauciens ar velosipēdiem vairāk kā 600 km garumā, kura norises laikā tiek apspriesti arī svarīgi jautājumi nozarē un meklēti problēmu risinājumi, sarunājoties, diskutējot, apmeklējot bibliotēkas un tiekoties ar politiķiem, bibliotēku atbalstītājiem un oponentiem, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji.

Šogad bibliotekāri-velobraucēji iepazīs Baltijas valstis. Velobrauciena par bibliotēkām dalībnieki ceļos no Viļņas uz Tallinu. Braucienā piedalīsies 120 velobraucēji-bibliotekāri no Somijas, Spānijas, Serbijas, Norvēģijas, Taivānas, Ukrainas, Vācijas, Rumānijas, Zviedrijas, ASV, Dānijas, Arābu Emirātiem, Indijas, Beļģijas, Baltkrievijas, Francijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Pirmdien notikušajā Velobraucienā par bibliotēkām pulcējušies vairāk nekā simts bibliotekāri-velobraucēji no dažādām pasaules valstīm.

Db.lv jau rakstīja, ka ikgadējais pasaules bibliotekāru velobrauciens paredzēts kopumā 600 kilometru garumā. Tajā piedalās velobraucēji-bibliotekāri no Somijas, Spānijas, Serbijas, Norvēģijas, Taivānas, Ukrainas, Vācijas, Rumānijas, Zviedrijas, ASV, Dānijas, Arābu Emirātiem, Indijas, Beļģijas, Baltkrievijas, Francijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Rīgā brauciens sākās pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja, tad tika veikts goda aplis ap jaunuzcelto bibliotēku Gaismas pils, un pēc tam velobraucēji-bibliotekāri devās uz Rātslaukumu, kur tos uzrunāja Latvijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas.

Velobraucēji Rīgā arī šogad 1.maijā plāno doties braucienā Kritiskā masa - tā ir nesankcionēta, masveidīga akcija, kuras gaitā velobraucēji dodas braucienā pa spontāni izvēlētām Rīgas ielām.

Sociālajos tīklos publicēts aicinājums 1.maijā plkst.13 pulcēties Brīvības ielā, laukumā pie Dailes teātra. Akcijas dalībnieki vēlas pievērst uzmanību veloinfrastruktūras problēmām pilsētā un mudināt aktīvi rīkoties, lai situāciju uzlabotu.

Šogad Kritiskajai masai nolēmis pievienoties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). «Agrāk bija divas iespējas - Valsts policijas rīkotais brauciens un Kritiskā masa. Es piedalījos attiecīgi Valsts policijas organizētajā pasākumā, bet šogad to nolemts nerīkot, un šajā situācijā, loģiski, braukšu uz Kritisko masu. Ir taču vienalga, kur ar velosipēdu braukt,» saka Ušakovs. Viņš gan uzsvēra, ka šajā pasākumā brauks, tikai ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Ņemot vērā pieredzi, ka ikgadējā 1.maija velobraucēju akcijā Kritiskā masa ielās izbrauc daudz velobraucēju un nereti veidojas konfliktsituācijas ar citiem satiksmes dalībniekiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) aicina šī brauciena dalībniekus cienīt citus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Tā vietā, lai dotos nesaskaņotā braucienā pa Rīgas ielām, velosipēdisti tiek aicināti piedalīties Rīgas Velo nedēļas pasākumos. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem šajās dienās esot jārēķinās, ka velosipēdistu Rīgas ielās būs vairāk, un 1.maijā pārvietošanās ar transportu pilsētas centrā varētu būt apgrūtināta.

Kā skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Kritiskās masas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību un sakārtošanu, un tas saskan ar CSDD aktuālajiem jautājumiem, tomēr izvēlētais uzrunas formāts ir pretrunā direkcijas redzējumam par satiksmes organizāciju.

Patlaban ceļu satiksmē visvairāk esot nepieciešama savstarpēja cieņa, mierīga līdzāspastāvēšana un rēķināšanās vienam ar otru. Savukārt kāda konkrēta transportlīdzekļa vadītāju vēlmju un vajadzību uzsvēršana traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem, tikai vairojot negācijas un nekādi neveicinot savstarpēji cienošu attiecību veidošanu ceļu satiksmē.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā velobraucēji no centra varēs doties tālāk uz Maskavas forštati un Ķengaragu. Līdz šim veloceļš izbeidzās pie Salu tilta un tālāk varēja nokļūt tikai pa velosipēdistu pašu iebrauktu taciņu un Krasta ielas brauktuvi, raksta Diena.

