Lai regulētu tūrismu plūsmu, Romas pašvaldība apsver biļešu ieviešanu slavenās Trevi strūklakas apskatei.

Pilsētas domes loceklis Alesandro Onorato sacīja, ka tiek apsvērta biļešu rezervēšanas sistēma. Romas iedzīvotājiem biļetes būtu bez maksas, bet tūristiem maksātu simbolisku vienu eiro. Mērķis ir nevis iegūt naudu, bet gan kontrolēt pūļus, tai skaitā aizliegt tūristiem "ēst saldējumu vai picu uz pieminekļa, kas ir pelnījis pienācīgu cieņu", skaidroja domes deputāts.

18.gadsimtā celtā Trevi strūklaka ir tik slavena, ka to nemitīgi apņem cilvēku pūlis, un bieži vien strūklaku ir grūti pienācīgi apskatīt.

Trevi strūklaka veido fonu Federiko Fellīni ikoniskās filmas "Saldā dzīve" slavenākajai ainai, kurā filmējās Anita Ēkberga un Marčello Mastrojāni. Tiek uzskatīts, ka monētas iemešana strūklakā nozīmēs atgriešanos Romā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

„Kāds klients teica tā: kad vēroju, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri ungaida, kamēr tā atripos atpakaļ, sapratu, ka kaut kas ir nogājis šķībi,” stāsta Uretek Balticvadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz Uretek, kasnodarbojas ar māju pacelšanu. Daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, ganjaunām - ir tieksme nosēsties.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tāsstabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam Uretek izmanto dabaidraudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi.

Kā redzams no raksta sākumā pieminētā gadījuma ar kaķi, pirmos trauksmes signālusiedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtniekinav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiālaapjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

“Kāds klients reiz novērojis, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaidījis, kamēr tā atripos atpakaļ. Nebija ilgi jāanalizē, ka kaut kas ir savirzījies šķībi mājas konstrukcijā.” stāsta Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Tā kā daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, gan jaunām - ir tieksme nosēsties, šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz SIA “Uretek Baltic”, kas nodarbojas ar visu iepriekšminēto objektu gan pacelšanu, gan nostiprināšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam SIA “Uretek Baltic” izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Tāpat kā minētajā gadījumā ar kaķi un bumbiņu, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

Par uzvarētāju metu konkursā vienai no centrālajām Siguldas pilsētas atpūtas vietām – Raiņa parkam, atzīts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, SIA “Fixman” un Elizabetes Melbārzdes piedāvātais mets, kas piedāvā arhitektoniskos un ilgtspējīgus vides risinājumus balstītus Raiņa un Aspazijas daiļrades tēlos un pretmetos.

Metu skices elementus vieno spēcīga ideja ar latviešu literatūras klasiķu iedvesmotiem tēliem un pretmetiem – Saules un Mēness saspēli, gaismas uzvaru pār tumsu un citiem elementiem, kas atspoguļojas parka jaunajā plānojumā, vides objektos un rotaļu laukuma detaļās, daudz intensīvāk un pilnvērtīgāk apdzīvojot vairāk kā 7 hektāru plašo teritoriju pilsētas centrā.

Siguldas Raiņa parka mežoto daļu un aktīvo rotaļu zonu savienos Saules un Mēness ceļš – parka promenādes segumā paredzēts iestrādāt siltā un aukstā metāla joslu un atbilstošu siltās un aukstās gaismas ceļu virs tā, galapunktos aplūkojot Saulcerītes un Mēness meitiņas skulptūras un centrā satiekoties īpašā Mijkrēšļa zonā. Savukārt parka aktīvajā daļā plānots izkārtot vairākas arhitektoniski, funkcionāli un ainaviski nodalītās zonas, kurās pieejami dažādi spēļu elementi, velotrases, kā arī ieplānota vieta publiskai ēkai (mūsdienīgām un ērtām publiskajām tualetēm, iespējams, arī kafejnīcai), “sausā” strūklaka, kurā ar speciālās sprauslās integrētu atmosfērisko apgaismojumu, kam var pievienot ūdens miglu, izgaismo Saulcerītes skulptūru. Iezīmējot dažādu vecuma bērnu atpūtas zonas, mets piedāvā rīku laukumus rotaļām, sportam, aktivitātēm ziemā un vasarā, kā arī pulcēšanās vietas, kur vērot dekoratīvos apstādījumus un baudīt mierīgu atpūtu.

Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana - monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā atklātā sanāksmē paziņoti metu konkursa par augstvērtīga vides objekta izveidi Kauguros uzvarētāji. Pirmo godalgu ieguvis metālmākslinieka Uģa Traumaņa piedāvājums – skulpturālais objekts “Mezgls”.

Vides objekts ar teritorijas labiekārtojumu iecerēts kā iedzīvotāju simboliska satikšanās vieta pie Kauguru kultūras nama.

Lai Kauguros – visapdzīvotākajā Jūrmalas daļā, radītu iedzīvotāju pulcēšanās vietu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izsludināja metu konkursu par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi. Izvērtējot iesniegtos 15 pieteikumus, žūrijas komisija izvēlējās trīs godalgotās vietas.

