Ekonomiku varētu salīdzināt ar lielu kuģi, kura stūre šobrīd ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness atzina Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuram valdība atkārtoti uzticēja vadīt Latvijas Centrālo banku un kuru Dienas bizness izvēlējās kā gada cilvēku.
Kāds vai kādi, jūsuprāt, bija 2007. gada svarīgākie notikumi Latvijā kopumā, t.sk., tautsaimniecībā, Latvijas Bankas darbā? Vai tiem būs kādas pozitīvas/negatīvas sekas nākamgad?
Latvijas tautsaimniecībai 2007. ir bijis interesants un savā ziņā pagrieziena gads. Makroekonomiskā stabilitāte gada sākumā mazinājās, kas acīmredzot palīdzēja labāk saprast, kāpē c centrālā banka triju gadu garumā pievērsa uzmanību iespējamai ekonomikas pārkaršanai un mudināja piekopt stingrāku fiskālo politiku. Esam pa īstam sadzirdēti: beidzot ticis pieņemts un kopš vasaras tiek īstenots inflācijas mazināšanas plāns. Budžeta izveide pirmo reizi ar pārpalikumu ir pareizs un, es teiktu, vēsturisks solis. Pārāk straujais ekonomikas pieaugums gada gaitā sācis mazināties. Te valdībai šīs situācijas pārvaldīšanā darāmā netrūks - t.sk. uzmanīgi kontrolējot «atdzišanas» gaitu un uzturētu virzību nost no otras galējības - izaugsmes tempu pārlieka krituma. Viena no svarīgākajām šī gada pārmaiņām - publiskajā telpā pamanāmi konsolidējas viedoklis, ka ekonomiskās politikas veidotāju lēmumiem un rīcībai turpmāk jābūt saskaņotiem un samērāmiem ar Latvijas mērķi pāriet uz eiro.
Kā varētu raksturot situāciju, kādā palaban atrodas Latvija, un kāda šīs situācijas attīstība varētu būt nākamad?
Nepretendējot uz oriģinalitāti, ekonomiku varētu salīdzināt ar lielu kuģi, kam ir attiecīga kustības inerce. Šobrīd es teiktu: kuģa stūre ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies. Šinī ziņā pusgadā kopš tautsaimniecības attīstības līdzsvarošanas pasākumu kopums laists darbā, esam pretrunīgu rādītāju periodā, kas neizbēgami. Respektīvi, vieni jau uzrāda pakāpenisku uzlabojumu stabilizācijas virzienā - iekšzemes kopprodukta, kreditēšanas tempu un mazumtirdzniecības apjomu pieauguma temps bremzējas, nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski atslābst, bet citi dabiskā kārtā var reaģēt vien ar lielāku nobīdi laikā - pirmkārt inflācija, kas pagaidām uzrāda līdzšinējo procesu inerci, pat pieaugumu. Pakāpeniski mazinoties kreditēšanas tempiem un pārāk straujajam iekšzemes pieprasījumam, IKP pieaugumam, inflācijas atslābumu varam gaidīt vien nākamā gada pirmajā pusē. Tas šajā sakarību ķēdītē pēc lietu loģikas var būt tikai noslēdzošais posms.
Vai nākamais gads Latvijas ekonomikā būs izšķirošais? Ko katrs Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums var darīt situācijas stabilizācijā, uzlabošanā? Vai un ko vēl plāno darīt Latvijas Banka?
Es teiktu, ka jau aizejošais gads uzskatāms par izšķirošu pagrieziena brīdi: stabilizācijas process ir iedarbināts un atliek konsekventi īstenot izlemto, uzmanīgi analizēt operatīvos rezultātus un reizē nesabojāt ainu ar sasteigtiem jauniem pasākumiem pastarpēm. Latvijas Banka no nākamā gada sākuma darīs pieejamu Kredītu reģistru. Likumā paredzētie finanšu sektora dalībnieki līdz ar to gūst pilnu ainu par to izsniegtajiem kredītiem - ne tikai parādniekiem, kā tas bijis līdz šim. Tas tiks izmantots ne tikai kā finanšu stabilitātes analīzes instruments vai kredītvēstures krātuve, bet dos savu ieguldījumu arī kā inflācijas iegrožošanas plāna sastāvdaļa. Bez tam centrālā banka rūpīgi turpinās vērot, vai kādā brīdī nav nepieciešams izmantot savus instrumentus, uzturot līdzšinējo pozitīvo virzību kreditēšanas tirgū, proti, kreditēšanas kāpuma pakāpenisku samazināšanos. Kopš gada sākuma kopējais kreditēšanas temps veiksmīgi krities no apmēram 60 % līdz 30 - 35 %, bet nākamā gada beigās varētu tuvoties 10 -15 %.
