Plānots, ka Kuldīgā tiks veidots neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Kurzemes reģionālais centrs.

Šajā reģionā apvienosies Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona ātrās palīdzības brigādes.

Par to publiski 31. martā Kuldīgā gatavojas diskutēt Kurzemes pašvaldību vadītāji, NMP iestāžu (brigāžu) vadītāji. Turpmāk NMP dienesta Kurzemes reģionālais centrs atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu u.c. Nozīmīga Kurzemes reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā.

Šī gada 27.janvārī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. NMP dienesta vadība ir uzsākusi sarunas ar pašvaldībām par to pārziņā esošo NMP iestāžu (brigāžu) iekļaušanos vienotajā valsts dienestā. Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no visiem izsaukumiem valstī. Drīzumā dienestam pievienosies arī Valmieras NMP stacija un vairāki citi ātrās palīdzības sniedzēji Vidzemē. Šobrīd visā valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms slimnīcu posmā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, tai skaitā NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests par teju 2,8 milj. Ls gatavojas iegādāties 45 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti Latvijas reģionos.

Par automobiļu piegādi NPM dienests bija izsludinājis arī atklātu iepirkumu konkursu, kurā par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts Mercedes-Benz oficiālā izplatītāja Latvijā SIA Domenikss piedāvājums. Kopumā savus piedāvājumus konkursā iesniedza trīs pretendenti, Db.lv stāsta NMP dienesta pārstāvji, paužot, ka arī šobrīd lielākā daļā dienesta operatīvo transportlīdzekļu ir Mercedes-Benz un Volkswagen markas automašīnas, kuru modeļi un izlaiduma gadi ir visai atšķirīgi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā atbilstoši prasībām pārbūvēti, specifiski aprīkoti un trafarēti operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, nodrošinot noteiktas prasības pacienta un autovadītāja nodalījumiem, prasības medicīniskās aparatūras stiprinājumiem, tāpat arī drošības, garantijas un servisa prasības. NMP dienests plāno iegādāties operatīvos transportlīdzekļus gan ar divu, gan četru riteņu piedziņu, kas uzlabos mediķu iespējas nokļūt pie pacientiem vietās, kur ceļi kļūst grūti izbraucami laika apstākļu dēļ vai pat ceļu nav vispār, Db.lv stāstīja NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Piesaistot Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzekļus Latvijā neatliekamās medicīniskās palīdzības uzlabošanā trijos gados plānots ieguldīt 7.6 miljonus latu.

To paredz noslēgta vienošanās starp Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu par ERAF finansēta projekta „Vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide” īstenošanu.

Projekta kopējais finansējums ir 7.678 miljoni latu no kuriem 6.527 miljoni lati ir ERAF piešķirtais finansējums, bet 1.152 miljoni latu ir valsts budžeta līdzfinansējums.

ERAF finansētā projekta mērķis ir būtiski uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu ikdienā un ārkārtas situācijās iedzīvotājiem visā Latvijā, centralizējot NMP un katastrofu medicīnas sistēmas vadību ar mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju palīdzību. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt un ieviest vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības vadības informācijas sistēmu, iegādāties un uzstādīt tās darbināšanai nepieciešamās mūsdienīgās tehnoloģijas un aprīkojumu, kā arī izveidot atbilstošu NMP dienesta infrastruktūru ar vienu vadības un dispečeru centru un pieciem reģionālajiem vadības un dispečeru centriem. Projektā paredzēts NMP dienesta reģionālos centrus veidot Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.

Kuldīgā veidos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Kurzemes reģionālo centru, apvienojot Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona ātrās palīdzības brigādes.

Pēc izveidošanas Kurzemes reģionālais centrs atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu. Kurzemes reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā.

2009.gada 27.janvārī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Šobrīd visā valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms slimnīcu posmā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, t.sk. NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības. Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no izsaukumiem valstī. Drīzumā dienestam pievienosies arī liela daļa Vidzemes NMP sniedzēju.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums par darba uzteikšanu direktora vietniekam Mārtiņa Šicam. Kā iemesls tiek norādīta uzticības zaudēšana darba devējam.

NMPD ir noslēgusies pārbaude, kas tika uzsākta saistībā ar dienesta iekšējam, operatīvam darbam paredzētas informācijas nodošanu trešajām pusēm par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem, informē NMPD pārstāvji.

«Audita laikā konstatēti nozīmīgi pārkāpumi NMP dienesta direktora vietnieka M.Šica amata pienākumu izpildē, kas būtiski ietekmē visa NMP dienesta gatavību un rīcību ārkārtas situācijās,» teikts NMPD oficiālajā paziņojumā.

