Baltija ir lieliska vieta investīcijām, tā izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem.
Tiesa, tas gan nenozīmē, ka pēc šī paziņojuma varam sagaidīt pēkšņu un strauju ASV investīciju pieplūdumu. LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka šāds ASV prezidenta paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi no valsts tēla viedokļa, tas ir labs politisks un ekonomisks žests. Taču investīciju ieplūdei ir trīs galvenie priekšnosacījumi: liels noieta tirgus, lēts darbaspēks, pieejamas izejvielas. Latvijā nav neviena no šiem priekšnosacījumiem. Līdz ar to maz ticams, ka tradicionālajās nozarēs pēkšņi pieaugs ASV investīcijas. Cits stāsts, protams, ir augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, Fintech.
Domājot par ārvalstu investīcijām no trešajām valstīm, protams, daudzu prātus ir satraucis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par aizliegumu apkalpot čaulu kompānijas. Saistībā ar šo tiek zīmētas visai apokaliptiskas ainas. Tajā pašā laikā, iespējams, velns nav tik melns, kā to mālē, jo FM īpaši uzsver, ka čaulu kompānijām, lai tās par tādām uzskatītu, ir jāatbilst divām pazīmēm. Tām ir jābūt reģistrētām jurisdikcijās, kurās nav jāiesniedz gada pārskati, kā arī tajās nenotiek saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijā un citās NVS valstīs, gada pārskatu iesniegšana ir obligāta. Turklāt, lai kādu uzņēmumu uzskatītu par čaulas kompāniju, jāizpildās abiem kritērijiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, par ko satraucas daudzi eksperti, ka tas nozīmē aizliegumu mūsu bankām apkalpot ofšoru uzņēmumus.
Ja uzņēmumā, kas reģistrēts ofšorā, notiek saimnieciskā darbība un ir pierādāma līdzekļu izcelsme, bankām netiks likti šķēršļi tā apkalpošanai.
FM norāda, ja uzņēmumā, kas reģistrēts ofšorā, notiek saimnieciskā darbība un ir pierādāma līdzekļu izcelsme, bankām netiks likti nekādi šķēršļi šādu kompāniju apkalpošanai. Līdz ar to patiesībai neatbilst šur tur dzirdamais, ka pieteikts karš ofšora kompānijām.
Vēl kāds jautājums, kas daļu sabiedrības neliek mierā, kā būt ar tiem Latvijas uzņēmumiem, kas neiesniedz gada pārskatus, vai arī tie būtu uzskatāmi par čaulas kompānijām. Te gan jāpaskaidro, ka noteikti nē, jo šie uzņēmumi, lai arī kaut kādu iemeslu dēļ pārskatus nav iesnieguši, ir reģistrēti juridiskcijā, kurā tas ir obligāti. Turklāt nevajadzētu aizmirst par otru kritēriju – reālu saimniecisko darbību. Ja uzņēmumam tāda ir, tad, lai arī tas nav iesniedzis gada pārskatu, tas nav uzskatāms par čaulas kompāniju. Tas pats ir attiecināms arī uz tiem uzņēmumiem, piemēram, advokātu birojiem, kuriem atļauts neiesniegt gada pārskatus. Tiem nav jāuztraucas, ja vien tajos notiek saimnieciskā darbība un ir iespējams pierādīt līdzekļu izcelsmi.
Finnašu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija par 2017. gada ceturto ceturksni liecina, ka Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8%.
