Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.
Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.
Ārvalstu ražotāji norāda, ka Lietuvā un Igaunijā šie piecenojumi ir mazāki, taču, sakot A, netiek pateikts B, ka, piemēram, Lietuvā ir noteikta papildu fiksēta maksa par farmaceitisko aprūpi aptiekā, kādas nav Latvijā. Savukārt AS Sentor Farm valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs arī teic, ka uzcenojuma samazinājumam būtiskas ietekmes nebūs: «Absolūti lielāko daļu zāļu gala cenas Latvijā veido ražotāja cena un PVN. Aptieku un lieltirgotavu piecenojuma kopējā daļa dārgo, kompensējamo zāļu gadījumā nereti ir mazāka nekā 12% PVN likme, kas tiek piemērota zālēm. Piemēram, ja kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles maksā 100 eiro, tad lieltirgotavas piecenojuma daļa ir tikai 4%, bet aptiekas fiksētā piecenojuma daļa ir vien 6,05 eiro (aptuveni 6%).
Piemērs uzskatāmi apliecina, ka PVN daļa ir lielāka par lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumu kopsummu, tādēļ aptiekas un lieltirgotavas piecenojumu mazināšana būtiski zāļu gala cenu aptiekā ietekmēt nevar.» Zāļu cenu varētu pazemināt PVN likmes samazināšana, turklāt medikamentu gadījumā atšķirībā, piemēram, no saldējuma vai dārzeņiem, PVN likmes samazinājumu jutīs arī pacienti, ņemot vērā zāļu cenu un piecenojumu stingro regulējumu. Jebkurā gadījumā PVN likmes samazinājums medikamentiem būtu jēdzīgāks nekā tās samazinājums dārzeņiem.
Pats efektīvākais veids, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, ir paplašināt zāļu kompensācijas sistēmu. Pašlaik kompensējamie medikamenti ir 38% no visa zāļu tirgus, taču Eiropā vidēji tie ir ap 75%. Ļoti būtiska ir arī pacientu izglītošana par lētākajām ģenēriskajām zālēm, jo pašlaik kompensācijas sistēmas ietvaros pacienti gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo neizvēlas lētāko medikamentu. Diemžēl nav vienas brīnumnūjiņas, kas uz burvju mājienu zāles padarītu pieejamas. Tas ir naudas un laikietilpīgs pasākumu komplekss.