Pēc pārbaudes secināts, ka M. Šics «nepilnīgi veicis amata pienākumus saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju».

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Ar veselības ministra Gunta Belēviča rīkojumu no š.g. 9.septembra par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) direktora pienākumu izpildītāju uz laiku iecelta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, informē NMPD.

B.Kleina ir ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 2004.gada B.Kleina strādā Veselības ministrijā, kur darba pienākumi ir saistīti ar līdzdalību valsts veselības aprūpes nozares stratēģiskajā plānošanā, tostarp koordinējot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu medicīnas sistēmas un ārstniecības jautājumus reglamentējošo tiesību aktu projektu izstrādi. B.Kleina arī pārstāv Latviju Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju darba grupās, kas risina ar veselības aprūpes organizāciju saistītus jautājumus.

B.Kleinai ir arī liela praktiskā darba pieredze pirmsslimnīcas neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, gandrīz 20 gadus strādājot gan kā brigādes vadītājai, gan par ārsta palīgu kardioloģiskās brigādes sastāvā Rīgas ātrās palīdzības stacijā.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta bez maksas, bet, ja izsaukums nebūs NMP kompetencē un pacientam būs iespēja vajadzīgo palīdzību saņemt citur, tad pacientam par brigādes ierašonos būs jāmaksā.

Veselības ministrija (VM) uzsver, ka iedzīvotājiem nav jābaidās, vai par brigādes izsaukumu būs jāmaksā, jo NMP dienesta mediķi katru izsaukumu izvērtē pēc ļoti stingriem kritērijiem, lai atpazītu situācijas, kas ir bīstamas pacienta dzīvībai vai veselībai un kad brigādei jāierodas nekavējoties.

Tomēr, ja pacients par maksas pakalpojumu nebūs brīdināts laikus, piesakot izsaukumu, tad brigāžu mediķi pēc palīdzības sniegšanas samaksu nepieprasīs, norāda VM.

Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta cenrādis nosaka maksu par NMP brigāžu dežūru masu pasākumu (kultūras, sporta pasākumu) laikā. Atkarībā vai pasākumā dežurē ārsts vai ārsta palīgs: stundā tas izmaksās 24 vai 27 Ls, bet medpunkta izveide un medicīniskās palīdzības nodrošināšana publiskā pasākumā stundā izmaksās 83 Ls.

Veselības ministrs Didzis Gavars neredz nekādu iemeslu, kādēļ tieši Jūrmalā būtu jāsaglabā savs ātrās palīdzības dienests, jo no 1.jūlija sāks darboties vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP).

Veselības ministrija uzsver, ka NMP ir gatavs nodrošināt visus vajadzīgos resursus ātrās palīdzības brigāžu nodrošināšanai arī Jūrmalā, un iedzīvotāji saņems visu nepieciešamo palīdzību tāpat kā līdz šim.

«Ne Jūrmalas ātrās palīdzības dienesta pašreizējā noslodze, ne ierašanās laiks pie pacientiem, ne atsevišķo glābšanas izsaukumu skaits gada laikā, nerāda, ka Jūrmala būtu īpašākā statusā nekā jebkura cita pilsēta mūsu valstī. Šajā situācijā mani tiešām pārsteidz, ka saimnieciskā strīdā tiek iejaukti iedzīvotāji, musinot un apgalvojot, ka pēc 1. jūlija vairs nevarēs saņemt palīdzību,» neizpratni pauž D. Gavars.

Vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta izveide sola arvien ātrāku un efektīvāku palīdzības sniegšanu. Lai gan sākotnējais «ātrās palīdzības» dienestu apvienošanas grafiks šobrīd pat ir apsteigts, tomēr ir ne viens vien šķērslis, kas neļauj pārmaiņām ritēt tā, kā varētu vēlēties.

Ceļš uz slimnīcu nereti ir ilgāks nekā iepriekš, jo virkne mazo slimnīcu vairs nesniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, bet automašīnas un iekārtas ir krietni novecojušas un nolietotas, bet naudas, lai to atjaunotu, trūkst. Turklāt atsevišķas reģionālās NMP iestādes joprojām pretojas to pievienošanai.

NMP dienests apgalvo, ka tagad spēj pacientus nogādāt tajā slimnīcā, kur ir pieejama viskvalitatīvākā ārstēšana, jo vairs nepastāv rajonu robežas, kas iepriekš iegrožoja «ātrās palīdzības» kustību.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Veselības ministrija (VM) norāda, ka ar februāri darbu sāks pārvaldes iestāde, kura nodarbosies ar tālāku vienotā dienesta izveidi, risinot sarunas ar pašvaldībām par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP) institūciju pārņemšanu.

