Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Konditorejas Daile darbinieki ir neziņā par turpmāko darbavietas likteni.

Pretēji iepriekš plānotajam pazīstamā Daile, kas atrodas Rīgas centrā, darbu vēl nav atsākusi. Uzņēmuma durvis rotā uzraksts slēgts un pa daļēji aizsegto logu redzams, ka skatlogā un uz letes joprojām atrodas uzņēmumā ražotā produkcija, kas gan tapusi februāra sākumā. Arī pagalmā redzamais liecina, ka darbība nenotiek un vārti uz cehu ir ciet.

Pēc vakar notikušās sapulces uzņēmuma darbinieces, kas nevēlējās savus vārdus atklāt, atzina, ka skaidrības nav nekādas. Uzņēmuma īpašniece, apelējot pie juristiem, gan neesot konkretizējusi, kas notiks turpmāk.

Dailes sapulcē ieradās arī Db, bet uzņēmuma īpašniece Maija Dzenovska pauda izbrīnu par preses ierašanos un vairākkārt atkārtoja, ka neko neteiks.

Konditoreju Daile, kura ilgstoši cīnijusies ar finansiālām problēmām un kurai pieteikta maksātnespēja, šorīt piemeklējusi vēl viena liksta - tajā izcēlies ugunsgrēks, kura iemesli šobrīd vēl nav zināmi.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāves Ingas Veteres sniegto informāciju ugunsgrēks izcēlies Blaumaņa ielā 15, telpās, kur atrodas kafejnīca un ceptuve, un degšanas platība bijusi 15 kvadrātmetri.

Maija Dzenovska, kas iepriekš bija konditorejas Daile īpašniece, uz db.lv jautājumu par ugunsgrēku vien atbildēja, ka viņai ar Blaumaņa ielu 15 vairs nav nekāda sakara, tur tagad saimniekojot SIA 5AV.

Uzņēmumā 5AV informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi, šobrīd ugunsgrēks ir nodzēsts. Pagaidām ugunsgrēka cēlonis vēl neesot noskaidrots, pie šī jautājuma šobrīd strādājot apdrošinātāji un speciālisti. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Nessot arī vēl aprēķināts, cik lieli zaudējumi uzņēmumam radušies. Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Lai gan šodien, 26.oktobrī, bija plānots paziņot tiesas lēmumu saistībā ar konditorejas Daile maksātnespēju, tas būs zināms tieši pēc nedēļas – 2.novembrī.

Tas ir saistīts ar to, ka Daile tiesai iesniegusi laboto bilanci, tāpēc tiesa atjaunojusi tiesvedību, DB pastāstīja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Jāatgādina, ka iepriekš tiesa atlika Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmums 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.»

Kultūras pasākumu biļešu kompensācija 80% apmērā ir noderīgs atbalsts, tomēr ar to nevarēs segt lielu daļu izmaksu, kas ieguldītas projektu ražošanā, sacīja kultūrvietas direktore un īpašniece Anda Zadovska.

Viņa uzsvēra, ka jebkurš atbalsts ir apsveicams un tas ir vairāk, nekā nekas. Zadovska minēja, ka kritērija izstrādē viņa iepazīstinājusi Kultūras ministriju arī savu projektu piemēriem. Ja lēmums par kompensāciju piešķiršanu netiktu pieņemts, bet skatītājiem nauda par biļetēm tiktu atdota, pasākuma rīkotāja rīcībā nebūtu līdzekļu, ko atgūt, piemēram, par dažādām mārketinga aktivitātēm.

"Līdz ar šo biļešu kompensāciju varēs kaut vai daļēji samaksāt māksliniekiem par nenotikušu pasākumu," pauda Zadovska, norādot, ka, piemēram, mūzikas namam "Daile" atcelto pasākumu ir maz. Tāds bijis kultūrvietas direktores lēmums.