Par uzvarētāju tika atzīts Uģa Traumaņa "Mezgls" – vizuāli aktīvs, funkcionāls un labiekārtots skvēra risinājums, kura centru iezīmē no nerūsējošā tērauda veidots skulpturāls mezgls. Objekts it kā “sasien” ikdienas maršrutu krustpunktu, kļūstot par vienotības un savienojuma simbolu. Autors atsaucas uz Kauguru apkaimes vēsturisko sākotni – zvejniekciemu, kur mezglu siešana bija jūrniekiem un zvejniekiem svarīga amata prasme. Tāpat viņš citē rakstnieci Laimu Kotu, kura rakstījusi, ka mezglu siešana ir “lokāls noslēpums, ko nodeva kā vēstījumu no paaudzes paaudzē. Ja nezini siešanas principu, mantu nenosargāsi.”

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Maijā Kronvalda parkā pie Kongresu nama tiks atklāta unikāla interaktīva strūklaka, par kuras «diriģentu» ar pirkstu kustībām varēs kļūt ikviens garāmgājējs, nosakot strūklakas plūsmu, tai pat nepieskaroties.

Fonds ABLV Charitable Foundation tagad izsludinājis pieteikšanos citu projektu realizēšanai – līdz 30.jūnijam biedrības un iestādes var iesniegt idejas Rīgas centra vides uzlabošanai kvartāla, pagalma vai ielas mērogā. Pieejamais līdzfinansējums 80% apmērā var sasniegt līdz 50 000 eiro.

Uz finansējumu var pretendēt dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldības iestādes, kuras vēlas uzlabot un labiekārtot savā īpašumā vai pārvaldībā esošās teritorijas

Fonds pieņem projektu pieteikumus, kuru realizēšanai no fonda pieprasītā granta apjoms var veidot līdz pat 80% no projekta kopējām izmaksām, bet nepārsniedzot 50 000 eiro. Idejām jāatbilst Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmai 2014.-2020. gadam.

Svētdien, 18.jūnijā atklās topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukumu.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Rotaļu laukuma vizuālajā noformējumā izmantoti Rīgas pilsētas simboli un vēsture. Izmantojot zilas krāsas bruģakmeni un gumijas segumu laukumu vizuāli pārdala Daugava, kurā ir gan sala ar vertikālu rāpšanās elementu – piramīdu, gan pietauvots kuģis. Daugavas vienā krastā ir stilizēta vecpilsēta ar Vecrīgai raksturīgajiem elementiem – Rīgas Doma baznīcas pulksteņa kopija, Vecpilsētas melnais kaķis, torņi un tilti ar pilsētas heraldiskā zīmēm.

Noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta «Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā» īstenošanu. Tā ietvaros jaunu saturu un atjaunotas aprises iegūs trīs spilgti kultūras pieminekļi Daugavas krastos - Krustpils pils, Kokneses pilsdrupas un bijusī sanatorija «Ogre», informē Kultūras ministrija.

Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā.

Krustpils pils lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projekta ietvaros ir paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18. gs. sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunots tiks arī pils dārzs un strūklaka.

Pēdējo gadu laikā rosība Ogres centrālajā ielā – Brīvības ielā – ir daudz aktīvāka nekā iepriekšējos gados – vērojama gan lielāku vietējo iedzīvotāju plūsma, gan tūristu skaita pieaugums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Centra veidols piedzīvojis arī vizuālas izmaiņas – tajā izvietota digitālā strūklaka, kas vasarā ap sevi pulcē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos, tāpat atjaunota Ogres pērles – kafejnīcas Zelta liepa ēka, savukārt Ziemassvētkos iela tērpās greznās rotās, par kurām atzinību izteica ne tikai vietējie, bet arī citu pilsētu iedzīvotāji. Tūristus uz Ogri ziemā vilina Zilo kalnu slēpošanas trase, un pēc sportiskajām aktivitātēm iespējams sasildīties kādā no daudzām ēdināšanas vietām, kas pēdējo gadu laikā Brīvības ielas gājēju posmā viens pēc otra saradušies kā sēnes pēc lietus, un aktivitātes vairākās tuvākajās ēkās liecina, ka gaidāmi vēl jaunumi. Vērojot šo tendenci, ir skaidrs, ka aug klientu skaits, un to apstiprina arī uzņēmumi, kas strādā šajā posmā. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka darbs nav viegls, vasarā apmeklētāju skaits ievērojami pieaug, bet ziemā, kad ir klusais periods, nākas sekot līdzi finansēm, lai nebūtu jāver vieta ciet. Gar gājēju ielas malām izvietojušies arī suvenīru un rokdarbu veikali, skaistumkopšanas saloni, un pirms neilga laika šeit no Pārogres pārcēlies arī Ogres biznesa inkubators. Jaunam uzņēmumam telpas gan atrast ir grūti, cenas ir salīdzinoši augstas un visas labākās vietas jau aizņemtas, tāpat dažkārt nākas saskarties arī ar konkurentu cīņu.