Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Ārzemju ceļojumi ir jauki, taču jāiepazīst arī sava dzimtene. Un viens no aplūkošanas vērtiem objektiem Latvijā ir padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.

Rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā 9 metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai šajā gadsimtā - 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušajā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā, bet tagad darbojas kā tūrisma objekts, kuru apmekē gan pašmāju, gan ārvalstu viesi.

Piebraucot pie rehabilitācijas centra ēkas, par pazemes ēkas esamību, pirmkārt, liecina dīvaini veidojumi pagalmā, kuru uzdevums ir gaisa nodrošināšana.

Šī bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, un līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Tādēļ viesi var aplūkot autonomu elektrostaciju ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, telekomunikāciju bloku, plānus un situācijas atspoguļojumus, kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni un kā tas ietekmētu visas pārējās lielākās pilsētas, tai skaitā Rīgu. Bunkura apmeklētājiem tiek demonstrēta arī tipiska padomju laiku ēdnīca ar pamācošiem saukļiem, vaskadrānām klātiem galdiem un neļķēm, kā arī piedāvāts ieturēt tajā maltīti. Tāpat bunkurā var apskatīt dažādu padomju laika atribūtiku, sadzīves lietas, piemēram, ziepes, kam gan pēc ekskursijām dažkārt mēdzot «pieaugt kājas». Fotografēt dažās vietās gan tūristiem ir liegts.

Tuvākos mēnešos izšķirsies Līgatnes novada pašvaldībai piederošās SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne (LRC) liktenis - vai tas turpinās pastāvēt kā medicīniskās rehabilitācijas iestāde vai pārtaps par pašvaldības sociālās aprūpes sniegšanas vietu. Tas būs atkarīgs no iespējām piesaistīt investoru, jo pašvaldība no sava budžeta vien LRC nav spējīga uzturēt, raksta laikraksts Diena.

Pašlaik LRC atrodas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), un tā kopējais parāds kreditoriem pērn bija 448 000 eiro. Lielākās parādsaistības iestādei ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, un tās veido nesamaksātie nodokļi no darbinieku algām.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai stāstījis, ka pie LRC parādsaistībām neesot vainojamas kļūdas iestādes darbībā, bet gan būtiski samazinātais valsts finansējums. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes saņem tā dēvēto valsts pasūtījumu, kura ietvaros tās var sniegt pakalpojumus noteiktam skaitam pacientu. Ārpus valsts pasūtījuma tiek sniegti arī maksas pakalpojumi, taču tie nav lēti. Piemēram, LRC pēcinsulta desmit dienu programma, kas paredz arī pacienta diennakts aprūpi, izmaksā 600 eiro.