Ja runājam par Latvijas latu, vai joprojām varat apgalvot, ka lats ir stabils un joprojām netiek vispār apsvērta iespēja tā iespējamām izmaiņām attiecībā pret eiro, proti, devalvācija? Pie kāda Latvijas ekonomikas attīstības scenārija LB tomēr būtu spiesta spert šo soli un cik liela iespēja, ka šāds scenārijs Latvijā varētu iestāties?
Nav nekā jauna, ko piebilst pie jau daudzkārt teiktā. Finanšu tirgum un cilvēkiem šogad bija iespēja par jaunu pārliecināties, ka Latvijas Bankas valūtas politika ir droša un nemainīga. Lata vērtības samazināšana pret piesaistes valūtu nerisinātu augstas inflācijas vai tekošā konta deficīta problēmas, bet, gluži otrādi, tās saasinātu. Nesabalansētības, kas nākušas līdz šim pārāk strauji augušai ekonomikai, jāmazina citādi - galvenokārt prātīgi saimniekojot eksporta un konkurētspējas veicināšanas jomā. Ļoti svarīgi atcerēties, ka valūtas politikas jautājumus lemj tikai un vienīgi Latvijas Bankas padome.
Vai arī Latvijas Bankai ir viedoklis par to, kāds Latvijas ekonomikā varētu būt piezemēšanās scenārijs: t.s. mīkstais, cietais vai kaut kas pa vidu? Kāpēc tieši tāds?
Viegla piezemēšanās - atgriešanās pie ilgākā termiņā uzturamas izaugsmes jeb 5 - 7 % IKP gadā - ir scenārijs, ko dati neliek apšaubīt, bet tas nerealizēsies pats no sevis. Pie tā koordinēti jāstrādā ekonomiskās politikas veidotājiem, pirmkārt budžeta veidotājiem. Fiskālā politika ir tā, kurai jāuzņemas smagākā nasta, ņemot vērā, ka centrālā banka līdz ar piesaisti eiro ir lielā mērā zaudējusi savus instrumentus. Smaga piezemēšanās nozīmētu recesiju, negatīvu pieaugumu, bet jāsaprot, ka pēc tik straujas izaugsmes būs nozares, kuras arī atgriešanos pie veselīgas izaugsmes sajutīs sāpīgi. Būvniecības, nekustamā īpašuma joma, arī mazumtirdzniecība varētu būt starp tām.
Vai Latvijai vajadzētu ieklausīties ārvalstu ekspertu spriedumos un izteikumos par Latvijas ekonomiku, t.sk. draudos par krīzi un nepieciešamību devalvēt valūtu? Kāda ir jūsu personiskā attieksme pret šādiem paziņojumiem un vai izdarāt kādus secinājumus?
Centrālās bankas nostāja un interese arvien ir bijusi publiskajā telpā veicināt kritisku, iespējami analītisku attieksmi dažādu prognožu sakarā. Ja reiz par devalvācijas tēmu - esam līdz apnicībai, bet labi sadzirdami gada gaitā stāstījuši, ka devalvācija būtu inde, nevis zāles. Tā būtu bezjēdzīga, bet sāpīga: ekonomikas kaites ārstējamas citādi, kas sākts darīt, un, konsekventi turpinot, panākams. Jelkādas manipulācijas ar valūtas politiku problēmas nevis risinātu, bet radītu jaunas. Mūsu 15 gadu pieredze un tajos iegūtā stabilitāte ļauj apzināti tādēļ nekomentēt dažādus pastardienu pareģojumus - no tuvām vai tālām zemēm nākušus, kuros turklāt nav jaunu argumentu. Tā rīkojamies arī paļaujoties uz to, ka Latvijas medijiem un sabiedrībai ir labi zināma Latvijas Bankas nemainīgā pozīcija un argumenti. Šodien jau ir iespējas pašiem atlasīt graudus no pelavām. Runājot par nākamību, jāatgādina arī pašsaprotamais - laikā, kad gan pasaulē, gan Baltijā esam norūpējušies par ekonomikas attīstību, tik jūtīgajos naudas jautājumos nevajadzīgi bieži paziņojumi un piekodinājumi var drīzāk novest pie lielāka satraukuma. Pēc iespējas jānošķir arī lietpratīga analīze no vēlmes ar ekonomikas vērtējumu kļūt par situācijas ietekmētājiem par labu savām finanšu interesēm. Piemēram, konkrēta Ziemeļvalstu banka, kura gada gaitā turpinājusi publicēt nemainīgi drūmus pareģojumus par Baltijas, bet jo sevišķi Latvijas ekonomikas izredzēm, vienlaikus agresīvi palielinot savu klātbūtni reģiona kreditēšanas tirgū. Kā saka, neskaties uz maniem darbiem, ieklausies manā «analīzē». Vārdu sakot, lietpratīgu vērtējumu un padomu arvien ir vērts ņemt vērā, bet vēl svarīgāka ir pašam sava galva uz pleciem. Kad pirms trim gadiem Latvijas Banka, pamazām arī citi ekonomisti, sāka izteikt brīdinājumus par pārkaršanas pazīmēm ekonomikā, netrūka tādu, kas šādu analīzi norakstīja kā panikas celšanu un iejaukšanos banku biznesā. Policists iesilušā ballītē nav populāra persona, tas saprotams. Šobrīd mūsu teikto dažs atkal mēģina atspēkot ar dažādu ārvalstu «guru» pareģojumiem. Esmu jau atļāvies preses kolēģus mudināt neskatīties lētticīgi katram ārzemju «ekspertam» mutē. Domājot līdz un patstāvīgi vērtējot argumentus, ieguvēji būtu mēs visi.
