Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Lai utilizētu no apgrozības izņemtās lata monētas, Latvijas Banka plāno īrēt monētu deformācijas iekārtu no divu Šveices uzņēmumu apvienības, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Darbu apjoms ietver kopumā 1200 tonnu latu monētu deformēšanu un pēc tam – pārkausēšanu. Iekārtu paredzēts darbā pārbaudīt vasaras beigās, Db.lv stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Monētu deformēšanas iekārtas īres līgumcena veido vairāk nekā 2,94 miljonus latu, un to paredzēts īrēt no juridisku personu apvienības Metallum Metal Trading Ltd. un Eurocoin Recycling AG.

Līgums attiecas uz no apgrozības izņemto monētu utilizāciju, - deformēšanas iekārtas nomu, iekārtas uzstādīšanu, iekārtas darbības tehnisko nodrošināšanu, Latvijas Bankas darbinieku apmācību darbam ar iekārtu, iekārtas demontāžu, mucu nodrošināšanu no apgrozības izņemto monētu uzkrāšanai un deformēto monētu uzglabāšanai un transportēšanai, kā arī deformēto monētu izvešanu un pārkausēšanu.

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Latvijas Banka ceturtdien, 4. septembrī, laidīs apgrozībā latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796) 300 gadu jubilejā veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversa sižets ņemts no G. F. Stendera (saukts par Veco Stenderu) «Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas» pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.

Izcilākais Vecā Stendera darbs ir Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Ļoti strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām un citiem zelta produktiem, kuriem pārdošana palielinājusies par 126%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina “Latvijas monētu nama” 2020.gada 9 mēnešu rezultāti.

Baltijas valstīs kopumā šogad ir augsta iedzīvotāju interese par zelta produktiem, bet “Latvijas monētu nama” straujākais pārdošanas pieaugums novērojams tieši Latvijā – salīdzinot Lietuvā pieprasījums pieaudzis par 65%, savukārt Igaunijā par 17%.

“Līdzīgi kā lielākā daļa uzņēmumu arī “Latvijas Monētu nams” sākotnēji bažīgi raudzījās uz iespējamo pandēmijas ietekmi. Lai arī kopējais apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir līdzīgs kā šajā pašā periodā pērn, ļoti ievērojams kāpums novērojams tieši zelta produktu segmentā. Līdzīga tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur gan zelta monētu pārdošanas pieaugums nav tik straujš. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs jau iepriekšējos gados pieprasījums pēc zelta monētām bija salīdzinoši augsts,” stāsta “Latvijas Monētu nams” mārketinga un tirdzniecības vadītājs Gints Rijnieks.

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1. decembra. 2 eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētuBrilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19 eiro.

Latvijas Banka izsludinājusi slēgtu konkursu par iespējamo no apgrozības izņemto lata monētu utilizāciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursa ietvaros uzņēmumam būs jānodrošina deformēšanas iekārtas noma, iekārtas uzstādīšana, iekārtas darbības tehniskā nodrošināšana, Latvijas Bankas darbinieku apmācība darbam ar iekārtu, iekārtas demontāžu, mucu nodrošināšanu no apgrozības izņemto monētu uzkrāšanai un deformēto monētu uzglabāšanai un transportēšanai, kā arī deformēto monētu izvešanu un pārkausēšanu.

Monētu deformēšanas un savākšanas vieta būs Latvijas Bankas Rīgas filiāles teritorija Bezdelīgu ielā.

Konkurss izsludināts 18. februārī, un pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. martam, savukārt monētu utilizācija būs jāveic laikā no šā gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. augustam. Par konkursa uzvarētāju tiks noteikts uzņēmums, kura piedāvājums būs saimnieciski izdevīgākais.

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu, informē centrālās bankas pārstāvji, piebilstot, ka monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta 365 ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils filiālēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,31 lats.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Iedzīvotāju interese par beidzamo apgrozības latu ir liela, un cilvēki stāv lielās rindās, lai apmainītu parastos latus pret Paritātes monētu, informē Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Viņš stāsta, ka klajā laišanas dienā līdzīgi bijis arī ar dažu labu citu monētu, bet šoreiz, iespējams, pasākuma simboliskums to veicinājis vēl vairāk.

M. Grāvītis norāda, ka puse jaunās monētas tirāžas nodota komercbankām, bet otra puse - LB kasēs un tā rītdien varētu jau būt beigusies.

Cilvēki nāk pēc kolekcijas papildinājuma, Ziemassvētku dāvanas, monētas, ko paturēt piemiņai - kā kurš, turklāt daļa pērk arī iepriekšējās monētas.

Pārējos īpašos vienlatniekus, kuri no bankām atgriežas LB, centrālā banka atkal piedāvā iegādāties LB kasēs un interesentu netrūkst, uzsver M. Grāvītis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB trešdien laida apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu – Paritātes monētu ar lata un eiro pārejas kursu reversā, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela, stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta, un arī pašlaik visās filiālēs ir jāizstāv visai gara rinda. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, ir runa par vairākiem desmitiem cilvēku, kas rindā stāv nepārtraukti.

Paredzams, ka īpašā kaluma monētas suvenīriesaiņojumos šodien Latvijas Bankas kasēs būs izpirktas, savukārt apgrozības kvalitātes monētas nonāk apgrozībā ne tikai Latvijas Bankai piedāvājot maiņu savās kasēs, bet kā cita apgrozības nauda - caur komercbankām.

Ja cilvēks vēlēsies nākamajās dienās apmainīt šo monētu (monētas), tad ir vērts noskaidrot to pieejamību, sazinoties ar savu vai tuvāko banku vai ar Latvijas Bankas kasēm.

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Dzejniekam Aleksandram Čakam veltītā Latvijas monēta, kas tika pieteikta starptautiskajam monētu konkursam Coin of the Year, ieguvusi vienu no galvenajām balvām, informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Monēta Miglā asaro logs, kuras mākslinieki ir Ilmārs Blumbergs, Ligita Franckeviča, uzvarējusi nominācijā Gada mākslinieciskākā monēta. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 3. februārī Pasaules naudas izstādē Berlīnē.

Pasaulē vadošā numismātikas literatūras izdevēja Krause Publication rīkotais konkurss notiek jau 30. gadu. Starptautiska žūrija, kurā pārstāvēti dažādu valstu mākslinieki, vēsturnieki, kolekcionāri, kaltuvju un banku eksperti vērtēja vairākus simtus no teju visām pasaules valstīm konkursam iesniegto monētu un izvirzīja 99 no tām desmit dažādām nominācijām.

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».