Tiek plānots, ka kopumā iestādes izveide tiks pabeigta 2010. gadā. Iedzīvotājiem, kuriem būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tās saņemšanā nekas nemainīsies, norāda VM.

Ministrija atgādina, ka otrdien valdības sēdē tika apstiprināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums, kas paredz vienota dienesta izveidi ar šā gada 1. februāri.

NMP dienesta izveide tiks veikta pakāpeniski, attiecīgi izvērtējot katru konkrēto situāciju, un pievienojot NMP pakalpojumu sniedzējus dažādās Latvijas teritorijās. Vienotā dienesta izveides procesā apvienos 39 līdzšinējās pašvaldību NMP dienestus, kuri pārsvarā šobrīd strādā kā lokālo un reģionālo daudzprofila slimnīcu struktūrvienības.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu Liepājas reģionālajā slimnīcā pabeigta neatliekamās medicīniskās palīdzības slūžu izbūve.

Slūžu būvniecība notika, īstenojot projektu «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA Liepājas reģionālā slimnīca, uzlabojot veselības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti».

Slūžas uzbūvētas pie vienas no neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ieejām NMP transporta vajadzībām. Līdz ar to pacients brīdī, kad no transporta tiek pārvietots uz slimnīcas NMP nodaļu, atrodas zem jumta nevis zem klajas debess. Telpā tiek nodrošināta atbilstoša ventilācija un noteikta temperatūra (+5 grādi). Automātiski paceļamie vārti tiek darbināti ar tālvadības pultīm, ar kurām nodrošinātas visas Kurzemes reģiona NMP automašīnas. Iespējama arī durvju manuāla atvēršana. Salīdzinoši ar citām līdzīgām konstrukcijām Latvijā, tā ir fundamentāli celta ēka ar nopietnām metāla konstrukcijām, lietu grīdu, kanalizācijas sistēmu, lai nodrošinātu ar automašīnu riepām savestā lietus un sniega ūdens novadīšanu. Drošības un kontroles nolūkā slūžām ārpusē un iekšpusē ir novietotas videonovērošanas kameras.

Lēmumu par Veselības ministrijas prasīto līdzekļu piešķiršanu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam neatliekamu pasākumu veikšanai un izdevumu segšanai Ministru kabinets pieņems nākamnedēļ.

Tā kā pieejamo līdzekļu apmērs neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā ir ierobežots un daļa prasītās naudas varētu tikt tērēta tikai nākamgad, tad Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai jāvienojas par piešķiramo summu prioritārajiem pasākumiem, lēma valdība.

Lai nodrošinātu NMP brigāžu darbību līdz šā gada beigām un samazinātu finansiālo slogu nākamā gada budžetā, VM prasīja 1,84 milj. Ls. Savukārt Valsts asinsdonoru centram izdevumu segšanai vienreizēju un neatliekamu pasākumu nodrošināšanai tika prasīti 372,9 tūkstoši Ls.

NMP brigāžu transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu nomas un degvielas izdevumu segšanai bija domāti 1,2 milj. Ls, bet vienreizējiem pasākumiem kā spectērpu, ziemas riepu, medikamentu un medicīnas materiālu, defibrilatoru iegādei NMP brigāžu darbības nodrošināšanai 2012. gadā – 646,2 tūkstoši Ls.

Neatliekamās palīdzības iepirkumu nāksies organizēt no jauna. Tā vienojies Minstru prezidents Valdis Dombrovskis ar veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci.

24.martā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Lindu Mūrnieci, lai lemtu par nekavējošu rīcību saistībā ar Veselības ministrijas rīkoto atklāto konkursu iepirkumam Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram, informē Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Puses vienojās, ka L. Mūrniece vērsīsies pie Sanitārā transporta autobāzes vadības ar lūgumu pagarināt neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) autotransporta nomas līgumu līdz šī gada beigām, lai NMP varētu turpināt netraucēti pildīt savas funkcijas, kā arī lai varētu organizēt jaunu – likuma prasībām atbilstošu iepirkuma konkursu. Kā zināms, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam adresētajā vēstulē apšaubījis vairākus konkursa nolikuma punktus, kas pēc būtības neatbilst likumdošanā noteiktajām prasībām par atklātu iepirkumu konkursu organizēšanu. Db jau rakstīja, ka iepirkumu apturēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lūdzot IUB atzinumu. NMPD rīkotajā iepirkumā par 31,7 milj. Ls uzvarēja Rīgas Sanitārā transporta autobāze, kas arī bija vienīgais pretendents.

Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Ikvienam var būt situācija, kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ārkārtas brīžos, kad dzīvība ir briesmās, tas ne vienmēr ir tik vienkārši, kā šķiet - savu atrašanās vietu var aizmirst, nezināt vai veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ pat fiziski nespēt nosaukt. Aplikācija HealthPoint nodrošina to, ka vienlaikus ar zvanu uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113 dispečeriem tiek nodoti arī zvanītāja atrašanās vietas dati (GPS koordinātes). Tāpat dispečeriem automātiski uz elektronisko izsaukuma karti tiek nosūtīti arī nepieciešamie personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), ja tālruņa lietotājs iepriekš tos ir ievadījis aplikācijas profila sadaļā. Šī informācija daudzās situācijās var būtiski paātrināt mediķu brigādes izsūtīšanu un palīdzības saņemšanu.

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju ar šā gada 3.februāri iecelta līdzšinējā Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja Renāte Pupele.

«Uzskatu, ka R.Pupeles līdzšinējā pieredze veselības aprūpes vadībā un zināšanas neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā būs liels ieguvums vienota neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidē. Arī veiksmīgā darbība Katastrofu medicīnas centra Operatīvā dienesta vadībā, praktiski organizējot lielāko publisko pasākumu un glābšanas operāciju medicīnisko darbu, ir pārliecinājusi par viņas piemērotību jaunā dienesta vadītāja amatam,» uzsver veselības ministrs Ivars Eglītis.

Veselības ministrija atgādina, ka 27.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP) nolikums, kas paredz vienota dienesta izveidi ar šā gada 1.februāri.

Tuvu noslēgumam ir līdz šim nozīmīgākais ieguldījums medicīniskā transporta autoparka atjaunošanā neatkarīgās Latvijas vēsturē, jo pilnībā ir atjaunots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu operatīvo transportlīdzekļu autoparks.

Gada laikā mediķiem reģionos nodotas 136 jaunas ātrās palīdzības mašīnas

Nākamās nedēļas laikā NMPD noslēgsies jauno operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu piegāde mediķu brigādēm Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Ātrās palīdzības automašīnas iegādātas divās kārtās – pagājušā gada sākumā saņemti 45 jauni auto, bet šī gada sākumā vēl 91 transportlīdzeklis.

Kā atzīst NMP dienesta direktors Armands Ploriņš, tik apjomīga mediķu vajadzībām nepieciešamā transporta atjaunošana bija iespējama, piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu vienota dienesta veidošanas laikā, kā arī pateicoties Veselības ministrijas atbalstam.

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora pienākumu izpildītāju veselības ministrs Guntis Belēvičs šodien iecēlis līdzšinējo NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieci operatīvajos jautājumos Sarmīti Villeri.

S.Villere ir ārste-pediatre un sertificēta, apmācīttiesīga neatliekamās medicīnas ārste, kuras darbs gandrīz 30 gadus ir saistīts ar pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un organizēšanu.

Kopš 2009.gada S.Villere ieņēmusi NMP dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieces operatīvajos jautājumos amatu, kur darba pienākumi saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanu un pārraudzību Rīgas reģionā. Pirms tam S.Villere strādājusi arī Katastrofu medicīnas centrā, risinot jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu kvalifikāciju un apmācību, kā arī vadot lekciju ciklu par katastrofu medicīnas menedžmentu.

Pakāpeniski, jau no 2012. gada, Rīgas reģionā nelaimē nokļuvušos līdz ārstniecības iestādei vajadzēja sākt nogādāt ar jaunām, valstij piederošām ātrās palīdzības automašīnām. Diemžēl ne Veselības ministrija (VM), ne Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nav atbilstoši rīkojušies, lai īstenotu šo ieceri, gluži otrādi – auto iegādei paredzētie miljoni tērēti citām vajadzībām, bet noslēgtais līgums ar privāto pakalpojuma sniedzēju vairakkārt mainīts, nodrošinot komersantam lielus papildu ieņēmumus, informē Valsts kontrole (VK).

Visu šo laiku Rīgas Sanitārā transporta autobāze, izmantojot savu priviliģēto statusu kā vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs, ir diktējusi noteikumus, panākot sev izdevīgus grozījumus noslēgtajā līgumā, tai pašā laikā uzrādot apskaužamu bruto peļņas rentabilitāti – līdz pat 44%.

Sākotnēji līgumā esot bijis noteikts, ka autobāzei jau līdz 2011. gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014. gada 30. jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Pēc revidentu aplēsēm, nepiemērojot šo samazinājumu, NMPD laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam par saņemto pakalpojumu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.

Valdība otrdien, 2.decembrī, skatīs Ministru kabineta vēstuli Saeimas komisijai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu Rīgai, paužot, ka atbalsta šo automašīnu iegādi, neizmantojot ārpakalpojumu.

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienests.

Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.