Kad jaunpienācēji mēģina patraucēt labi ieeļļotas mašinērijas darbībai, tiem jāsaskaras ar veco politiķu, ierēdņu vai aiz tiem stāvošu ekonomisko grupējumu aktīvu interešu aizstāvību. Kā norādīja ASV Senātā vairākumā esošo republikāņu līderis Mičs Makonels, politiskās pieredzes trūkuma dēļ ASV prezidents Donalds Tramps bija nepamatoti sacerējies par politisko lēmumu pieņemšanas ātrumu Kongresā. Citiem vārdiem sakot, savos priešvēlēšanu mītiņos vai sociālajos tīklos viņš var saukt mūs, kā vēlas, bet šī ir mūsu spēle ar mūsu noteikumiem.
Kad pirms dažiem gadiem jaunpienākušie politiķi gribēja veikt grozījumus Latvijas ostu pārvaldībā, vecajiem bukiem nebija nekādas vēlmes pēc būtiskām izmaiņām, tādēļ abas lielākās ostas turpina konkurēt savā starpā, bet Krievijas kravu apjomu kritumam lāgā gatavas nav.
Lai ļautu pašpasludinātājiem gaišajiem spēkiem nolaist tvaiku, tika uzrīkots cirks ar spriedelēšanu par vienota loģistikas koridora koordinatora izveidi un ostu pētījuma veikšanu. Abos gadījumos rezultātu faktiski nebija nekādu, tikai pirmajā tika bezjēdzīgi iztērēts politiķu, ierēdņu un komersantu laiks, bet otrajā - zemē nosviesti apmēram 390 tūkst. eiro, samaksājot Pasaules Bankas pētniekiem par to, ka tie vēlreiz pateica visiem labi zināmas lietas.
Politiķu, ierēdņu un komersantu dažādās un bieži vien konfliktējošās intereses uz savas ādas izjūt arī Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail darbinieki. Tādēļ Rail Baltica projekta attīstības un būvniecības centrālais koordinators ir izvēlējies rīkoties kā pēc grāmatas. Proti, nokomplektēt labi apmaksātu dažādu jomu ekspertu komandu un pirms katra nopietnāka lēmuma pieņemšanas pasūtīt ārpkalpojumā dārgu pētījumu. Tā sakot, lai projekta ieviešanas process būtu caurspīdīgs un to beigās varētu rādīt Eiropā kā labas pārvaldības piemēru. Briselei kā lielākajam finansētājam pret to nekādu iebildumu nav, vēl jo mazāk pret to ir dažādu jomu ārvalstu eksperti, būvnieki vai ražotāji, jo ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras ieviešanas jomā Baltijas valstīm kompeteneces nav.
Kamēr Eiropas Savienība līdzfinansē teju 85% no projekta, varētu jau arī nepārdzīvot, ka apmēram 400 tūkst. eiro tiks tērēti, lai noskaidrotu labāko Rail Baltica pārvaldības modeli. Nelaime tik tā, ka beigās lēmumu pieņems trīs Baltijas valstu politiķi. Un te nu var izrādīties, ka viņi uz paplātes nolikto ideālo pārvaldības modeli, lai cik ekonomiski un juridiski pamatots tas arī būtu, faktiski neņem vērā. Laikam jau nav jābūt dzelzceļa jomas ekspertam, lai nojaustu, ka vienots infrastruktūras pārvaldītājs varētu būt visādā ziņā efektīvāks par trijiem – pa vienam katrā valstī. Diemžēl tik ilgi, kamēr politiķiem nebūs jāmaksā no savas kabatas, nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta nevajadzīgiem un/vai dārgiem pētījumiem, kuru secinājumi var arī tikt ignorēti, jo politiķiem ir vienkāršāk grūtu kompromisu meklējumus atstāt uz pēdējo brīdi.