Veloceliņa Daugavas krastmalā jaunizveidotais posms stiepsies līdz Krasta ielai, Amserv Motors ēkai, bet tālāk velobraucēji varēs izmantot jau esošo infrastruktūru. Nedēļas laikā plānots pabeigt asfaltēšanas darbus, bet pilnībā veloceliņu varēs izmantot pēc mēneša.

Šī veloceļa posma būvniecības izmaksas, ieskaitot projekta izstrādi, ir 55 tūkstoši latu, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Dārdzības dēļ dome turpmākajos gados gan iecerējusi vairs tikai dažu veloceliņu izbūvi, to vietā veidojot velojoslas. Vēl jaunus veloceļus plānots veidot maršrutos Imanta – Bolderāja, Vecmīlgrāvis – Vecāķi, Centrs – Ziepniekkalns un Centrs – Dārziņi.

Ar vairāk nekā 1 000 000 lietotājiem visā pasaulē, Igaunijas viedie mikromobilitātes līdzekļu īstermiņa uzglabāšanas risinājumi Bikeep kļūst pieejami arī Latvijā.

Bikeep galvenais mērķis ir radīt drošu pilsētvidi transportlīdzekļiem, piedāvājot tos īstermiņā novietot tehnoloģijās balstītās novietnēs.

Viedo tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma Provision Baltic vadītājs un projekta viedpilseta.lv autors Zigmārs Zučiks norāda, ka viedās tehnoloģijas un risinājumi mūsdienu pilsētvidē pozitīvi ietekmē ne tikai tās iedzīvotājus, bet ieguvēji ir arī uzņēmēji un pašvaldības, kas izvēlas uzstādīt šos risinājumus. “Velobraucēji noteikti izvēlēsies apmeklēt tirdzniecības centru, veikalu vai uzņēmumu, kur savu velosipēdu varēs atstāt drošībā, kas nozīmē ievērojamu apmeklētāju pieaugumu uzņēmumam,” stāsta Z. Zučiks.

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs pēc neveiksmīgā starta pasaules čempionātā ir neziņā par savu nākotni, sociālajā tīklā «Instagram» rakstīja titulētais latvietis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Štrombergs sestdien pasaules čempionātā Rokhilas trasē, ASV apstājās astotdaļfinālā.

«Pasaules čempionāts noslēdzies. Jutos labi un atdevu visu, kas man bija, taču viena maza kļūda noveda pie nākamās, tāpēc mana [sacensību] diena noslēdzās daudz ātrāk nekā cerēts,» rakstīja Štrombergs.

«Kas sekos tālāk? Neesmu pārliecināts, ka šodien varu atbildēt uz šo jautājumu, taču šobrīd ir laiks golfam, basketbolam un kādam viskijam,» BMX sportists norādījis, ka pēc pasaules čempionāta vēlas atpūsties.

Tāpat Štrombergs apsveicis par pasaules čempioniem kļuvušos amerikāņus Elisu Postu un Korbenu Šarā, kuri godam nopelnījuši titulus, kā arī pateicies savai ģimenei, līdzjutējiem un sponsoriem par atbalstu.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Latvijas sportiste Diāna Dadzīte otrdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs uzstādīja jaunu paralimpisko rekordu F-55 medicīnas grupā un izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanas sacensībās.

Dadzītei labākais metiens padevās ceturtajā piegājienā, kad šķēps aizmests 24,22 metru tālumā, kas ir jauns paralimpiskais rekords F-55 medicīnas grupā.

Šķēpmešanā startēja arī sportistes no F-56 medicīnas grupas. Uzvaru ar jaunu pasaules rekordu 24,50 metri svinēja Irānas pārstāve Hašemije Motagiani Moavi. Sudraba godalga ar 24,39 metrus tālu metienu brazīlietei Raisai Rošai Mačado.

Latvijas pārstāve otrajā un piektajā mēģinājumā palika bez rezultāta. Pirmajā piegājienā viņa rīku raidīja 23,98 metru tālumā, trešajā - 23,68 metri, savukārt sestajā mēģinājumā sasniegti 23,34 metri.

Dadzīte pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēlēs uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu 23,26 metri.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.