Jau desmit gadus latvietis Guntars dzīvo Sjerraleonē, kur viņš nonācis, dodoties glābt savas investīcijas dimantu biznesā, kuras veicis laikā, kad vēl strādājis Krievijas banku nozarē.

Šobrīd Guntaram, kuru satikt bija devies Latvijas Playboy žurnālists Ivars Āboliņš, Sjerraleonē ir savs birojs, sava komanda, sava māja labā pilsētas rajonā un aiz muguras akcionāri, kuru vārdus mūsu tautietis gan vēlējies paturēt noslēpumā.

Vietējie viņu pazīst kā «misteru Džonu», jo izrunāt vārdu Guntars šejieniešiem esot neiespējamā misija.

«Jūtos šeit ļoti labi. Esmu absolūti relaksēts un nodarbojos ar to, kas man patīk. Es pērku dimantus, pārdodu dimantus un nodarbojos ar visu, kas saistīts ar dimantiem. Tas, protams, joprojām ietver arī ieguvi un tālāku apstrādi. Esmu dimantu biznesā un esmu šeit, Sjerraleonē - laimīgs,» saka Guntars.

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) veidotajā topā par valstu konkurētspēju ceļojumu un tūrisma sektorā Latvija ierindojusies 48. vietā.

2011. gadā Latvija šajā topā atradās 51. vietā.

47. vietā Pasaules Ekonomikas foruma topā atrodas Kostarika, bet 49. vietā – Lietuva. Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

No Latvijas šajā topā nedaudz atpaliek tādas valstis kā Bulgārija (50. vieta), Brazīlija (51. vieta) un Puertoriko (52. vieta), bet par dažām vietām labākā pozīcijā ir Turcija (46. vieta), Ķīna (45. vieta) un Meksika (44. vieta).

Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

Visaugstāk no pasaules valstīm konkurētspēja ceļojumu un tūrisma sektorā novērtēta Šveicei, otrajā vietā atrodas Vācija, trešajā – Austrija, un tai seko Spānija, Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Kanāda, Zviedrija un topa pirmo desmitnieku noslēdz Singapūra.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Lai savaldītu Ebolas vīrusa izplatīšanos turpmāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā nepieciešami vismaz 600 miljoni dolāru (456 miljoni eiro), trešdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

«Šī ir lielākā Ebolas epidēmija, vissmagākā un vissarežģītākā, ko esam redzējuši gandrīz 40 gadu ilgajā šīs slimības vēsturē,» žurnālistiem norādīja PVO ģenerāldirektore Margarēte Čana.

No Ebolas vīrusa bojāgājušo skaits Rietumāfrikā pārsniedzis 1900, bet inficēto skaits - 3500 cilvēku, liecina PVO dati.

Gandrīz desmitā daļa mirušo ir medicīnas darbinieki.

Ebolas vīruss izplatās, nonākot saskarsmē ar inficēta cilvēka asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. Mirstības rādītāji pēc inficēšanās ir ļoti augsti.

Tomēr PVO ir pārliecināta, ka vīrusu var pakļaut kontrolei, ja tam atvēl pietiekamus resursus un sadarbojas globālā mērogā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) gatavo 127 miljonu dolāru (98 miljonu eiro) palīdzības paketi Gvinejai, Libērijai un Sjerraleonei, kuras smagi skāris Ebolas vīrusa uzliesmojums.

Minēto trīs valstu valdības ir lūgušas papildu atbalstu no SVF, norādīja fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Viņa nodēvēja Ebolas vīrusa uzliesmojumu par «smagu humāno, sociālo un ekonomisko krīzi, kas prasa apņēmīgu atbildi no starptautiskās kopienas».

Apstiprināšanai SVF izpildvaldei palīdzības pasākumu kopums tiks prezentēts oktobrī.

SVF aplēses liecina, ka vīrusa izplatības dēļ Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē ekonomikas izaugsme strauji saruks un vissmagāk no tā cietīs visvieglāk ievainojamās sabiedrības grupas.

Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā ir prasījis jau vairāk nekā 2400 dzīvības, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.