Rezumējot iepriekš publiski teikto, varētu izteikt prognozes par to, kāda 2008. gadā varētu būt inflācija, kā redzat tekošā konta bilances attīstību, eksportu, importu?
Sagaidāms, ka gada vidējā inflācija šogad būs apmēram 10 % līmenī, bet nākamgad - 12 - 13 %. Tekošā konta deficīta zemākie cipari jau aiz muguras un nākamgad uzlabošanās varētu turpināties, kur galvenā korekcija sagaidāma uz importa tālāka samazinājuma rēķina.
Vai jums ir viedoklis par notiekošo Igaunijas un Lietuvas ekonomikās, vai un kā notiekšais varētu atsaukties uz Latviju?
Visā Baltijā ir sākusies pārāk strauju izaugsmes tempu korekcija, tuvinoties ilgtermiņā uzturamam līmenim. Igaunija pirmā iegājusi šajā ekonomikas cikla fāzē un acīmredzami stabilizējas. Latvijas IKP, kreditēšanas, importa, nekustamo īpašumu cenu, mazumtirdzniecības samazinājuma rādītāji iet kaimiņu pēdās.
Kā vērtējat makroekonomikas stabilitātes nodrošināšanai izveidotās darba grupas veikumu?
Kopumā atzinīgi: plāns devis pirmos rezultātus.
Vai Latvijā būtu nepieciešams mainīt nodokļu likmes? Ja jā, kādiem nodokļiem un kādas likmju izmaiņas būtu vēlamas, kāpēc? Ko vēl varētu, vajadzētu realizēt?
Tas gan ir Finanšu ministrijas un likumdevēju lauciņš. Varu vien piebilst, ka šobrīd nebūtu īstais laiks nodokļu sistēmas maiņām. Nemaz nerunājot par atsevišķiem nodokļiem, jo seku izvērtējumam būtu jābūt kompleksam.
Vai nākamgad sagaidāt tālāku nekustamā īpašuma nozares pieauguma tempu samazināšanos vai kritumu? Varbūt saredzat arī kādas bīstamas tendences šajā ziņā, kas var kaitēt ekonomikas veselībai?
Reizē ar mērenāku kreditēšanas pieauguma tempu, nekustamā īpašuma cenu kāpums šogad stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojams pakāpenisks cenu kritums. Sagaidāms, ka būvniecības un nekustamā īpašuma sektoros visvairāk redzēsim līdzšinējo tempu tālāku bremzēšanos. No vienas puses palielināsies piedāvājums, nododot ekspluatācijā virkni projektu, bet lielais nezināmais - kā attīstīsies pieprasījums. Grūti pateikt, kas būs tas psiholoģiskais slieksnis, kas mudinātu lielāku pulku pircēju atgriezties tirgū: cenas ir kritušās pietiekami, pirksim! Jebkurā gadījumā skaidrs, ka tas būs tirgus, kurā noteikumus diktēs pircējs.
Kas Latvijas valdībai nākamgad būtu jāizdara obligāti?
Protams, ka mērķtiecīgi jāturpina uzsāktie ekonomikas stabilizācijas pasākumi. Bet, galvenais, esmu pārliecināts - par nākamo valsts stratēģisko mērķi pēc dalības ES un NATO jākļūst iestājai Ekonomikas un monetārajā savienībā jeb eiro ieviešanai. Tas nozīmē, ka ekonomiskās politikas lēmēju lēmumi turpmāk jāsamēro ar šo mērķi.
Ko novēlētu Dienas biznesa lasītājiem?
Domāt pašiem ar savu galvu un paļauties uz pašu spēkiem.