“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot aprites ekonomikas veikalu tīkla Banknote attīstību un stiprinot klātbūtni reģionos, Daugavpilī un Rēzeknē ir atvēris Banknote XL koncepta veikalus, paplašinot iepriekšējās tirdzniecības telpas un tur pieejamo preču klāstu.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir stabili augsts pieprasījums pēc Banknote pakalpojumiem klātienē.

"Pēdējos gadus DelfinGroup aktīvi pilnveido un attīsta Banknote filiāļu tīklu, investējot veikalu pārveidē un piedāvājot jaunus aprites ekonomikas koncepta veikalus visā Latvijā. Šī iniciatīva ir būtiska mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļa, nodrošinot modernus tirdzniecības un finanšu pakalpojumu centrus. Tikmēr līdz ar augsto pieprasījumu redzam, ka atsevišķās vietās ir lietderīgi paplašināt tirdzniecības telpas, tā piemēram, atklājot Banknote XL veikalus, kur vienuviet pieejams būtiski plašāks preču klāsts. Šobrīd Latvijā ir trīs šāda koncepta veikali – Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,” informē D. Ādmīdiņš.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

SIA “Vizii Urban” pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “KOM-Auto” nostiprina pozīcijas Vidzemes reģionā, uzvarot pašvaldības rīkotajā konkursā par ceļa seguma uzturēšanas darbiem Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, informēja uzņēmuma direktors Māris Lasmanis.

Vienlaikus uzņēmums paplašinājis savu darbību, uzsākot zemes ceļu apstrādi pret putekļiem arī Bauskas novadā un Rēzeknē.

“Mūsu 27 gadus ilgajā pieredzē vienmēr esam centušies nodrošināt efektīvāku, kvalitatīvāku un klientiem, tai skaitā pašvaldībām, izdevīgāku izvirzīto darba uzdevumu izpildi. Ja līdz šim pamatā visi pilsētvides uzkopšanas un dažādu ceļa segumu uzturēšanas un labošanas darbi tika veikti Vidzemes reģionā, tad šobrīd, pateicoties “Vizii Urban” kapacitātei, esam “audzējuši muskuļus” un varam paplašināties, piedāvājot kvalitatīvu servisu arī citviet Latvijā,” stāsta Lasmanis.

No 17. jūnija turpmākos divus gadus “KOM-Auto” nodrošinās ceļa greiderēšanas darbus Zaubes, Nītaures, Amatas, Drabešu un Skujenes pagastā. Atsevišķās vietās tiks nodrošināti arī grants ceļa seguma labošanas darbi.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

Latvenergo atklājusi jau astoņas saules elektrostacijas, lai šogad attīstītu saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 100 MW.

Stacijas atrodas izkliedēti Baltijā, to jauda ir 67,8 MW un šobrīd top vēl septiņas stacijas. Latvenergo savu staciju tīklu paplašina arī iegādājoties stacijas, tāpēc paredzams, ka plānotais 100 MW apjoms tiks pārsniegts.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030.gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Būtisku daļu no tā veido saules elektrostacijas (SES). Šajā, Latvenergo 85. jubilejas gadā, koncerna mērķis ir atklāt SES ar kopējo jaudu 100 MW - tās vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.

Jaunie saules parki, kuru jauda ir no 5 līdz 15 MW, ir izkliedēti dažādos Latvijas reģionos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot sabalansētu ģenerāciju. Projekta SES 100 MW ietvaros lielākie parki ir atklāti Biržos, Jēkabpils novadā un Kūsalu (Kuusalu) Igaunijā, tos papildina SES Skultē, Bauskā, Rūjienā un Rēzeknē, kā arī stacija Lietuvā Gargždos (Gargždai), un vasaras sākumā atklātā stacija Lūganūsē (Lüganuse) Igaunijā. Tādējādi kopumā jau ražošanu uzsākuši saules parki ar uzstādīto jaudu 67,8 MW no plānotajiem 100 MW. Drīzumā elektroenerģija tiks ražota arī parkos Ķegumā, Elejā, Krāslavā un Rīgā, kā arī Lietuvā Klevečkinē (Klevečkinė).

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas darbību no šī gada 1. oktobra vadīs Leonas Lingis, kas kļūs par reģiona uzņēmumu vadošo partneri.

L. Lingis līdz šim ir vadījis Baltijas reģiona EY nodokļu un tiesību praksi ar padziļinātu izpratni par starptautisko nodokļu un transfertcenu jautājumiem. Viņš jaunajā amatā nomainīs Jonasu Akeli, kurš EY Baltijas valstīs vadīja pēdējos 16 gadus.

Leonas vadībā EY prioritātes būs stiprināt izteikti uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī turpināt virzīt inovāciju ieviešanu gan EY pakalpojumos, gan dažādās EY klientu darba nozarēs.

Leonas profesionālos sasniegumus papildina viņa akadēmiskā kvalifikācija, tostarp maģistra grāds revīzijas un finanšu grāmatvedībā Viļņas Universitātē. Tāpat Leonas ir aktīvi strādājis dažādās investoru darba grupās un piedalījies neskaitāmās nozares konferencēs, lai veicinātu Baltijas ekonomiku un biznesa klimata sekmīgu attīstību.

AS "Latvijas finieris" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 404,8 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga līdz 55,6 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, gan straujais patēriņa cenu kāpums, skaidrots "Latvijas finiera" Ilgtspējas pārskatā.

Tajā arī minēts, ka Krievijas īstenotais brutālais karš Ukrainā turpināja būtiski ietekmēt visa veida resursu cenas un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā, tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos vērtējama kā sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību.

Koncerna EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2023.gadā bija 78,1 miljons eiro pretstatā 55,5 miljoniem eiro 2022.gadā.

80,5% no saražotajiem bērza saplākšņa produktiem ir nonākuši pie industriālajiem klientiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Paplašinot savu darbību, transporta un loģistikas uzņēmums “Vervo” atvēris jaunu filiāli Liepājā.

Šī ir jau ceturtā uzņēmuma filiāle Latvijā, kas nodrošinās vēl plašāku pakalpojumu pieejamību un veicinās uzņēmuma izaugsmi, informē “Vervo” pārstāvji.

“Liepāja ir stratēģiski nozīmīga vieta, tā ir Kurzemes lielākā pilsēta ar spēcīgu industriālo bāzi un trešo lielāko ostu Latvijā, kas nodrošina būtisku lomu gan Latvijas ekonomiskajā attīstībā, gan kravu pārvadājumos. Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums un attīstītā infrastruktūra padara Liepāju par nozīmīgu transporta un loģistikas mezglu Baltijas reģionā. Atradīsimies tuvāk saviem klientiem šajā reģionā un spēsim vēl operatīvāk veikt kravu piegādes ar sauszemes autotransportu, jūras transportu, avio transportu,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Māris Dreimanis.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".