Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.
Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.
Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.
Attiecībā uz izdevumiem lielākie ir saistīti ar solīto pieaugumu veselības aprūpei, īpaši ņemot vērā, ka no nākamā gada vairs nevarēs piemērot Eiropas Komisijas piešķirto atkāpi 1% apmērā no budžeta deficīta. Tāpat finansējuma palielinājums būs nepieciešams pedagogu atalgojuma palielināšanai, kā arī reģionālās reformas īstenošanai. Latvijā joprojām turpina samazināties bezdarbs, kas, lai arī ir pozitīva ziņa, tomēr saasina jautājumu par pieejamo darbaspēku. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarba līmenis ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka nodarbināti ir visi, kas to vēlas. Līdz ar to lielākais izaicinājums ir mazināt bezdarbu reģionos, īpaši Latgalē, kas iespējams, tikai pārvilinot turienes iedzīvotājus uz vietām, kur ir darbs, īpaši Rīgu. Taču tas prasa risināt pieejamu mājokļu jautājumu, kas pašlaik ir viens no lielākajiem šķēršļiem darbaspēka mobilitātei.
Rezumējot jāteic, ka ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās bija prognozējama, tā nebūt nav kritiska, par krīzi nekādā gadījumā nav pamata runāt, taču tas nenozīmē, ka mums būtu jāattiecas vieglprātīgi pret saviem mājas darbiem, no kuriem viens no būtiskākajiem ir produktivitātes palielināšana gan publiskajā sektorā, uz ko ir vērsta reģionālā reforma, gan privātajā, kas paredz uzņēmēju investīcijas tehnoloģijās, pētniecībā un attīstībā.