Novembra galvenais projekts bija aktiera Andra Keiša jaunā programma ar dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju "Suni ārā nedzenama nakts", kurā piedalās arī maestro Raimonds Pauls. Zadovska sacīja, ka šo pasākumu viņa pārcēlusi uz janvāri. Patlaban skatītāji pilnībā ir izpirkuši biļetes uz sešām izrādēm.

Konditoreja Daile pēc triju mēnešu pārtraukuma atsākusi darbu.

Uzņēmumā DB uzzināja, ka konditoreja atvērta jau divarpus dienas un šobrīd tajā strādā daļa bijušo darbinieku – pārdevējas un konditores. Ar uzņēmuma saimnieku DB pagaidām neizdevās sazināties. Kā novēroja DB, konditorejā veikts kosmētiskais remonts, produkcijas sortiments saglabājies līdzšinējais.

Jau ziņots, ka Daile darbu pārtrauca februāra pirmajā pusē pēc uzņēmuma īpašnieces Maijas Dzenovskas nesaskaņām ar sadarbības partneri, kura vārdu viņa nenosauca.

DB jau ziņoja, ka Dailes darbinieki bija lielā neskaidrībā par turpmāko. Lai gan īpašniece solīja darbu atsākt, tas nenotika. Daļa Dailes darbinieku aprīļa beigās jau vērsušies tiesā, jo nav saņēmuši samaksu par padarīto un dīkstāvi, parāds kopumā pārsniedzis 14 tūkstošus Ls.

Ar īpaši radītu koncertizrādi Pus es - tautas dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju Jāņa Lūsēna jaunās roka dziesmās tieši dzejnieka 80. dzimšanas dienā trešdien, 13. novembrī, durvis ver jauna koncertvieta Rīgā - mūzikas nams Daile. Koncertzāle ar četrsimt skatītāju vietām ierīkota vietā Krišjāņa Barona ielā 31, ko daudzi atceras kā veco kinoteātri Daile, raksta laikraksts Diena.

Ideju par mūzikas namu pēc piecu gadu darba dažādās īrētās telpās īstenojusi muzikālā teātra apvienība Ars Nova, kuru vada producente Anda Zadovska sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu.

«Ar šo izrādi norādām virzienu, kā uzrunāsim savus skatītājus. Turpmāk te, mūzikas namā Daile, piedāvās dažādu autoru un izpildītāju koncertprogrammas un muzikālās izrādes dažādu paaudžu cilvēkiem, kuri vēlas baudīt kvalitatīvu dzīvo mūziku,» Dienai teikusi A. Zadovska. «Sapnis par savām telpām bija visu šo laiku. Parēķinot, cik daudz tērēts, nomājot telpas Operā, Valmieras teātrī, Liepājā, atvērt pašiem savu mūzikas namu bija ekonomiski pamatots lēmums,» viņa skaidrojusi.

Pret konditoreju Daile ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Rīgas pilsētas centra rajona tiesa lietu ierosinājusi 2. septembrī, par uzņēmuma administratoru rosināts iecelt Normundu Šlitki.

Lursoft dati vēsta, ka pērno gadu Daile noslēdza ar 14,7 tūkstošu Ls zaudējumiem, kas ir par aptuveni 12 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču apgrozījums saruka no 168 tūkstošiem Ls 2008. gadā uz 124,7 tūkstošiem pērn.

DB jau vēstīja, ka Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Uzņēmuma īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls.

Rīgas Centra rajona tiesa atlikusi konditorejas Daile maksātnespējas lietas izskatīšanu, jo uz šodien 4.oktobrī paredzēto sēdi nebija ieradies administrators, kā arī parādnieka puses pārstāvis.

Lietas izskatīšana pārcelta uz 19.oktobri plkst.12, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī.

Jāatgādina, ka Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Uzņēmumā 5AV, kas patlaban saimnieko Dailē, informēja, ka nodeguši divi konditorejas cehi. Uz jautājumu, vai tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana, uzņēmumā atbildēja: «Diez vai.» Konditoreja būšot slēgta vismaz mēnesi, kamēr noritēs atjaunošanas darbi.

Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Iepriekšējā konditorejas īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls

Par godu Latvijas simtgadei «Laima» 2018. gadā ražos vēsturiskās konfektes «Karakums» un «Talismans», informē «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

No 2017. gada 25. oktobra līdz 2017. gada 17. novembrim «Laima» aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju balsot par kādu no 10 «Laimas» konfektēm, kas bijušas iecienītas pagājušajās dekādēs. Balsot bija iespējams par tādām vēsturiskajām «Laimas» konfektēm kā «Talismans», «Dienvidnakts», «Upeņu», «Karakums», «Daile», «Banānu», «Jūrmala», «Daile», «Līgo», «Rēbuss» un «Ananass». Kampaņas ietvaros kopumā tika saņemtas teju 5 000 balsis.

Konfekte «Talismans» kopumā saņēma 841 balsi. Savukārt konfekte «Karakums» projekta ietvaros bija izteikta līdere Latvijas iedzīvotāju vidū, kopā saņemot 1 176 balsis.

Pašlaik «Laimas» produktu portfelī ir teju 200 dažādi produkti, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. «Laimas» produkcija tiek eksportēta uz 27 pasaules valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Valdības pirmā gada notikumus diriģējušas vēlēšanas un starptautiskie aizdevēji.

Ekonomika analītiķi piesardzīgi, bet arvien pārliecinošāk norāda uz ekonomikas atveseļošanās pazīmēm, tādēļ Valda Dombrovska (JL) vadītajai valdībai ir iemesls atzīmēt piektdien gaidām gada jubileju. Tomēr bez aktīvas rīcības uzņēmējdarbības atbalstam un veicināšanai novērst stagnāciju un panākt ekonomikas izaugsmi, visticamāk, nebūs iespējams.

E-pārvaldi sildīs ar IKT projektiem

Valdības apstiprinātie prioritārie IKT projekti nedveš cerības uz ilgtermiņa ieguvumiem - ES fondu nauda būtu jānovirza ilgtspējīgai attīstībai, nevis tam, lai IT kompāniju darbinieki dažus mēnešus vai gadus varētu maksāt kredītus un politisko partiju finansēšanai, DB uzsver HansaWorld Latvia vadītājs, LATA valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Projektu kopējās attiecināmās izmaksas ir 36,7 milj. Ls, kuru 100% finansējums ir Eiropas fondu nauda.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir apmierinājusi pieteikumu un atzinusi konditoreju Daile par maksātnespējīgu, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Tiesa noteikusi, ka maksātnespējas procesa iestāšanās diena ir šā gada 1.septembris. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt viena mēneša laikā. Tiesa savā lēmumā norādījusi, ka parādnieka kopējais parāds ir vismaz 28, 36 tūkst. Ls un parādsaistības pārsniedz aktīvus.

Jāatgādina, ka maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniedza kāds bijušais konditorejas darbinieks.

Maksātnespējas procesa lieta tiesā tika ierosināta 2.septembrī. Daili, kura ilgstoši cīnījusies ar finansiālām problēmām, septembra beigās piemeklēja vēl viena nelaime. Konditorejā izcēlās ugunsgrēks.

Daile pārtrauca darbu šā gada februārī, jo konditorejai bija problēmas ar negodīgu sadarbības partneri. Iepriekšējā konditorejas īpašniece Maija Dzenovska toreiz gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus par notikušo un sadarbības partnera vārdu neatklāja. Pēc pāris mēnešiem konditoreja darbu atsāka. Tiesa, bijušie uzņēmuma darbinieki plānoja vērsties tiesā, jo Dailes īpašnieki bija palikuši parādā par laikus neizmaksātajām algām un piespiedu dīkstāvi - kopumā ap 14 tūkstošiem Ls.

Jaunieši studentu biznesa inkubatorā sāk projektu – divpusēju auduma maisiņu šūšanu, kas apdrukāti ar Rīgai raksturīgiem arhitektūras elementiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liene Mingailīte un Krišjānis Zviedrāns izveidojuši no abām pusēm nēsājamu auduma iepirkuma maisiņu zīmolu Somaa, iemēģinot roku suvenīru nišā. Dizains veidots tā, lai maisiņi būtu interesanti tūristiem, bet vienlaikus būtu praktiski izmantojami. Liene teic, ka ar savu produkciju viņi vēlas atšķirties no visa tā, kas jau redzēts veikalos. Kāpēc ir izvēlētas Rīgas ainas? Liene atgādina, ka tā ir mīlestība pret galvaspilsētu.

Pagaidām Krišjānis maisiņus realizē kā pašnodarbinātais, uzņēmums vēl nav nodibināts. «Esam izveidojuši mājaslapu, piereģistrējāmies sociālajos portālos. Tagad aktīvi testējam dažādus materiālus, iesaistāmies sadarbībā ar Latvijas ražotājiem, kas tos piedāvā, piemēram, ar Lareliniem,» teic Liene.

Galerijā Daugava nākamnedēļ, 11.martā tiks atklāta Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstāde. Tajā būs aplūkojamas gleznas, grafikas, fotogrāfijas, keramikas un tēlniecības darbi, izcilu cilvēku rokraksti un aktieru kostīmi, informē Kokneses fonda pārstāve Valda Auziņa.

Šogad Likteņdārzam veltītā labdarības izsole notiks piekto reizi, un tajā, atbalstot Likteņdārza tapšanu, būs iespēja iegādāties 70 mākslas priekšmetus. Šā gada izsoles darbu atlasē īpaša uzmanība pievērsta Latvijas nacionālajiem simboliem un Atmodai. Izsoles darbu digitālais katalogs apskatāms http://izsole.liktendarzs.lv/.

Izsolē būs iespēja iegādāties Paula Bankovska, Jāņa Petera un Zigmunda Skujiņa rokrakstus, Ulda Brieža, Ata Ieviņa, Gvido Kajona un Anitras Novikas fotogrāfijas, Anatolija Borodkina, Ineses Brants, Mildas Brutānes, Jevgenijas Loginovas, Helgas Ingeborgas Melnbārdes, Marutas Raudes un Žanetes Žvīgures porcelāna un keramikas darbus.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Pārdošanā nonācis vienam no Elkor grupas līdzdibinātājiem un vairāku vērtīgu nekustamo īpašumu saimniekam Andrejam Vlasovam piederošs tirdzniecības centrs pretī Brīvības piemineklim – Brīvības ielā 19.

Elkor grupas līdzdibinātājs A. Vlasovs savā īpašumā Valsts a/s VEF uzņēmumu VEF veikals Brīvības ielā 19 iegādājās 2000. gada februārī. Šī pirkuma maksa bija viens lats, bet tāpat arī tika dzēsti VEF nodokļu parādi 530 tūkst. Ls apmērā, iepirkš vēstīja portāls pietiek.com.

Komercplatība tiek pārdota par 4,389 tūkst eiro kvadrātmetrā (aptuveni 3,080 tūkst. Ls), un kopumā tiek pārdotas 369 kvadrātmetru telpas pagrabstāvā un 286 kvadrātmetru telpas pirmajā stāvā, liecina portālā nordhaus.lv ievietotais sludinājums.

Kopējā cena komecplatības, kurā patlaban atrodas Elkor Fashion Podium Outlet, cena ir 2,950 milj. eiro (aptuveni 2,070 mil. Ls). Sludinājumā minēts, ka renovētās ķieģelu ēka un tās iekšējā apdare ir ļoti labā stāvoklī, un tajā ir visas ērtības, turklāt ēka atrodas pilsētas centra aktīvajā kvartālā.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.